Dalībnieks un valdes loceklis
Valdes locekļa domājamais ienākums: kad nodokļus var nemaksāt
Kapitālsabiedrības valdes loceklim nav obligāti jāsaņem atlīdzība par amata pienākumu pildīšanu, taču likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atsevišķos gadījumos ir noteikts pieņēmums, ka valdes loceklis ir guvis domājamo ienākumu, par kuru maksājami nodokļi. Kā veidojas valdes locekļa domājamais ienākums? Un kā to vērtējusi tiesa?
•
13.07.2026
Valdes locekļa ierobežojumi un izdevumu kompensēšana
Nereti valda priekšstats, ka valdes loceklis ir kapitālsabiedrības darbinieks, uz kuru attiecas tie paši tiesību aizsardzības mehānismi kā uz citiem darbiniekiem. Tomēr normatīvais regulējums nošķir valdes locekļa pilnvarojuma attiecības no darba tiesiskajām attiecībām. Tas, vai ar valdes locekli noslēgts darba vai pilnvarojuma līgums, ietekmē viņa tiesības, atbildību un sociālās garantijas, kā arī uzņēmuma iespējas kompensēt viņam izdevumus, piemēram, par mācībām vai elektroauto uzlādi.
•
08.07.2026
Kā komandējumā nosūtīt valdes locekli?
Vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašniekam, vienīgajam valdes loceklim, ir jāsagatavo rīkojums, lai nosūtītu sevi komandējumā?
•
03.07.2026
Darbinieki – īpašnieki: vai jaunā norma?
Vēl pirms dažiem gadiem doma, ka uzņēmuma darbinieki varētu kļūt par tā līdzīpašniekiem, Latvijā daudziem šķita vairāk raksturīga Silīcija ielejas jaunuzņēmumiem, nevis vietējam biznesam. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Uzņēmumi arvien biežāk meklē veidus, kā noturēt talantus, stiprināt vadības komandu un radīt darbiniekos ilgtermiņa ieinteresētību uzņēmuma izaugsmē. Vienlaikus ir rūpīgi jāpārvalda riski, lai kapitāla daļu piešķiršana kalpotu kā motivācijas instruments, nevis kļūtu par konfliktu avotu.
•
25.06.2026
SIA kapitāla daļu piederības pāreja un noilgums prasībās
Latvijas tiesu praksē strīdi par sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļām ir radījuši vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, no kura brīža kapitāla daļas pāriet ieguvējam, kāds ir noilguma termiņš prasībās par tiesību atzīšanu uz tām, kāda ir dalībnieku reģistra nozīme. Šie aspekti komercdarbībā ir ļoti nozīmīgi, jo skar gan darījumu drošību, gan tiesisko noteiktību attiecībā uz kapitālsabiedrību dalībnieku sastāvu un no tā izrietošās tiesības. Skaidrojam jaunākās Senāta atziņas.
•
08.06.2026
Labs dalībnieku līgums var mazināt riskus
Dalībnieku līguma mērķis ir detalizēti noteikt sabiedrības dalībnieku savstarpējās tiesības un pienākumus saistībā ar viņu dalību kapitālsabiedrībā. Tomēr praksē nereti rodas jautājums, vai dalībnieku līguma pārkāpums var apturēt dalībnieku sapulces lēmumu vai padarīt balsojumu par spēkā neesošu. Latvijas tiesu prakse sniedz diezgan skaidru atbildi – šāds pārkāpums parasti rada civiltiesiskas sekas, piemēram, pienākumu atlīdzināt zaudējumus, bet neietekmē paša lēmuma spēkā esību.
•
01.06.2026
Vai sabiedrības dalībnieks var ietekmēt valdes lēmumus
Lai gan valde kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija vada sabiedrības darbību, to kā slēgtu kapitālsabiedrību raksturo salīdzinoši plaša dalībnieku iesaiste pārvaldē. Praksē var veidoties situācijas, kurās dalībnieks nepiekrīt valdes lēmumiem, īpaši gadījumos, kad tie var šķietami nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības mantu vai peļņu. Skaidrojam, kādas ir dalībnieku iespējas ietekmēt valdes lēmumus, tostarp preventīvi novēršot valdes locekļu saukšanu pie atbildības un potenciālas tiesvedības.
•
21.05.2026
Stāvvieta valdes loceklim – personiskais labums?
Vaicā lasītājs: Ar valdes locekli noslēgts pilnvarojuma līgums, un tajā ierakstīts, ka valdes loceklis darba vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli. Valdes loceklim ir izsniegta stāvvietas atļauja. Vai to var uzskatīt par valdes locekļa gūto personisko labumu?
•
13.05.2026
Cik ilgi un kā var celt prasību pret valdes vai padomes locekli
Kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem uzticēta sabiedrības vadība un uzraudzība. Viņi pieņem lēmumus par sabiedrības mantu, darījumiem un attīstību, un šie lēmumi var būtiski ietekmēt gan pašu sabiedrību, gan tās dalībniekus (akcionārus). Tāpēc likums paredz, ka valdes un padomes locekļiem jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, bet pienākumu pārkāpuma gadījumā viņiem var nākties atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Neskaidrs ir jautājums – cik ilgā laikā šādu prasību var celt?
•
11.05.2026
Komandējuma izdevumu atlīdzināšana valdes loceklim bez darba līguma
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklim (100% dalībnieks) ir noslēgts pilnvarojuma līgums bez atlīdzības. Ikdienā viņš vada uzņēmumu, izraksta rēķinus, paraksta līgumus. Uzņēmumā strādā vēl viens darbinieks. Valdes loceklis dodas ārzemju komandējumā ar mērķi izpētīt tirgu un tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vai valdes loceklim drīkst izmaksāt komandējuma dienasnaudu, kā arī segt ceļa, dzīvošanas un citus izdevumus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos par komandējumiem? Valsts ieņēmumu dienestā tiek sniegtas atšķirīgas atbildes.
•
05.05.2026
Vai valdes loceklim pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu
Ja tiek prasīta kompensācija par iepriekšējos gados neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, būtiska nozīme ir tam, kādās tiesiskajās attiecībās atvaļinājums nav ticis izmantots. Praksē nereti rodas jautājums, vai šādas tiesības vienādā apjomā attiecas uz visām nodarbinātajām personām, piemēram, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, ar kuru sabiedrība noslēgusi darba līgumu, var pretendēt uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu tāpat kā jebkurš cits tās darbinieks.
•
09.04.2026
Valdes locekļa darbs bez atlīdzības nav dāvinājums
2025.gada izskaņā Senāts paplašinātā sastāvā ir mainījis līdzšinējo judikatūru. Ar 2025.gada 17.decembra spriedumu lietā SKC‑202/2025 Senāts ir skaidri noteicis, ka valdes locekļa darbs bez atlīdzības nav uzskatāms par dāvinājumu komercsabiedrībai. Par ko bija strīds, un ko vēl secināja Senāts? Skaidrojam!
•
23.03.2026
Dalībnieku līgums palīdz izvairīties no konfliktiem uzņēmumā
Uzņēmuma attīstības stāsts parasti sākas ar kopīgu ideju, savstarpēju uzticēšanos un vienotu redzējumu par nākotni. Tomēr uzņēmējdarbības dinamika, investoru ienākšana, stratēģisku lēmumu pieņemšana vai jebkādi citi notikumi laika gaitā var radīt situācijas, kurās partneru intereses vairs nesakrīt. Tieši šādos brīžos kļūst acīmredzama skaidra un pārdomāta akcionāru vai dalībnieku savstarpējo attiecību regulējuma nozīme. Kas ir dalībnieku līgums, un ko tajā iekļaut?
•
09.03.2026
Uzņēmuma dalībnieku drošības josta – dalībnieku līgums
Sākot sadarbību un veidojot kopīgu uzņēmumu, pats sadarbības sākums nereti ir pilns ar cerībām un lieliem mērķiem, taču laika gaitā starp pusēm var rasties domstarpības. Lai sevi pasargātu, var noslēgt dalībnieku līgumu. Kas tas ir, un kas par to jāatceras?
•
19.02.2026
Kā izmaksāt dividendes aizejošajam dalībniekam
Lasītājs jautā: Viens no trim sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir nolēmis pārdot savas daļas pārējiem diviem dalībniekiem. Sabiedrībai par iepriekšējiem gadiem ir uzkrāta nesadalīta peļņa. Vai iespējams sadalīt peļņu proporcionāli daļu skaitam, bet faktiski aprēķināt un izmaksāt dividendes tikai šim vienam dalībniekam, pārējo peļņas daļu atstājot nesadalītu?
•
22.01.2026
Atbild eksperts
Atbild
Jūlija Sauša
Atbild
Jānis Sarāns-Reneslācis
Atbild
Marta Vētra
Atbild
Gatis Rudzītis
Atbild
Baiba Grandāne
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
10.07.2026
Ievest preces labdarībai būs vienkāršāk
08.07.2026
Inventarizācija kļūs vienkāršāka
Noderīgi
