Jaunākā tiesu prakse kolektīvās atlaišanas regulējumā
2017-03-01
Anete Dimitrovska, ZAB "Ellex Kļaviņš"
21.12.2016. Eiropas Savienības tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā Nr.C-201/15 (Spriedums) par kolektīvo atlaišanu. Spriedumā analizēti būtiski jautājumi uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Spriedumā precizēts, kā interpretēt:
Lietas būtība
Prasītājs Anonymi Geniki Etairia Tsimenton Iraklis (AGET Iraklis), kura galvenā akcionāre ir Francijas daudznacionālā grupa "Lafarge", ražoja cementu 3 rūpnīcās Grieķijā. Ņemot vērā situācijas tirgū pasliktināšanos, AGET Iraklis valde 25.03.2013. apstiprināja restrukturizācijas plānu, paredzot izbeigt 1 rūpnīcas darbību un koncentrējot ražošanu pārējās 2 rūpnīcās.
Saskaņā ar Grieķijas tiesību normām plānotajai kolektīvajai atlaišanai darba devējam jāsaņem Grieķijas darba, sociālā nodrošinājuma un sociālās solidaritātes ministrijas (Ministrija) atļauja. Tomēr Ministrija nolēma nepiešķirt atļauju veikt kolektīvo atlaišanu, jo uzņēmuma norādītie argumenti tās ieskatā bija neskaidri.
AGET Iraklis iesniedza prasības pieteikumu Grieķijas tiesā, lūdzot atcelt šo lēmumu, un apgalvoja, ka Grieķijas Likuma Nr.1387/1983 5.panta 3.punkts, uz kura pamata pieņemts Ministrijas lēmums, ir pretrunā gan Direktīvai, gan LESD 49. un 63.pantam, aplūkojot tos kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta)16.pantu.
Grieķijas Augstākā Administratīvā tiesa, ņemot vērā situācijas pārrobežu raksturu un neskaidrības saistībā ar Direktīvas, LESD un Hartas piemērošanu, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST šādus jautājumus:
- vai Direktīvas noteikumiem atbilst un ar LESD 49. un 63.pantu ir savienojama valsts tiesību norma, atbilstoši kurai kolektīvās atlaišanas īstenošanai kādā konkrētā uzņēmumā ir jāsaņem iestādes atļauja, kas tiek piešķirta, pamatojoties uz kritērijiem saistībā ar:
- darba tirgū pastāvošajiem apstākļiem,
- attiecīgā uzņēmuma situāciju,
- valsts tautsaimniecības interesēm?
- ja atbilde uz 1.jautājumu ir noliedzoša, vai šāda valsts tiesību norma ir saderīga ar Direktīvas noteikumiem un LESD 49. un 63.pantu, ja pastāv nopietni sociālie iemesli, piemēram, smaga ekonomiskā krīze un īpaši augsts bezdarba līmenis?
Praksē samērā bieži sastopama darba devēja kļūda patvaļīgi bez saskaņošanas ar darbinieku un bez darbinieka rakstveida piekrišanas ieturēt pārmaksāto algu vai veikt citus ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām. Gadījumos, kad darba devējam ir tiesības veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, jāievēro noteikta kārtība – par to atgādina Senāts spriedumā lietā SKC-107/2024.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 21. Aug. 2024
Mūžam aktuāls ir jautājums par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli. Šoreiz analizēsim, kādas sekas var iestāties gadījumā, ja valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 15. Mar. 2024
Aplūkosim kādu šī gada sākumā pieņemtu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā vērtēts, kā darbinieka atvaļinājumā pavadītais laiks ietekmē virsstundu aprēķināšanu!
Darba tiesības
06:00, 28. Okt. 2022
Kādos gadījumos darbiniekam izmaksāto dienas naudu var uzskatīt par daļu no darba algas? Izskatīsim kādu tiesas lietu, kurā darba devēja un darba ņēmēja viedokļi bija pilnīgi atšķirīgi!
Darba tiesības
06:00, 25. Mai. 2022
Nesen noslēgusies lieta, kas sākumā nodokļu maksātājam solīja nepatikšanas, nosakot papildu nodokļu saistības un nokavējuma naudu, un kas tomēr veiksmīgi atrisinājusies Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma apstrīdēšanas stadijā. Izskatīsim šo lietu!
Darba tiesības
07:00, 2. Feb. 2022
Praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek samaksāts nepareizajā valstī. Šādās situācijās ir jāsakārto nodokļu jautājums un jāpieprasa valstij, kurā nodoklis samaksāts nepamatoti, nodokļa atmaksa. Tomēr praksē šis process var neiet tik gludi. Izskatām tiesas spriedumu!
Darba tiesības
07:00, 6. Okt. 2021
2020. gadā Eiropas Komisija ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru, jo spēkā esošais normatīvais regulējums par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas prasībām bija pretējs un neatbilda Eiropas Savienības tiesībām. Šogad šis pārkāpums ir novērsts, veicot atbilstošus grozījumus likumā. Bet kā rīkoties, lai atgūtu prettiesiski pieprasīto nodokli?
Darba tiesības
08:26, 19. Jūl. 2021
Uzņēmumi joprojām ir spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem, ieviešot arvien jaunus risinājumus, lai regulētu jautājumus par darbinieku darba vietu un darba laiku. Attālinātā darba apstākļos aktuāls un bieži vien arī neskaidrs ir jautājums par pareizu darba laika uzskaiti. Sevišķi svarīgi tas ir, runājot par tā saukto dežūrlaiku. Izskatīsim tiesas atziņas par šo jautājumu!
Darba tiesības
08:51, 15. Jan. 2021
Vai valdes loceklim, kam nav noteikta atlīdzība par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, var atteikt maksāt slimības naudu tikai tāpēc, ka par viņu veiktas sociālās iemaksas? Vai sociālo iemaksu veikšana ir pietiekams iemesls, lai uzskatītu, ka valdes loceklis ir veicis darba pienākumus? Izskatīsim 2020. gada 10. jūlija Senāta spriedumu lietā SKA-55/2020!
Darba tiesības
07:00, 11. Dec. 2020
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Darba tiesības
07:00, 21. Aug. 2020
Komandējumu noteikumos norādīto kompensāciju normu, kas saistītas ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksas darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem – šāds secinājums izriet no Senāta 2019. gada 30. septembra sprieduma lietā SKA‑20/2019. Izskatīsim to!
Darba tiesības
07:00, 11. Mar. 2020
Kā noteikt summētā darba laika pārskata periodu, kad darbinieks nav veicis darbu, jo atradies attaisnotā prombūtnē? Un kā šādas pārskata perioda izmaiņas ietekmē virsstundu darba aprēķinu? Izskatīsim jaunāko Senāta spriedumu!
Darba tiesības
07:00, 17. Feb. 2020
Kas ir darba samaksa un kas – cita veida atlīdzība saistībā ar darbu? To ir būtiski saprast gadījumos, kad darbiniekam tiek aprēķināta vidējā izpeļņa. Izskatīsim jaunākās tiesu prakses atziņas!
Darba tiesības
07:00, 22. Jan. 2020
Šī gada 5.jūlijā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu SKA‑433/2019 saistībā ar darba devēja pieteikumu par Valsts darba inspekcijas lēmuma Nr.2015‑04/248‑2016-05-05/164 atcelšanu. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas par Darba likuma piemērošanu, ja darbinieks netiek nodarbināts svētku dienās. Šis spriedums sniedz atbildes uz iepriekš no prakses izrietošiem jautājumiem un diskusijām.
Darba tiesības
07:00, 1. Nov. 2019
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
Darba tiesības
13:16, 18. Apr. 2019
