Publiskajā telpā ir izskanējis ne viens vien gadījums, kad uzņēmums, lai izvairītos no parādu nomaksas, tiek likvidēts, bet tā faktiskā darbība turpinās, nodibinot citu uzņēmumu. Līdzīgu gadījumu analizējis Senāts 2025.gada 23.septembra lietā SKC‑53/2025, kurā vērtēts, vai, piesakot viena uzņēmuma maksātnespēju un dibinot jaunu uzņēmumu, ir konstatējama uzņēmuma pāreja Komerclikuma izpratnē, līdz ar to arī pienākums segt maksātnespējīgā uzņēmuma saistības.
Strīda būtība
Latvijā reģistrētai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA “B”) pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) audita tika aprēķināts 1 941 232,37 eiro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, pēc kā tās saimnieciskā darbība strauji samazinājās un tai tika pieteikta maksātnespēja. Vienlaicīgi – cita ar to saistīta komercsabiedrība (SIA “A”) uzsāka identisku saimniecisko darbību. Lietā tika izskatīts prasījums konstatēt uzņēmuma pārejas faktu no maksātnespējīgas SIA “B” uz SIA “A” un attiecīgi piedzīt no SIA “A” vairāk nekā 2 milj. eiro kreditoru prasījumus, tostarp VID prasījumu par audita rezultātā aprēķināto PVN, kavējuma un soda naudu.
Abas minētās sabiedrības darbojās vienā nozarē (nespecializēta vairumtirdzniecība, tostarp elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība), tām bija kopīgs patiesais labuma guvējs (fiziskā persona) un abu sabiedrību vadību veica viena un tā pati persona.
Apelācijas instance uzņēmuma pāreju nekonstatēja, jo nebija pierādīta “būtisku aktīvu kopuma” nodošana. Savukārt Senāts Rīgas apgabaltiesas 2024.gada 12.februāra spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
