Tāpat kā citās nozarēs, arī grāmatvedības pakalpojumu birojos ir ienākuši mākslīgā intelekta rīki. Paradokss gan ir tāds, ka mākslīgais intelekts it kā tiek izmantots, taču vairumā gadījumu darbs turpinās kā līdz šim. Taču panākumus gūst tie uzņēmumi, kuri pārveido darba plūsmas, lomas un cenu modeļus, nevis tie, kas tikai iegādājas kādu mākslīgā intelekta rīku. 

Rīks ir, izmaiņu nav

Diezgan ierasti, ka uzņēmums iegādājas dokumentu atpazīšanas risinājumu (“Cost Pocket”, “Banqup” vai tamlīdzīgu), darbiniekiem ir piekļuve “Copilot”, “ChatGPT” vai “Claude”, un vadība paziņo, ka uzņēmums izmanto mākslīgo intelektu (MI). Tomēr mēneša slēgšanai vai datu ievadei un apstrādei joprojām tiek veltīts tikpat daudz laika, kā agrāk. Klientu dokumenti tiek gaidīti līdz pēdējai dienai. Grāmatvedis joprojām pārbauda katru ierakstu, jo neuzticas tam, ko sistēma ir atpazinusi. Un klients turpina maksāt par ierakstu uzturēšanu.

Tā nav tehnoloģiska neveiksme, bet gan pārmaiņu vadības neveiksme. Grāmatvedības uzņēmumi konkurences cīņā nezaudēs tehnoloģiju dēļ, bet tad, ja izmantos jaunas tehnoloģijas iepriekšējā darba plūsmā. MI liek paskatīties uz darba procesiem no cita rakursa. Kā būtu, ja viss būtu jāsāk no sākuma? Ko es kā grāmatvedības biroja vadītājs darītu citādi? Kā es organizētu procesus, ja manā rīcībā būtu visas pasaules zināšanas? Šie jautājumi jāuzdod, pirms sākam ieviest MI risinājumus savos uzņēmumos.