Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs veic valūtas (EUR) pirkšanas darījumus (SPOT), lai veiktu maksājumus piegādātājiem. Darījumi tiek veikti ar bankām, kurās uzņēmumum ir norēķinu konti LVL. Jautājums ir šāds: ja šo darījumu rezultātā rodas pozitīva valūtas starpība, vai tas uzskatāms par neapliekamu ienākumu likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) izpratnē (6.pants 1.daļa 17.c punkts)? Vai šajā gadījumā šī pozitīvā starpība ir jāuzrāda PVN deklarācijā kā nepaliekams darījums, un līdz ar to jārēķina PVN proporcija?

2011.gada 21.jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), saskaņā ar kuriem tika būtiski mainīta PVN piemērošanas kārtību, kā arī apliekamā vērtība nekustamo īpašumu piegādes darījumos. Lai nodrošinātu saudzīgāku pāreju uz jauno regulējumu, likumdevējs ir ieviesis pārejas noteikumus attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir iegādāti līdz 2011.gada 27.jūlijam. Šobrīd pārejas periods ir noteikts līdz 2012.gada 31.decembrim, tomēr Finanšu ministrija un likumdevējs plāno šo pārejas periodu pagarināt.

Mūsu uzņēmums ir noslēdzis apakšuzņēmuma līgumu ar ģenerāluzņēmēju par darbu veikšanu daudzdzīvokļu mājas renovācijas projektā. Līgumā norādīts, ka šie darbi pakļaujas likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN)13.6 pantam un ar PVN neapliekas. Septembrī saņemu rēķinu no vietējās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) par ventilācijas šahtas iztīrīšanu šajā mājā, rēķinā norādīts, ka pakalpojums ar PVN netiek aplikts saskaņā ar likuma par PVN 13.6 pantu. BUB un mēs esam juridiskas personas, un abas - PVN maksātājas. Es, kā grāmatvede, domāju, ka šis pakalpojums nesaistās ar mūsu attiecībām ar ģenerāluzņēmēju, un to vajadzētu aplikt ar PVN vispārējā kārtībā, bet mans priekšnieks tam galīgi nepiekrīt, jo pamatojas uz līgumu, kas noslēgts par ģenerāluzņēmēju. Vai kaut kur nav kāds skaidrojums un, ja man taisnība, kā pārliecināt priekšnieku?

Labdien! Mūsu firma, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz elektronisku pakalpojumu - mājas lapas izveidi un papildināšanu - Anglijas firmai, kas veic saimniecisko darbību, bet nav PVN maksātājs. Vai, izrakstot rēķinu par šo pakalpojumu, ir jāpiemēro PVN?

Labdien! Lūdzam skaidrojumu jautājumā par rēķinu uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā šādā situācijā: tika veikts preču imports - sastādīta muitas deklarācija, atspoguļota PVN deklarācijā atbilstoši MK noteikumu Nr. 1640 Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju (MK noteikumi Nr.1640) norādījumiem. Nākamajā mēnesī papildus saņēmām rēķinu par muitas dokumentu kārtošanu iepriekš minētajai muitas kravai. Minētais rēķins netika iekļauts muitas deklarācijas vērtībā. Rēķinu izrakstījusi ES dalībvalsts apliekamā persona. 1.Kurās PVN deklarāciju rindās šāds rēķins jāuzrāda? 2.Kuros PVN pielikumos darījums jāatšifrē un vai jāuzrāda, atšifrējot katru rēķinu?

Avanss samaksāts 2012.gada maijā ar 22% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tagad 2012. gada septembrī jāizraksta kredītrēķins par nesaņemto preci. Ar kādu PVN likmi jāizraksta kredītrēķins?

Labdien! Uzņēmums ir pasūtījis preci no ASV. Reāli prece tiek saņemta no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet rēķins - no ASV. Kā būtu traktējams šis darījums - imports vai preču iegāde ES valstīs? Un kā būtu aizpildāmi PVN deklarācijas pielikumi (ja tas tiek atzīts kā preču iegāde ES, ko rakstām darījuma partnera ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas numura ailē)? Paldies!

Mūsu uzņēmums organizē klientu pieņemšanu ar izklaides pasākumu un mūsu sniegto pakalpojumu prezentācijām - semināriem. Sadarbības partneri (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji) vēlas mums kompensēt daļu šī pasākuma izmaksām. Kā šādā situācijā noformēt rēķinu? Vai tas ir ar PVN apliekams darījums un kur to atspoguļot / neatspoguļot PVN deklarācijā? Mūsu uzņēmuma pamatdarbība nav saistīta ar semināru organizēšanu, pasākums tiek rīkots, lai piesaistītu jaunus klientus.

Gribētu precizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību attiecībā uz nekustamā īpašuma pārdošanu pēc rekonstrukcijas, ja rekonstrukcija veikta saņemot celtniecības pakalpojumus saskaņā ar likuma izmaiņām no šī gada sākuma, kad celtniecībai piemēro reverso PVN. Vai es pariezi saprotu, ka, ja rekonstrukcija ir veikta, piemērojot reverso PVN, tad pēc nodošanas ekspluatācijā, ja īpašumu izmanto tikai saimnieciskajā darbībā un pārdod pēc vairāk nekā gada, nekāds PVN šai pārdošanai netiek piemērots, un arī nav nekas jāatmaksā, kā to paredz likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 10. panta 4. daļas 6.punkts?

Jau vairākus gadus Finanšu ministrija (FM) strādā pie jauna likumprojekta, kas regulētu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN, arī nodoklis) piemērošanu Latvijā un aizstātu pašreizējo likumu Par pievienotās vērtības nodokli. Šobrīd šis darbs ir nonācis finiša taisnē, jo jaunais likumprojekts Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk – PVN likums, arī Likumprojekts) šā gada 21. augustā ir akceptēts Ministru kabinetā un tiek gatavots iesniegšanai Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā jau ar 2013. gada 1.janvāri.

Labdien! 2012.gada jūnijā saņemts rēķins no Lietuvas (reversā iegrāmatots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 22% ). Veikti grāmatojumi: D 2130 – K 5310 100 Ls; D 2395 – K 5721 22 Ls; D 5721 – K 2395 22 Ls. Jūlijā par šo rēķinu saņemts kredītrēķins. Kāda būs PVN likme un kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā?

Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes maiņu iFinanses.lv redakcijā esam saņēmuši lasītāju jautājumus par PVN likmes piemērošanu mazcenas mobilajiem telefoniem un nomaksas līgumiem, jo PVN likmi šiem darījumiem dažādi operatori piemēro atšķirīgi. Tādēļ publicējam zvērinātas revidentes Ievas Liepiņas skaidrojumu par PVN piemērošanu šiem darījumiem.

Uzņēmums A nopērk vieglo pasažieru auto no uzņēmuma B. Pēc dienas uzņēmums A šo pašu auto pārdod tālāk uzņēmumam C. Kas notiek ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Vai uzņēmums A, saņemot pavadzīmi no uzņēmuma B, var atskaitīt PVN 100 % apmērā, vai 80% apmērā? Jāpiebilst, ka uzņēmums nenodarbojas ar auto tirdzniecību.

Kurā taksācijas periodā - augustā vai jūlijā – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā un pielikumā PVN2 uzrāda šādu darījumu? Latvijas SIA sniedz preču transporta pakalpojumu Vācijas firmai (PVN maksātājs) saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 4.1 pantu. Pakalpojums ir sniegts 26.jūlijā (apstiprinājums uz CMR), bet Vācijas firmai rēķins izrakstīts 2.augustā.

Uzņēmums ir iegādājies Vācijā lietotu automašīnu kā pamatlīdzekli. Sastādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju, 50. rindā tiek uzrādīta preču iegādes vērtība, 55. rindā - PVN (rēķins no Vācijas piegādātāja izrakstīts un apmaksāts ar 0 % PVN). Jautājums: vai 64. rindā jāuzrāda reversais PVN 100%, vai 80% apmērā, piemērojot likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 10. panta 7.1 daļas nosacījumus?