VID piemēroto sodu vērtē tiesā
2025-10-09
Edvīns Draba, SIA "Sorainen ZAB", vecākais jurists; Annika Līze Valtere, SIA "Sorainen ZAB", jurista palīdze
Vai tiesai ir tiesības pieņemt lēmumu, balstoties uz saviem apsvērumiem, nevis administratīvajā aktā norādīto pamatojumu? Vērtīgas atziņas paustas Senāta spriedumā, kurā tika vērtēta Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā soda daļēja atcelšana par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem.
Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025.gada 10.aprīļa spriedumu lietā SKA-452/2025 Senāts precizēja un nostiprināja kompetenču sadalījumu starp administratīvās tiesas un uzraudzības un kontroles institūcijas darbības jomām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NIL likums) piemērošanā.
Vai muitas regulējums atļauj papildus nokavējuma procentiem paredzēt arī sodu par nokavējumu? Šādu jautājumu analizējusi Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada 5.decembra lietā C‑506/23 “Network One Distribution” SRL pret Rumānijas Nodokļu un muitas administrāciju un Finanšu ministriju.
Citi
06:00, 15. Okt. 2025
Jēdziens “iekšējā kontroles sistēma” Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā saistīts ar pasākumu kopumu attiecīgā likuma prasību nodrošināšanai, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Tostarp iekšējās kontroles sistēmā ir jāparedz arī kārtība ziņojumu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam.
Citi
06:00, 20. Feb. 2025
Apskatām divas jaunākās lietas, kurās tiesa nosliecās par labu pieteicējiem un Valsts ieņēmumu dienesta prasības tika uzskatītas par nepamatotām.
Sazinoties ar dažādu iestāžu amatpersonām, nereti jūtamies bezspēcīgi, jo skaidrs taču, ka ierēdnim ir taisnība! Tomēr – vai vienmēr? Praksē nereti vērojamas situācijas, kad iestāde nerīkojas atbilstoši normatīvajam regulējumam, tāpēc sniegsim atsevišķu procesuālo aspektu izvērtējumu, kas privātpersonai ir būtiski, piedaloties administratīvajā procesā iestādē.
Citi
07:00, 20. Mar. 2019
Vai situācija, kad par vienāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personām ar atšķirīgu finansiālo stāvokli piemēroti dažādi soda veidi, uzskatāma par pieļaujamu? Vai ar šādu atšķirību var pamatot smagāka soda piemērošanu? Šādus jautājumus Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments vērtējis 31.05.2017. lēmumā lietā Nr.SKK-357/2017.
Citi
08:00, 15. Dec. 2017
Eiropas Savienības Tiesa (EST) 16.03.2017. pieņēmusi vienu no salīdzinoši retajiem spriedumiem lietā par muitas tiesībām pēc Latvijas tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem. Strīds lietā Nr.C‑47/16 radies starp Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un SIA "Veloserviss" (Veloserviss) par importētāja tiesībām paļauties, ka preču izcelsmes sertifikāts izdots, pamatojoties uz eksportētāja sniegtu patiesu informāciju.
Citi
08:00, 16. Jūn. 2017
Eiropas Savienības Tiesa atkārtoti secinājusi, ka, saglabājot komunikāciju datus bez piekrišanas, neievērojot stingri izvirzītus priekšnosacījumus, plaši un būtiski tiek pārkāptas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
Citi
08:00, 3. Feb. 2017
E-pasts jeb elektroniskais pasts ir teksta ziņojumu vai datu apmaiņa komunikāciju tīklā, piemēram, iekšējā tīklā vai internetā, parasti starp dažādiem datoriem vai ierīcēm. Mūsdienās tas ir viens no izplatītākajiem komunikācijas līdzekļiem, ko ikdienā personas izmanto savstarpējai saziņai, dažādu reklāmas pakalpojumu sniegšanai, līgumu slēgšanai, kā arī saziņai ar valsts iestādēm. Nereti e-pastā var būt iekļauta tāda informācija, kas var būt svarīga arī tiesā nonākušu strīdu risināšanā.
Citi
09:00, 20. Apr. 2016
Lai gan jautājums par dažādo Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu piemērošanas metodoloģiju ES tiesībās nav nekas jauns, šī raksta ietvaros aplūkošu direktīvu netiešo iedarbību situācijās, kad to noteikumi nav laicīgi un / vai pienācīgi ieviesti nacionālajās tiesībās.
Citi
09:00, 1. Apr. 2016
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums un atcelts iestādes lēmums samaksāt valsts budžetā papildu ievedmuitas nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu, kā arī pievienotās vērtības nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu, pavēstīja tiesas pārstāve Baiba Kataja.
Citi
14:34, 4. Mar. 2016
06.10.2015. Eiropas Savienības tiesa publicēja spriedumu Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner (Facebook) lietā, kas pamatīgi satricināja personas datu aizsardzības nozari Eiropā. Vai Facebook rada draudus Eiropas Savienības rezidentu personas datu drošībai? Kas ir "drošais patvērums", vai tas ir tiešām "drošs", un kā minētais spriedums ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību?
Citi
09:00, 29. Dec. 2015
Zināms, ka fiziskās personas var veikt saimniecisko darbību, reģistrējoties un maksājot nodokļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Saskarsmē ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) fiziskajām personām nereti aktuāls ir jautājums par skaidras naudas uzkrājumiem. Kādi pierādījumi pamato skaidras naudas uzkrājumu izcelsmi un ir nodrošināmi nodokļu administrācijai? Šovasar Augstākā tiesa (AT) ir pieņēmusi spriedumu, kurā sniedz skaidrojumu.
Citi
15:43, 16. Nov. 2015
Šķīrējtiesas pilnvaras lūgt tiesvedības izdevumu nodrošinājumu ir viens no jautājumiem, kas izraisījis vislielākos strīdus un nesaprašanās dažādās Eiropas Savienības valstu un citās jurisdikcijās. Aplūkosim, kādas ir atšķirības starp dažādu valstu šķīrējtiesu režīmiem un vadošo šķīrējtiesu institūciju reglamentiem un kādas sekas praksē var rasties šo atšķirību dēļ!
Citi
14:46, 14. Mai. 2015
Slēdzot civiltiesiskus līgumus, puses var brīvi vienoties par strīdu izskatīšanas kārtību. Ņemot vērā katras situācijas specifiku, puses var izvēlēties, vai strīdu risināšanu uzticēt vispārējās jurisdikcijas tiesai vai, ja tiesību akti izvēli neierobežo, vienoties par atbilstošu šķīrējtiesu. Vienošanās par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā (šķīrējtiesas klauzula) tiek uzskatīta par patstāvīgu vienošanos, līdz ar to arī vienošanās par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā spēkā esamība tiks vērtēta atsevišķi no noslēgtā civiltiesiskā līguma.
Citi
15:23, 12. Feb. 2015
