Mazāk nekā pusgads līdz jaunam UIN modelim

Plānotās nodokļu reformas ietvaros visvairāk mainīsies uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošana, un, iespējams, jau no 2018.gada stāsies spēkā jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums).

Jaunais UIN modelis ir t.s. uz naudas plūsmu bāzētais nodokļa modelis, atbilstoši kuram UIN maksāšana ir piesaistīta uzņēmuma peļņas sadalei, nevis tiek veikta, pamatojoties uz konkrēta gada finanšu rezultātu. To dēvē arī par Igaunijas modeli. Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstī jau 15 gadus spēkā esošo sistēmu, potenciālais Latvijas modelis ir papildināts ar tik daudzām niansēm, ka atšķirības ir pārāk ievērojamas, lai tos vispār salīdzinātu.

Plānotais UIN modelis:

• pamatprincips: UIN būs maksājams, pieņemot lēmumu par uzņēmuma peļņas sadali, nosacītās peļņas sadales gadījumā, kā arī vairāku citu izmaksu gadījumā;
• likme: nodokļa likmi no pašreizējās 15% likmes paaugstinās uz likmi 20/80. Šāds daļskaitlis nozīmē, ka efektīvā nodokļa likme būs 25%, ja nodokli rēķinās no neto apliekamā objekta summas, savukārt, ja likmi piemēro bruto summai, tā būs 20%;
• periods: nodokļa taksācijas periods būs 1 mēnesis, savukārt mēnešos, kad attiecīgu izmaksu nav, "tukšas" deklarācijas jāiesniedz nebūs. Aktīvi strādājošam uzņēmumam gan tas varētu būt retums, tādēļ paredzams, ka turpmāk 1 gada UIN deklarācijas vietā tomēr būs 12 ikmēneša deklarācijas;
• maksātāji: papildus uzņēmumiem un ārvalstu uzņēmumu filiālēm nodokļa maksātāji būs arī kooperatīvi un personālsabiedrības. Likumā būs noteiks, kā nodokli piemēros šīm specifiskākajām juridiskajām formām, un iekļautas arī normas, kā rīkoties mikrouzņēmumiem.

Esošais UIN aprēķina princips un 2017.gads

Par šo gadu un tā rezultātiem vēl ir pilnībā piemērojamas pašreizējā likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) normas, un, noslēdzot 2017.gadu, būs jāveic ierastie nodokļa aprēķini, tostarp arī UIN avansa maksājumu aprēķināšana un to maksāšana vēl 6 mēnešus līdz 2018.gada jūlijam.

Jānorāda, ka visas vērtības un atlikumi uz 31.12.2017. būs īpaši svarīgi, jo UIN vajadzībām būs nepieciešams precīzi nodalīt, kuras summas ir veidojušās pašreizējā likuma par UIN spēkā esamības laikā un kuras – jau esot jaunajā UIN modelī. Tādēļ uzņēmumiem, kuru pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu, jaunajā likumā noteikts sagatavot starpperiodu pārskatu, lai būtu precīzi zināmi visu pozīciju atlikumi uz šī kalendārā gada beigām. Tas, kāda veida revīzijas procedūras attiecināmas uz šādu starpperiodu pārskatu, uzņēmumam pārrunājams ar savu auditoru.

2017.gada rezultātu var ietekmēt nepieciešamība norakstīt visas vai daļu no atliktā nodokļa pozīcijām, ja uzņēmumā tās ir atzītas, radot papildu peļņu vai zaudējumus. Tā kā vairākas esošā UIN radītās pagaidu atšķirības jaunajā modelī vairs neeksistēs, turpmāka to efekta ievērošana atliktajā nodoklī būs jāizbeidz.

Pārejas noteikumi

Tā kā UIN modeļu maiņa notiek strauji, jaunajā likumā ir vairākas normas, kurās regulēta šī gada pozīciju un atlikumu ietekme uz 2018.gada un turpmākajiem nodokļa aprēķiniem. Iespējams, svarīgākais ir plaši apspriestais jautājums par uzkrātajiem nodokļu zaudējumiem, kuriem pārejas periods sākotnēji nebija paredzēts. Tomēr pēc ilgstošām pārrunām šobrīd Saeimā iesniegtajā redakcijā noteikts 5 gadu periods, kurā iepriekš uzkrātos nodokļu zaudējumus varēs izmantot, samazinot par sadalītajām dividendēm maksājamo UIN, bet ne vairāk kā 50% apmērā no aprēķinātā nodokļa.

Tāpat paredzēts, ka apliekamo ienākumu noteiktos gadījumos varēs samazināt par šobrīd uzkrātajiem sliktajiem parādiem, ja tie vēlāk tiek atgūti, un arī par citu uzkrājumu samazinājumiem, kas savulaik ir palielinājuši apliekamo ienākumu. Likumā iekļautas arī normas, kurās ļauts turpināt darboties speciālo ekonomisko zonu un brīvostu režīmiem un nodrošināta iespēja izmantot saskaņotās lielo investīciju atlaides.

Nesadalīto peļņu, kas uzkrāta uz šī gada beigām un ir bijusi aplikta ar UIN, piemērojot pašreizējos principus, varēs sadalīt neierobežotā laika posmā nākotnē, neradot pienākumu vēlreiz piemērot jauno UIN dividenžu aprēķināšanas brīdī.

Tomēr jānorāda, ka šāds brīvs pārejas periods ir iekļauts tikai UIN likumā, t.i., ja peļņa tiek izmaksāta juridiskajai personai. Savukārt jaunajos likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumos paredzēts tikai 2 gadu pārejas posms, kad, sadalot pirms 2018.gada izveidojušos peļņu, dividendēm tiktu piemērota pašreizējā 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Proti, ja šādu peļņu sadalīs pēc 3 gadiem vai vēlāk, tai būs piemērojama jau kapitāla ienākumiem plānotā 20% IIN likme.

Jaunā UIN modeļa ikmēneša aprēķini

Atbilstoši jaunajam UIN modelim nodoklis ir aprēķināms un maksājams katru mēnesi līdz nākamā mēneša 25.datumam, ja ir notikusi peļņas sadale, iekļaujot mēnesī, kad ir pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, – vai arī, ja ir bijušas turpmāk minētās, esošajās normās jau zināmās izmaksas.

Ne-saimnieciski izdevumi un reprezentācija

Saglabāts pamatprincips, un arī turpmāk ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi radīs papildu nodokļa bāzi. Tāpat nav mainītas arī normas par reprezentatīvajām automašīnām.

Būtiskākā izmaiņa ir jauna jēdziena iekļaušana – personāla ilgtspējas pasākumi, tādējādi nodrošinot iespēju par saimnieciskiem izdevumiem uzskatīt vairākas izmaksas, kas iepriekš bija ar saimniecisko darbību nesaistītās. Tās ir, piemēram, kolektīva saliedēšanas pasākumu (kā sporta spēles) vai noteikti sociālās infrastruktūras izdevumi un koplīgumā paredzētas nepersonificējamas izmaksas.

Izmaiņas ietekmēs arī reprezentācijas izdevumus, kur ierasto 40%/60% attiecību aizstās plašāks pilnībā atskaitāmo izmaksu klāsts. Abas pozīcijas kopā – personāla ilgtspējas pasākumi un reprezentācijas izmaksas – nevarēs pārsniegt 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Proti, uzņēmumi ar lielāku algu fondu varēs bez UIN sekām organizēt plašākus darbinieku pasākumus, savukārt mazi uzņēmumi ar 1 minimālo algu saņemošu darbinieku saskarsies ar UIN jau pēc pirmajām reprezentatīvajām pusdienām.

Ziedojumi

Summas, kas ziedotas sabiedriskā labuma un budžeta organizācijām, turpmāk varēs pēc izvēles "izmantot" 1 no 3 veidiem:

• ziedotās summas neiekļaut apliekamajā bāzē, bet ne vairāk kā 10% no iepriekšējā gada peļņas pēc nodokļiem;
• ziedotās summas neiekļaut apliekamajā bāzē, bet ne vairāk kā 3% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, par kuru samaksātas VSAOI;
• samazināt aprēķināto UIN par dividendēm par 30% no ziedotās summas, nepārsniedzot 10% no nodokļa.

Principi un ierobežojumi summām, kas uzskatāmas par ziedojumiem, saglabāsies līdzīgi pašreizējā regulējumā noteiktajam.

Soda naudas

Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā regulējuma, atbilstoši kuram faktiski jebkuras soda naudas ir papildu apliekamā bāze, jaunajās normās paredzēts nepiemērot UIN samērīgām soda naudām, kas nav maksātas saistītām pusēm. Tas nozīmē, ka par, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu institūciju piemērotajām soda naudām nebūs jāmaksā vēl arī 25% UIN.

Jānorāda, ka minēto izdevumu gadījumā, ja nodoklis ir jāmaksā, tas būs maksājams jau nākamajā mēnesī 25% apmērā (efektīvā nodokļa likme) par, piemēram, visām ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām, neņemot vērā uzņēmuma finanšu rezultātus vai citus apstākļus. Proti, ja iepriekš šādas pozīcijas bija tikai dažas no daudzām apliekamā ienākuma korekcijām gada beigās, kas kopsummā varēja arī neradīt UIN saistību, jaunajā modelī naudas plūsmas efekts būs tūlītējs.

Ņemot vērā, ka jaunajiem principiem tik ātri nespēs pielāgoties ne aprēķinu veicēji, ne VID sistēmas, likumā sākumā paredzēta atkāpe no ikmēneša principa. Kā pārejas noteikums iekļauta norma, ka par 2018.gada pirmajiem 6 mēnešiem – janvāra - jūnija periodu – būs jāiesniedz 1 kopīga deklarācija līdz 20.jūlijam.

Tāpat UIN likumā pieļauts, ka gada pēdējā mēneša deklarācija (kas ir jānodod pat tad, ja tā ir "tukša"), kas iesniedzama līdz nākamā mēneša 25.datumam, var tikt koriģēta līdz gada pārskata iesniegšanai bez nokavējuma naudas rašanās, ja, piemēram, gada revīzijas ietvaros tiek konstatēta nepieciešamība kaut ko labot.

Vecās korekcijas jaunās vēsmās

Par vairākām izmaksām, kas likumā nav atzītas par UIN ikmēneša bāzes objektiem, nodoklis maksājams gada beigās. Arī starp tām ir daudzas jau zināmas apliekamā ienākuma korekcijas.

Nodokļu nolietojums

Jaunajā UIN modelī jēdziens "nodokļu nolietojums" un aprēķini vairs nav, līdz ar to 2017.gads ir pēdējais, kurā tas vēl tiks rēķināts. Tas attiecināms arī uz papildu koeficientiem, kas bija piemērojami jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, un atbalstu pētniecības un attīstības izmaksām. Atbilstoši jaunajam UIN likumam vienīgais nolietojums ir uzņēmuma paša aprēķinātais finanšu nolietojums, bet par nodokļu nolietojuma pozīcijām, kas paliek uz šī gada beigām, nekādas korekcijas tālāk nav jāveic.

Sliktie parādi

Normas, kas šobrīd iekļautas likuma par UIN 9.pantā, lielā mērā saglabātas arī jaunajā modelī ar noteiktiem uzlabojumiem mazu parādu piedzīšanas gadījumos. Izveidojot jaunu sliktā parāda uzkrājumu, uzņēmumam būs 3 gadi, lai ar šo parādnieku strādātu, un, ja izdosies parādu vai nu atgūt, vai arī pabeigt visas iespējamās piedzīšanas procedūras, UIN saistības neiestāsies. Savukārt, ja kritērijiem neatbilstošs parāds tiek norakstīts uzreiz vai arī 3 gadu laikā viss nav paveikts, par neatgūto pamatsummu būs maksājams UIN 25% apmērā.

Transferta cenas

Principi, atbilstoši kuriem saistīto pušu darījumi jāveic par tirgus cenām, paliks spēkā, un sagaidāms, ka to ievērošana un pierādīšana jaunā UIN modeļa ietvaros kļūs vēl nopietnāka. Tāpat kā līdz šim neatbilstības radīs UIN saistības. Atšķirība salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu ir saistītu pušu definējumos –šobrīd Latvijas ietvaros transferta cenu dokumentēšana ir saistoša tikai, sākot no 90% līdzdalības, bet turpmāk tas būs aktuāli jau no 20% līdzdalības (kā tas šobrīd ir ārvalstu darījumu partneriem).

Ieturējuma nodokļi

Situācijas, kad piemērojams ieturējuma nodoklis, kā šobrīd noteikts likuma par UIN 3.pantā, ir iekļautas arī jaunajā likumā. Proti, konsultāciju maksājumi ārvalstniekiem, nekustamā īpašuma atsavināšana un izmaksas ofšoriem būs ieturējuma nodokļa objekti atbilstoši tādiem pašiem principiem un ar iespēju piemērot pašlaik zināmos atbrīvojumus. Atšķirīgs, bet tomēr saglabājas arī UIN "sods" par ieturējuma nodokļa pārkāpumiem.

Būtiska atšķirība ir nodokļa likmē konsultāciju pakalpojumiem, kur tā vairs nav 10%, bet gan 20%, un ieturējuma nodokļa objekts vairs nav atlīdzība par īpašuma izmantošanu.

Procentu atskaitīšanas ierobežojumi

Aprēķini, kas līdz šim bija jāveic, lai pārliecinātos, vai procentu izdevumi, kas nav maksāti finanšu institūcijām, nepārsniedz limitus, turpmāk būs vienkāršāki (pašlaik likuma par UIN 6.⁴pants). Tiks saglabāta prasība ievērot pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla proporciju 4 pret 1, bet statistikas likmēm piesaistīto ierobežojumu aizstās summāri limiti, kas faktiski procentu atskaitāmību uzlabos.

Dividenžu plūsmas un holdinga režīms

Modelī, kurā UIN ir maksājams peļņas sadales brīdī, tiek vienlaicīgi arī nodrošināts, ka nodoklis nav maksājams katru reizi, kad dividendes plūst cauri uzņēmumu virknei. Proti, ir paredzēts, ka UIN saistības Latvijā iestājas 1.posmā, kad ķēdes 1.uzņēmums pieņem peļņas sadales lēmumu, bet tālāk, kad šī summa veido peļņu mātes uzņēmumā, tā nav vēlreiz jāapliek ar UIN, kad savukārt mātes uzņēmums sadala savu peļņu dividendēs.

Atbrīvojums no UIN būs attiecināms arī uz situācijām, kad Latvijas uzņēmums dividendes saņem no ārvalstīm, ja vien šis ārvalsts uzņēmums ir UIN maksātājs savā valstī vai arī ir pierādījumi, ka šajā valstī ir ticis ieturēts nodoklis. Protams, tas nebūs attiecināms uz dividendēm, kas saņemtas no ofšoru uzņēmumiem.

Savukārt tā saucamajam "holdinga režīmam", kas ļauj ar UIN neaplikt kapitāldaļu atsavināšanas rezultātā radušos peļņu, ir parādījies jauns ierobežojums. Turpmāk no UIN apliekamās bāzes šāda peļņa tiks izslēgta tikai tad, ja kapitāldaļas būs bijušas īpašumā vismaz 3 gadus.

Aizdevumu ierobežojumi un pretizvairīšanas normas

Lai iespējami novērstu darījumus, kuru mērķis ir "apiet" jauno UIN modeli, likumā noteiks, kas ir nosacītās dividendes vai peļņas sadalei pielīdzināmas izmaksas. Piemēram, arī likvidācijas kvotas un pamatkapitāla samazināšana atkarībā no situācijas var būt UIN saistības pamats. Tāpat likumā ir vairākkārt ietvertas normas, nosakot, ka pieejamie atbrīvojumi vai atvieglojumi nav spēkā, ja konkrētā darījuma mērķis ir bijis apiet nodokļu saistību rašanos.

Būtiskākais ierobežojums šajā jomā skar aizdevumus saistītu pušu starpā, kas par ar 25% UIN apliekamu objektu padara aizdevuma pamatsummu, izņemot:

• ja aizdevums sniegts uzņēmumam, kurā ir līdzdalība;
• ja aizdoti līdzekļi, kas saņemti no nesaistītas puses;
• ja gada sākumā bilancē neveidojas iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa (proti, aizdoti tekošā gada rezultāta brīvie līdzekļi);
• ja aizdevums nepārsniedz gada sākumā bilancē uzrādīto pašu kapitālu, no kura atņemta iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa un rezerves, kas nav radušās peļņas sadales rezultātā (proti, aizdoti sākotnēji pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi).

Praksē tas nozīmē, ka vispirms būs jānodrošina ļoti detalizēta uzskaite visa veida aizdevumiem saistītu pušu starpā un to avotiem un problēmas potenciāli radīs aizdevumi, kas grupas struktūrā aizdoti "uz augšu" vai "uz sāniem". Tas, visticamāk, radīs sarežģījumus t.s. grupas kontu izmantošanai, kur tas mēdz notikt arī "uz augšu".

Tomēr jānorāda, ka UIN aprēķins par aizdevumiem būs jāveic tikai reizi gadā. Svarīgs būs tikai aizdevuma summu atlikums uz gada pēdējo dienu. Tāpat, ja UIN tomēr ir bijis jāsamaksā, likumā pieļaus nodokļa atmaksu tad, kad aizdotās summas ir atgrieztas.

Šobrīd šis UIN modelis kā daļa no nodokļu reformas tiek skatīts Saeimā, un sagaidāms, ka tas varētu būt pilnībā apstiprināts septembrī vai oktobrī. Joprojām ir iespējamas izmaiņas UIN likumprojekta tekstā, kā arī jūlija beigās paredzēts sākt darbu pie Ministru kabineta noteikumu precīzas redakcijas, kas jaunās normas skaidros plašāk. Uzņēmumiem ieteicams sekot un laikus plānot, kā šī UIN un citu nodokļu reforma ietekmēs 2017.gada rezultātus un 2018.gada ieceres

Jāņem vērā, ka rakstā ir aplūkotas biežāk sastopamās situācijas un nav iekļauta informācija par vairākiem salīdzinoši mazāk populāriem gadījumiem un dažādām niansēm. Likumprojektā noteikti vēl daudzi apstākļi, un tie ir jāizskata pilnībā, pirms izdarīt secinājumus par konkrēta uzņēmuma nodokļu sekām.