Lai gan par to rakstīts vairākkārt, nereti komersantiem joprojām nav saprotams, kā nošķirt darba līgumu no uzņēmuma līguma un kas jāņem vērā, lai to pareizi izdarītu. Līdz ar to ir noderīgi aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-658/2017, kurā vērtēts jautājums par atšķirībām starp uzņēmuma un darba līgumu.

Lietas būtība

Konkrētajā lietā starp prasītāju un atbildētāju (SIA) bija noslēgts uzņēmuma līgums par reklāmas pakalpojumu pārdošanu un konsultāciju sniegšanu par labākiem pārdošanas veidiem un kanāliem. Uzņēmuma līgums bija noslēgts uz noteiktu termiņu un 1 reizi tika pagarināts.

Kad atbildētāja paziņoja par uzņēmuma līguma izbeigšanu, prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt darba tiesisko attiecību pastāvēšanu pušu starpā, kā arī atzīt uzņēmuma līgumu par darba līgumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt atlīdzību par piespiedu kavējuma laiku.

Prasība pamatota, prasītājai norādot, ka viņas pienākumos bija regulāri slēgt reklāmas līgumus un saistībā ar to sniegt konsultācijas. Uzņēmuma līgums esot gribēts kā darba līgums, jo faktiskās pušu attiecības atbilst darba tiesiskajām attiecībām. Par to, kā norāda prasītāja, liecina šādi apstākļi:

  • prasītāja bijusi ekonomiski atkarīga no atbildētājas;
  • prasītājai bijusi nodrošināta darba vieta;
  • prasītājai bijis jāievēro atbildētājas izstrādātie darba kārtības noteikumi;
  • no prasītājas ienākumiem atbildētāja maksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba devēja sociālo nodokli.