Tēma: komerclikums
Kiberuzbrukums uzņēmumam – kā rīkoties vadībai
Kiberuzbrukums īsā laikā var pāraugt uzņēmuma krīzē. Vadībai jālemj par uzbrukuma ierobežošanu, darbības atjaunošanu, ziņošanu un komunikāciju ar klientiem un sadarbības partneriem. Izspiedējvīrusa gadījumā jāizvērtē arī riski saziņai ar uzbrucēju. Kā ierobežot incidenta sekas, un kas jāņem vērā, ja tiek pieprasīts izpirkums?
•
11.11.2026
Pamatkapitāla palielināšana un dalībnieka ietekmes mazināšana
Kapitāla palielināšana ir viens no veidiem, kā sabiedrība var piesaistīt papildu finansējumu. Skaidrojam, kad kapitāla palielināšana ir pamatots finansēšanas instruments un kad tā var kļūt par līdzekli cita dalībnieka ietekmes samazināšanai.
•
09.11.2026
Kā pieņemt lietas no valdes locekļa, kurš atstāj amatu
Valdes locekļa maiņa ir viena no būtiskākajām pārmaiņām uzņēmuma darbībā. Lai gan juridiski to noformēt ir vienkārši – dalībnieki pieņem lēmumu, Uzņēmumu reģistrā iesniedz pieteikumu un bankā nomaina paraksta tiesības –, praksē jāatrisina virkne svarīgu jautājumu. Ko pieņemt? Kā to fiksēt? Kādas sekas var radīt savlaicīgi nepieprasīta informācija vai dokumenti?
•
05.11.2026
Pamatkapitāla samazināšana – juridiskie, praktiskie un nodokļu aspekti
Lai gan vēsturiski pamatkapitāla palielināšana ir tikusi uzskatīta par stabilitātes un izaugsmes zīmi, praksē arvien biežāk rodas situācijas, kad komersantam ir racionāli un tiesiski pamatoti pieņemt lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu.
•
02.11.2026
Kapitālsabiedrības reorganizācija – veidi un norise
Reorganizācija var palīdzēt vienkāršot uzņēmumu grupas struktūru, nodalīt atsevišķu darbības virzienu vai mainīt sabiedrības juridisko formu. Pirms dokumentu sagatavošanas jābūt skaidram vēlamajam rezultātam. Kā izvēlēties piemērotāko reorganizācijas veidu, pieņemt nepieciešamos lēmumus un organizēt procesu līdz tā reģistrācijai?
•
28.10.2026
Mazākuma tiesības apstrīdēt akcionāru sapulces lēmumus
Akcionāru sapulcē lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, tādēļ vairākuma akcionāra griba parasti nosaka sabiedrības rīcību. Tas rada risku pieņemt tikai vairākuma akcionāram izdevīgus lēmumus, tādējādi aizskarot mazākuma tiesības un sabiedrības intereses. Kādas ir mazākuma akcionāra iespējas šādus lēmumus apstrīdēt?
•
26.10.2026
Jaunas Senāta atziņas sabiedrības dalībnieka izslēgšanas lietās
2025.gada beigās Senāts bagātināja Latvijas tiesu praksi ar vērtīgām atziņām lietās par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka izslēgšanu. Senāts analizēja jautājumu, kas praksē sastopams samērā bieži, taču judikatūrā līdz šim nebija tik precīzi formulēts, – kā vērtēt dalībnieka rīcību un tās ietekmi uz izslēgšanas priekšnoteikumiem, ja dalībnieks savas tiesības sabiedrībā īsteno caur pilnvarnieku, kas vienlaikus ir sabiedrības valdes loceklis.
•
19.10.2026
Kad VID drīkst izbeigt uzņēmuma darbību?
Uzņēmuma darbības izbeigšana ir viens no smagākajiem valsts instrumentiem attiecībās ar nodokļu maksātāju. Tā skar arī darbiniekus, kreditorus un partnerus. Vai ar likumā paredzēto formālo nosacījumu izpildi pietiek, lai uzņēmuma darbību izbeigtu? Atbildi sniedz Senāta 2026.gada 17.septembra rīcības sēdes lēmums lietā SKA-761/2026, kurā izšķiroša nozīme piešķirta konkrētās situācijas izvērtējumam.
•
15.10.2026
Vai var mantot sabiedrības kapitāldaļas
Lai arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļa ir bezķermeniska un neaptaustāma, tā ir tāda pati “manta” kā nekustamais īpašums, transportlīdzeklis vai tiesības atprasīt parādu, tāpēc arī sabiedrības pamatkapitāla daļa ietilpst mantojuma atstājēja mantas sastāvā un ir mantojama. Kas jāņem vērā, lai sabiedrības daļu pāriešana pie mantiniekiem neradītu strīdus un uzņēmuma darba nepārtrauktība netiktu apgrūtināta?
•
13.10.2026
Dalībnieku konflikts sabiedrībā un mazākuma aizsardzība
Dalībnieku konflikts bieži kļūst redzams brīdī, kad viens no dalībniekiem vairs nespēj iegūt informāciju vai ietekmēt sabiedrības lēmumus. Vairākums maina valdi, pieņem lēmumus bez mazākuma līdzdalības, atsaka informāciju vai virza darījumus, kuru ekonomiskais pamatojums rada jautājumus. Šādā situācijā jānoskaidro, kuras tiesības mazākuma dalībnieks var izmantot neatkarīgi no balsu skaita un kādos jautājumos vairākuma rīcības brīvība ir ierobežota.
•
07.10.2026
Padomes loma kapitālsabiedrības pārvaldībā
Kāpēc ievēlēt padomi? Kādas ir tās funkcijas, uzdevumi, tiesības un kompetence? Kādos gadījumos padome ir jāievēl obligāti, bet kādos – tā ir izvēles iespēja?
•
02.10.2026
Valdes locekļa atbildība par sabiedrības zaudējumiem
Kad neveiksmīgs biznesa lēmums ir tikai uzņēmējdarbības risks, bet kad tas var novest pie valdes locekļa personiskas atbildības? Kā šo risku mazināt?
•
22.09.2026
Kādos gadījumos valde drīkst nepildīt dalībnieku lēmumu
Kapitālsabiedrības valde ikdienā regulāri saskaras ar dalībnieku sapulces lēmumiem. Vairumā gadījumu to izpilde ir formāla un nerada jautājumus, tomēr nereti praksē gadās, ka valdes rīcībā nonāk lēmums, kura īstenošana sabiedrībai radītu zaudējumus, būtu pretrunā ar likumu vai statūtiem vai citādi apdraudētu sabiedrības intereses. Raksta 1.daļā skaidrojam, kā nošķirt valdes locekli no dalībnieka, ko nozīmē dalībnieku lēmuma saistošais spēks un kas izslēdz valdes locekļa atbildību.
•
07.09.2026
Dalībnieka un akcionāra tiesības uz informāciju par sabiedrību
Ja dalībniekam vai akcionāram rodas nepieciešamība iegūt plašāku informāciju par sabiedrības darbību, viņš var vērsties ar pieprasījumu pie valdes. Kādas ziņas un dokumentus viņam ir tiesības saņemt, kādos gadījumos valde var atteikties tos sniegt, un kādi pienākumi valdei jāievēro, izskatot šādu pieprasījumu? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgas arī no sabiedrības veida, jo sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībās tiesības uz informāciju ir regulētas atšķirīgi.
•
01.09.2026
Kad valdes loceklim jābrīdina par amata atstāšanu
Valdes locekļa vēlme atstāt amatu praksē var radīt jautājumu – cik ilgu laiku iepriekš par šādu lēmumu ir jāinformē sabiedrība? Komerclikumā ir skaidri noteikts, ka valdes loceklis var atstāt amatu, iesniedzot sabiedrībai paziņojumu, tomēr likumā nav norādīts konkrēts uzteikuma termiņš, piemēram, viens mēnesis vai divas nedēļas.
•
27.08.2026
Atbild eksperts
Atbild
Valsts ieņēmumu dienests
Atbild
Zane Ozola
Atbild
Klimata un enerģētikas ministrija
Atbild
Jānis Danga-Guobis
Atbild
Ilze Grīnberga
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Paldies!
Tavs jautājums ir saņemts.
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
