Kiberuzbrukums īsā laikā var pāraugt uzņēmuma krīzē. Vadībai jālemj par uzbrukuma ierobežošanu, darbības atjaunošanu, ziņošanu un komunikāciju ar klientiem un sadarbības partneriem. Izspiedējvīrusa gadījumā jāizvērtē arī riski saziņai ar uzbrucēju. Kā ierobežot incidenta sekas, un kas jāņem vērā, ja tiek pieprasīts izpirkums?
Vadības lēmumi pirms un pēc kiberuzbrukuma
Būtiski vadības lēmumi var būt jāpieņem vēl pirms kiberuzbrukuma, piemēram, atklājot kritisku sistēmas ievainojamību vai saņemot informāciju par būtisku apdraudējumu. To labi ilustrē 2026.gada oktobrī publiskotās kritiskās PHP programmatūras ievainojamības. Tās varēja ļaut uzbrucējiem attālināti izpildīt kodu neaizsargātā sistēmā. Ja drošības labojumu nebija iespējams ieviest nekavējoties, uzņēmumiem bija jāizvērtē, vai turpināt pakalpojuma darbību, uzņemoties zināmu kiberrisku, vai to uz laiku ierobežot vai pārtraukt. Tas jau ir biznesa, nevis tikai tehnisks lēmums.
Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Nacionālās kiberdrošības likuma (NKDL) prasības, kiberdrošības pārvaldības pienākumi ir tieši nostiprināti likumā, tostarp 25.panta 1.daļā paredzot, ka par subjekta kiberdrošības pārvaldību atbild tā vadītājs. Tomēr arī uzņēmumiem, uz kuriem šīs konkrētās prasības neattiecas, būtu jāievēro tie paši pamatprincipi. Mūsdienu digitālajā vidē kiberdrošība ir uzņēmuma darbības nepārtrauktības un risku pārvaldības jautājums, tādēļ vadībai jānodrošina, ka būtiska informācija par riskiem savlaicīgi nonāk līdz lēmumu pieņēmējiem un ir skaidrs, kurš un kā pieņem lēmumus krīzes situācijā. Vadībai nav pašai jārisina tehniskie jautājumi, bet jānodrošina savlaicīgs risku novērtējums, pamatoti lēmumi un tehnisko, juridisko un biznesa aspektu koordinācija. Ja uzbrukums tomēr noticis, jāierobežo tā sekas, jānoskaidro apmērs un jāizvērtē turpmākie pienākumi.
