Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir strauji mainīga, un riski sadarbībai var rasties gan ar nesen dibinātiem uzņēmumiem, gan jau ar ilgstošiem sadarbības partneriem. Tieši tāpēc sadarbības partnera iepriekšēja un regulāra izvērtēšana nav vienkārši "labā prakse", bet nepieciešamība, ko nosaka ne tikai komerciālo risku vadības loģika, bet arī normatīvais regulējums.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās “Darījuma partnera un darījuma riska novērtēšana” uzsver, ka ikvienam komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties darījuma partneri, taču vienlaikus tam ir jāspēj novērtēt riskus, kas saistīti ar katru konkrēto darījumu. Savukārt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (Sankciju likums) uzliek pienākumu visām fiziskajām un juridiskajām personām ievērot un izpildīt spēkā esošās nacionālās un starptautiskās sankcijas. Papildus Ministru kabineta noteikumu Nr.184 "Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība" 15.punkts precizē, ka sankciju ierobežojumi jāievēro nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma.  Abas šīs prasības galu galā ir par vienu un to pašu – uzņēmumiem jāzina, ar ko sadarbojas.

Kas jāpārbauda un kā to darīt

Sankciju saraksti

Kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sankciju ievērošana ir kļuvusi par ikviena uzņēmuma pienākumu. Sankciju likuma 2.pantā noteikts, ka visām personām jāievēro starptautiskās un nacionālās sankcijas, tādēļ pirms darījuma jānodrošina, ka ne partneris, ne tā pārstāvji vai patiesie labuma guvēji nav pakļauti sankcijām, kā arī jāņem vērā sektorālās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, īpaši attiecībā uz divējāda lietojuma precēm.

Sankciju pārbaude nav reducējama uz vienkāršu vārda ievadi meklētājā, jo šāda pieeja neļauj identificēt riskus, kas var slēpties aiz partnera struktūras, darījuma būtības vai iesaistītajām jurisdikcijām. Lai izvairītos no sankciju apiešanas un sektorālo sankciju pārkāpumiem, nepieciešama visaptveroša pieeja.