Ja darbiniekiem ir noteikta darba vieta, laiks, ko viņi pavada ceļā no mājām līdz darbam, netiek uzskatīts par darba laiku un netiek apmaksāts, jo katrs var brīvi izvēlēties, vai dzīvot tuvāk vai tālāk no darba vietas. Taču nesen pieņemtais Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums liecina, ka citādi ir darbiniekiem, kuri ir mobili un kuriem nav noteiktas darba vietas, piemēram, tehnisku pakalpojumu sniedzējiem, kas servisu nodrošina, ierodoties pie klienta.

EST 10.09.2015. pieņēma spriedumu lietā Nr.C-266/14 Federación de Servicios Privados del sindicato Comisiones Obreras (CC.OO.) pret Tyco Integrated Security SL un Tyco Integrated Fire & Security Corporation Servicios SA (Tyco lieta), analizējot, vai laiks, ko darbinieks, kuram nav noteiktas darba vietas, pavada ceļā no mājām līdz pirmajam klientam un no pēdējā klienta līdz mājām, ir uzskatāms par šāda darbinieka darba laiku.

Apskatīsim būtiskākās EST atziņas Tyco lietā, kā arī analizēsim, vai un kā šis spriedums ietekmēs darba tiesību regulējumu Latvijā!