Līgumi ir uzņēmējdarbības attiecību pamats, taču to pārvaldība var būt darbietilpīga un pakļauta kļūdām. Tradicionāla līgumu pārskatīšana nozīmē rūpīgu apjomīgu juridisko dokumentu lasīšanu rindu pa rindai – process, kuru apdraud cilvēka neuzmanības kļūdas un kavējumi, jo īpaši tad, ja ierobežotā termiņā jāpārskata vairāki līgumi.

Kiberdrošības incidenti vairs nav izņēmums, bet gan paredzams risks, ar kuru agrāk vai vēlāk var saskarties ikviens uzņēmums. Turklāt, kiberdrošības incidentu pārvaldība nevar balstīties tikai uz reakciju pēc incidenta iestāšanās un konstatēšanas, līdz ar to, uzņēmumiem ir būtiski laikus sagatavoties, izstrādājot skaidru rīcības plānu. Kādus drošības pasākumus būtu vērts ieviest, lai uzņēmums izvairītos no potenciāliem zaudējumiem vai reputācijas apdraudējuma riska?

Mēs visi esam tur bijuši – steidzami ir nepieciešams atrast informāciju kādā tīmekļa vietnē, bet to aizšķērso uzstājīgs uznirstošais sīkdatņu baneris, lūdzot piekrist vismaz 100 dažādām sīkdatnēm. Pat, ja atrodam laiku un rūpīgi iepazīstamies ar uzņēmuma sīkdatņu politiku, bieži tiek izmantoti dažādi triki, kuru rezultātā negribot vai nezinot tāpat esam piekrituši sīkdatnēm. Kam jābūt iekļautam uzņēmuma sīkdatņu politikā? Kādi ir tipiskākie triki, ko tīmekļa vietņu izstrādātāji mēdz izmantot, bet kurus uzraudzības iestādes ir atzinušas par neatbilstošiem? Par to šajā rakstā!

Franšīzes modelis jau desmitiem gadu ir viens no populārākajiem uzņēmējdarbības attīstības veidiem pasaulē. “McDonald’s”, “Subway”, “L‘Occitane”, “UPS Store” un daudzi citi pazīstami zīmoli izmanto franšīzi kā mehānismu tirgus paplašināšanai, riska sadalīšanai un nepieciešamo ieguldījumu mazināšanai. Arvien vairāk arī Latvijas komersantu izvēlas franšīzes modeli – gan kā franšīzes devēji, gan ņēmēji.

Nereti uzņēmumi izvēlas dažādu procesu nodrošināšanu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādam lēmumam katram ir savi apsvērumi – vienu virza potenciālais finansiālais ieguvums, citu – kompetenta darbinieka trūkums uzņēmumā, bet kādam gluži vienkārši telpas ir par mazu jaunas darba vietas izveidei. Kādus procesus uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, bet kādus neuzticēt? To aprīlī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.

Nereti, lai efektīvi organizētu savu komercdarbību, uzņēmumi izvēlas piesaistīt speciālistus ārpakalpojumā. Šo darbu izpildei ir jānodrošina piekļuve saviem iekšējiem procesiem, tostarp arī dokumentiem, kas var saturēt personas datus. Kura no pusēm ir atbildīga par personas datu drošu apstrādi – pasūtītājs vai ārpakalpojuma sniedzējs? Kā nodrošināt nemainīgi augstu personas datu aizsardzības līmeni?

Konkurences iestādes, piemēram, Eiropas Komisija un Konkurences padome, var veikt nepieteiktas pārbaudes jeb inspekcijas uzņēmuma telpās, ja ir aizdomas par konkurences tiesību pārkāpumu. Kādas ir konkurences iestādes un uzņēmuma tiesības un pienākumi inspekcijas laikā? Kā rīkoties, ja uzņēmumā tiek veikta iepriekš nepieteikta pārbaude? Skaidrojam!

2025.gada 19.novembrī lietā T-367/23 ““Amazon” EU SARL pret Eiropas Komisiju” Eiropas Savienības Vispārējā tiesa pieņēma nozīmīgu spriedumu par prasību atcelt 2023.gada 25.aprīļa Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru “Amazon Store” tika atzīta par ļoti lielu tiešsaistes platformu saskaņā ar regulu 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu. Kādi bija tiesas secinājumi, un kāpēc šis spriedums ir nozīmīgs?