Tēma: naudas plūsmas pārskats
Revīzija – formāls pienākums vai attīstības instruments?
Revīziju Latvijā joprojām bieži uztver kā formālu prasību – kā nepieciešamu soli, lai izpildītu likuma prasības, iesniegtu gada pārskatu un virzītos tālāk bez liekiem jautājumiem. Šāda pieeja pati par sevi nav pārsteidzoša, jo uzņēmējdarbības vidē revīzija nereti tiek asociēta ar izmaksām, stingriem termiņiem un papildu administratīvo slogu. Taču šāda uztvere pakāpeniski ierobežo revīzijas potenciālu, jo neatkarīga revidenta darbs pēc būtības sniedzas tālāk par formālu normatīvo prasību izpildi.
•
23.03.2026
Kas jāzina par jauno finanšu pārskatu standartu
No 2027.gada 1.janvāra finanšu pārskatu sagatavošanai būs obligāti jāpiemēro jauns starptautisko finanšu pārskatu standarts. Lai gan laika vēl ir daudz, tomēr jau šobrīd svarīgi izpētīt jaunā standarta prasības, jo ir vairākas būtiskas izmaiņas, kas uzņēmumiem jāzina jau 2026.gadā, gan plānojot budžetu, gan arī veidojot kontu plānu. Izskatām būtiskākās izmaiņas.
•
12.01.2026
Gada pārskata sagatavošanas izmaiņas budžeta iestādēm
2025.gada 15.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”, kas pirmo reizi piemērojami 2026.gadā, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2025.gadu.
•
19.11.2025
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā: no datu apkopošanas līdz analītikai
Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav tikai tehnoloģiju nozares jēdziens – tas arvien biežāk tiek izmantots arī grāmatvedībā, finanšu analīzē un uzņēmumu vadībā. Arī grāmatvedis vairs nav tikai skaitļu ievades speciālists – mūsdienās viņam jābūt stratēģim, analītiķim un datu interpretētājam, kurš, izmantojot MI sniegtās iespējas, spēj piedāvāt uzņēmuma attīstībai būtisku ieskatu un pievienoto vērtību. Apskatām, kādi ir populārākie un pieejamie MI risinājumi Latvijā.
•
25.04.2025
Bankām būs pienākums salīdzināt kontu ar saņēmēja nosaukumu
Eiropas Parlaments 2024.gada pavasarī apstiprināja regulu 2024/886 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem eiro (Zibmaksājumu regula) kuras viens no mērķiem ir nodrošināt, ka maksājuma saņēmēja vārds/nosaukums atbilst maksājuma konta identifikatoram jeb IBAN, veicot pārskaitījumus visas Eiropas Savienības (ES) mērogā. Atsevišķas Latvijas lielās bankas šo pakalpojumu jau nodrošināja līdz šim, tomēr ne tik plašā mērogā. Regula šādu pienākumu uzliks.
•
13.03.2025
Jāsniedz informācija par skaidras naudas iemaksām
Apstiprināti grozījumi noteikumos par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniedzama informācija par fiziskas personas kontu apgrozījumu un atlikumu. Ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” jaunās prasības, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums VID iesniegt informāciju par klientiem – fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gada laikā ieskaitītās skaidrās naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk, informē Finanšu ministrija.
•
23.12.2024
Nodokļi ilgtspējas ziņojumos
Kā zināms, daļai no uzņēmumiem ilgtspējas ziņojums kā vadības ziņojuma sastāvdaļa būs obligāts jau 2025.gadā. Tāpēc rodas jautājums – vai uzņēmumiem ilgtspējas ziņojumos jāsniedz informācija arī par nodokļiem?
•
06.11.2024
Finanšu direktors ārpakalpojumā
Pēdējos gados uzņēmējdarbības vidē arvien biežāk parādās termins “finanšu direktors ārpakalpojumā”, kas piedāvā ne tikai grāmatvedības vai nodokļu atbalstu, bet arī stratēģisku finanšu vadību un lēmumu pieņemšanas atbalstu uzņēmumu izaugsmei. Lai gan ārpakalpojuma grāmatvedības risinājumi ir plaši izplatīti, uzņēmumi arvien vairāk apsver iespēju izmantot ārpakalpojuma finanšu direktora pakalpojumus. Kā šis pakalpojums darbojas?
•
01.11.2024
Krājumu zudumu normas praksē
Latvijā normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas vadlīnijas vai metodes, kā aprēķināt krājumu/preču zudumu normas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties sev piemērotāko metodi, lai noteiktu zudumus, balstoties uz savu darbības specifiku un pieejamo aktuālo un vēsturisko informāciju. Izskatām, kādas metodes var pielietot.
•
26.08.2024
Ziņošanas pienākums sankciju pārkāpumu identificēšanai
Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunas ziņošanas prasības, pievienojot regulai 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.r pantu, kas attiecas uz juridiskām personām un vienībām, kam ir būtiskas saites ar Krieviju. Kas jāņem vērā uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis ziņošanas pienākums, lai veiksmīgi varētu izpildīt visas piemērojamās prasības?
•
05.07.2024
Politiskajām organizācijām līdz 2.aprīlim jāiesniedz gada pārskati
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atgādina, ka 65 Latvijā reģistrētajām politiskajām partijām un to apvienībām līdz 2024.gada 2.aprīlim jāiesniedz to darbības pārskati par 2023.gadu. Gada pārskati jāiesniedz biroja Elektronisko datu ievades sistēmā.
•
07.03.2024
Top jauns finanšu pārskatu standarts – IFRS 18
Šobrīd Starptautisko grāmatvedības standartu padome strādā pie jauna digitālā finanšu pārskatu standarta IFRS 18 izveides, lai to varētu prezentēt jau šī gada pirmajā pusgadā un praksē sākt lietot no 2027.gada. Apskatām, kādas izmaiņas gaidāmas tuvākajā nākotnē!
•
15.02.2024
Iznācis žurnāla “iFiT" 2024.gada februāra numurs
Vai inflācijas atplūdi šogad turpināsies? Investīcijas tehnoloģijās – ceļš uz ilgtspēju? Vai paraksts e-rēķinā ir obligāts? Darbinieks no Ukrainas – rezidents vai nerezidents? Darbinieka rīcība ārpus darba laika – pamats uzteikumam? Atbildes uz šiem un citiem uzņēmumam ikdienā būtiskiem jautājumiem atradīsiet jaunajā drukātā žurnāla “iFiT” numurā!
•
02.02.2024
Naudas plūsmas pārskats pēc tiešās metodes
Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kas sniedz priekšstatu par sabiedrības spēju ģenerēt naudu un nepieciešamību pēc naudas līdzekļiem. Grāmatvežiem to sagatavot reizēm ir izaicinājums, tāpēc sniedzam ieteikumus, kā naudas plūsmu sagatavot ērtāk.
•
30.01.2024
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā
Mūsdienu tehnoloģijas vairs nav tikai vienkāršs instruments, kas palīdz veikt ikdienas darbus, bet gan spēcīgs sabiedrotais, kas spēj mainīt pašu profesijas būtību. Grāmatvedība, kas agrāk tika uztverta kā statiska un rutīnas piepildīta nozare, pašlaik piedzīvo revolūciju, kuru sāk pārvaldīt mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas. MI spēj ne tikai automatizēt rutīnas uzdevumus, bet piedāvā arī dziļāku ieskatu finanšu datu okeānā, ļaujot grāmatvežiem pieņemt informētākus lēmumus un kļūt par pilnvērtīgākiem partneriem uzņēmumos un organizācijās. Iepazīsimies ar MI risinājumiem, ko var efektīvi izmantot finanšu uzskaitē un analīzē.
•
10.11.2023
Atbild eksperts
Atbild
Inga Pumpure
Atbild
Sabīne Vuškāne
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Anda Ziemele
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
