Jau vairāk nekā gadu finanšu iestādēm ir jāziņo Latvijas Bankai par visiem trešo pušu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem gan individuālā, gan konsolidētā līmenī. Skaidrojam, kam un kad rodas pienākums sagatavot informācijas reģistru, kāda informācija tajā ir jāiekļauj, vai un kā persona var uzzināt, ka par to tiek sniegta informācija, kā arī kā laikus un droši sagatavoties jaunajai kārtībai.

Mākslīgais intelekts ir kļuvis par plaši izmantotu rīku daudzu kompāniju ikdienas darbā. Aptuveni katrs piektais uzņēmums Eiropas Savienībā to jau lieto, un šis rādītājs strauji pieaug. Tādēļ kļūst arvien svarīgāk šo inovāciju potenciālu izmantot atbildīgi, droši pārvaldot riskus un ievērojot normatīvo aktu prasības. Lai to izdarītu, uzņēmumam nepieciešamas mākslīgā intelekta izmantošanas vadlīnijas.

Gandrīz ikviens uzņēmums mūsdienās ir atkarīgs no digitālajām sistēmām un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto mākoņpakalpojumus, e-komercijas platformas, attālinātā darba risinājumus, automatizētu grāmatvedību un klientu datu pārvaldības sistēmas. Šīs tehnoloģijas palielina darbības efektivitāti, palīdz samazināt izmaksas un ļauj sasniegt klientus daudz plašākā tirgū nekā iepriekš. Tomēr līdz ar jaunajām iespējām pieaug arī riski, kurus uzņēmēji vairs nedrīkst ignorēt.

Darba drošības automatizācijas sistēmas kļuvušas par svarīgu faktoru uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanai. Šie risinājumi ne tikai palīdz precīzi ievērot normatīvo aktu prasības, bet arī būtiski maina darba drošības pārvaldību. Automatizācija nodrošina nepārtrauktu risku monitoringu un datu analīzi, kā arī digitalizē un optimizē darbinieku apmācību un instruktāžu procesus. Skaidrojam, kādi risinājumi ļauj uzņēmumiem automatizēt darba drošības pārvaldību un uzlabot darbinieku apmācību.

Līgumi ir uzņēmējdarbības attiecību pamats, taču to pārvaldība var būt darbietilpīga un pakļauta kļūdām. Tradicionāla līgumu pārskatīšana nozīmē rūpīgu apjomīgu juridisko dokumentu lasīšanu rindu pa rindai – process, kuru apdraud cilvēka neuzmanības kļūdas un kavējumi, jo īpaši tad, ja ierobežotā termiņā jāpārskata vairāki līgumi.

Kiberdrošības incidenti vairs nav izņēmums, bet gan paredzams risks, ar kuru agrāk vai vēlāk var saskarties ikviens uzņēmums. Turklāt, kiberdrošības incidentu pārvaldība nevar balstīties tikai uz reakciju pēc incidenta iestāšanās un konstatēšanas, līdz ar to, uzņēmumiem ir būtiski laikus sagatavoties, izstrādājot skaidru rīcības plānu. Kādus drošības pasākumus būtu vērts ieviest, lai uzņēmums izvairītos no potenciāliem zaudējumiem vai reputācijas apdraudējuma riska?

Mēs visi esam tur bijuši – steidzami ir nepieciešams atrast informāciju kādā tīmekļa vietnē, bet to aizšķērso uzstājīgs uznirstošais sīkdatņu baneris, lūdzot piekrist vismaz 100 dažādām sīkdatnēm. Pat, ja atrodam laiku un rūpīgi iepazīstamies ar uzņēmuma sīkdatņu politiku, bieži tiek izmantoti dažādi triki, kuru rezultātā negribot vai nezinot tāpat esam piekrituši sīkdatnēm. Kam jābūt iekļautam uzņēmuma sīkdatņu politikā? Kādi ir tipiskākie triki, ko tīmekļa vietņu izstrādātāji mēdz izmantot, bet kurus uzraudzības iestādes ir atzinušas par neatbilstošiem? Par to šajā rakstā!

Franšīzes modelis jau desmitiem gadu ir viens no populārākajiem uzņēmējdarbības attīstības veidiem pasaulē. “McDonald’s”, “Subway”, “L‘Occitane”, “UPS Store” un daudzi citi pazīstami zīmoli izmanto franšīzi kā mehānismu tirgus paplašināšanai, riska sadalīšanai un nepieciešamo ieguldījumu mazināšanai. Arvien vairāk arī Latvijas komersantu izvēlas franšīzes modeli – gan kā franšīzes devēji, gan ņēmēji.