Tēma: komerclikums
Kādos gadījumos valde drīkst nepildīt dalībnieku lēmumu
Kapitālsabiedrības valde ikdienā regulāri saskaras ar dalībnieku sapulces lēmumiem. Vairumā gadījumu to izpilde ir formāla un nerada jautājumus, tomēr nereti praksē gadās, ka valdes rīcībā nonāk lēmums, kura īstenošana sabiedrībai radītu zaudējumus, būtu pretrunā ar likumu vai statūtiem vai citādi apdraudētu sabiedrības intereses. Raksta 1.daļā skaidrojam, kā nošķirt valdes locekli no dalībnieka, ko nozīmē dalībnieku lēmuma saistošais spēks un kas izslēdz valdes locekļa atbildību.
•
07.09.2026
Dalībnieka un akcionāra tiesības uz informāciju par sabiedrību
Ja dalībniekam vai akcionāram rodas nepieciešamība iegūt plašāku informāciju par sabiedrības darbību, viņš var vērsties ar pieprasījumu pie valdes. Kādas ziņas un dokumentus viņam ir tiesības saņemt, kādos gadījumos valde var atteikties tos sniegt, un kādi pienākumi valdei jāievēro, izskatot šādu pieprasījumu? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgas arī no sabiedrības veida, jo sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībās tiesības uz informāciju ir regulētas atšķirīgi.
•
01.09.2026
Kad valdes loceklim jābrīdina par amata atstāšanu
Valdes locekļa vēlme atstāt amatu praksē var radīt jautājumu – cik ilgu laiku iepriekš par šādu lēmumu ir jāinformē sabiedrība? Komerclikumā ir skaidri noteikts, ka valdes loceklis var atstāt amatu, iesniedzot sabiedrībai paziņojumu, tomēr likumā nav norādīts konkrēts uzteikuma termiņš, piemēram, viens mēnesis vai divas nedēļas.
•
27.08.2026
Valdes loceklis atstāj amatu. 2.daļa
Valdes locekļa amata atstāšana no pirmā acu uzmetiena var šķist vienkārša formalitāte, tomēr praksē tā rada virkni juridiski nozīmīgu jautājumu. Šī raksta pirmajā daļā tika skaidrots, kādi praktiskie soļi jāveic, ja valdes loceklis izlēmis atstāt amatu; otrajā daļā skaidrojam, no kura brīža un kādā apmērā izbeidzas valdes locekļa atbildība par sabiedrības saistībām un nodokļu parādiem, un kā aizejošam valdes loceklim izvairīties no situācijas, kurā formāli izbeigtas pilnvaras vēlāk pārvēršas ilgstošā personiskā mantiskā atbildībā.
•
24.08.2026
Izdevumi pirms uzņēmuma dibināšanas
Uzsākot uzņēmējdarbību, pirmie maksājumi parasti rodas vēl pirms uzņēmuma reģistrācijas, proti, jāsamaksā valsts nodeva, jāsagatavo dibināšanas dokumenti, nepieciešama jurista, grāmatveža vai nodokļu konsultanta palīdzība. Izdevumus no personīgajiem līdzekļiem visbiežāk apmaksā uzņēmuma dibinātājs, bet pēc sabiedrības reģistrācijas vēlas tos saņemt atpakaļ. Praksē par galveno pierādījumu nereti uzskata čeku vai rēķinu. Tomēr ar to vien nepietiek – vispirms jānoskaidro, kurš izdevumus sedz un vai tie radušies tieši sabiedrības nodibināšanai.
•
21.08.2026
Kā noteikt kapitāla daļu cenu
Kapitāla daļu atsavināšanas darījumos viens no būtiskākajiem jautājumiem ir cena. Atbilstoši Komerclikuma 188.panta 1.daļai dalībniekam ir tiesības brīvi atsavināt sev piederošās daļas, ja vien likumā vai statūtos nav noteikts citādi. Tajā pašā laikā Komerclikums neparedz vispārīgu mehānismu, kā nosakāma kapitāla daļu vērtība dalībnieku savstarpējos darījumos, līdz ar to dalībniekiem ir plaša rīcības brīvība vienoties gan par kapitāla daļu cenas noteikšanas kārtību, gan par atsavināšanas nosacījumiem. Praksē šādu vienošanos reizēm ietver dalībnieku līgumā.
•
17.08.2026
Likvidatora iecelšana, pilnvaras un funkcijas, likvidējot uzņēmumu
Uzņēmuma likvidācija nav tikai pieteikuma iesniegšana Uzņēmumu reģistram. Tas ir process, kura laikā jāpabeidz iesāktie darījumi, jāatgūst parādi, jāapzina kreditori, jānorēķinās ar tiem, jāsagatavo noslēguma dokumenti, jāsadala atlikusī manta un jānodrošina dokumentu glabāšana. Procesu vada likvidators, kurš likvidācijas laikā pārņem sabiedrības vadību un pārstāvību.
•
10.08.2026
Kā slēgt līgumu ar sevi
Viena dalībnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir viens no izplatītākajiem biznesa modeļiem Latvijā. Tas rada daudzus juridiska rakstura jautājumus, piemēram, kurš slēdz līgumu ar valdes locekli? Vai dokumenti ar sevi obligāti jānoformē rakstveidā? Šādā situācijā var rasties dažādi riski, interešu konflikti un citas juridiskas problēmas.
•
06.08.2026
Likvidācija un maksātnespēja – ko izvēlēties
Uzņēmēji nereti nonāk nepatīkamas izvēles priekšā – uzņēmējdarbība nesokas kā nākas, krājas parādi un paliek grūti norēķināties par saistībām. Nereti šāda situācija spiež izvēlēties vienu no divām izvēlēm – likvidāciju vai maksātnespēju. Valda uzskats, ka tās ir divas ļoti līdzīgas metodes, kā uzņēmumam izbeigt savu darbību. Tomēr tā tas nav – pastāv būtiskas atšķirības, kuras ir jāizprot, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu.
•
03.08.2026
Vai valdes locekļa civiltiesiskā apdrošināšana jāapliek ar nodokli?
Mūsu uzņēmums ir apdrošinājis valdes locekļa civiltiesisko atbildību. Vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādai apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?
•
30.07.2026
Valdes loceklis atstāj amatu. 1.daļa
Valdes locekļa amata atstāšana no pirmā acu uzmetiena var šķist vienkārša formalitāte, tomēr praksē tā rada virkni juridiski nozīmīgu jautājumu. No kura brīža persona vairs nav uzskatāma par valdes locekli? Kam ir pienākums pieteikt attiecīgās izmaiņas komercreģistrā? No kura brīža un kādā apmērā izbeidzas valdes locekļa atbildība par sabiedrības saistībām un nodokļu parādiem? Kā aizejošam valdes loceklim izvairīties no situācijas, kurā formāli izbeigtas pilnvaras vēlāk pārvēršas ilgstošā personiskā mantiskā atbildībā?
•
27.07.2026
Apmācības valdes loceklim: vai drīkst tās apmaksāt?
Valdes loceklis, ar kuru noslēgts tikai pilnvarojuma līgums, nav darbinieks Darba likuma izpratnē. Vai uzņēmums drīkst viņu sūtīt apmācībās un segt ar tām saistītos izdevumus? Kas jāņem vērā, lai šādas izmaksas būtu pamatotas?
•
23.07.2026
Vai uzņēmums drīkst atteikties no skaidras naudas darījumiem
Uzņēmums par saviem pakalpojumiem samaksu prasa tikai ar pārskaitījumu, jo tas ir ļoti mazs un nevēlas radīt papildu administratīvo slogu, uzskaitot skaidru naudu, reģistrējot kases aparātu un iesniedzot atskaites. Vai šādi rīkoties ļauj normatīvo aktu prasības? Vai klients var pieprasīt, ka vēlas norēķināties ar skaidru naudu? Kā pareizi informēt klientus par norēķinu kārtību, lai nerastos pārkāpumi?
•
22.07.2026
Valdes loceklis kā uzņēmuma likvidators
Likvidācijas process nav tikai formāla procedūra. Nereti par likvidatoriem tiek iecelti uzņēmuma līdzšinējie valdes locekļi. Kas jāņem vērā, ja par likvidatoru tiek iecelts līdzšinējais valdes loceklis, kādas formālās prasības ir jāievēro, kāda ir dalībnieku sapulces nozīme un pilnvaras un ar ko likvidatoru funkcijas atšķiras no valdes locekļa pienākumiem.
•
20.07.2026
Valdes locekļa ierobežojumi un izdevumu kompensēšana
Nereti valda priekšstats, ka valdes loceklis ir kapitālsabiedrības darbinieks, uz kuru attiecas tie paši tiesību aizsardzības mehānismi kā uz citiem darbiniekiem. Tomēr normatīvais regulējums nošķir valdes locekļa pilnvarojuma attiecības no darba tiesiskajām attiecībām. Tas, vai ar valdes locekli noslēgts darba vai pilnvarojuma līgums, ietekmē viņa tiesības, atbildību un sociālās garantijas, kā arī uzņēmuma iespējas kompensēt viņam izdevumus, piemēram, par mācībām vai elektroauto uzlādi.
•
08.07.2026
Atbild eksperts
Atbild
Zane Ozola
Atbild
Klimata un enerģētikas ministrija
Atbild
Jānis Danga-Guobis
Atbild
Ilze Grīnberga
Atbild
Jadviga Neilande
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
