Degvielas izdevumi ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības izdevumu veidiem uzņēmumos, kas savā darbībā izmanto transportlīdzekļus. Vienlaikus tieši šī izdevumu pozīcija bieži vien kļūst par nodokļu riska avotu, jo tiesību akti nosaka skaidrus ierobežojumus tam, kādā apmērā priekšnodoklis ir atskaitāms. Kā pareizi aprēķināt pieļaujamo degvielas patēriņa normu un atskaitāmo priekšnodokli, un kā tas norādāms nodokļu deklarācijās?

Kā pareizi piemērot pievienotās vērtības nodokli Latvijas un Turcijas uzņēmuma trīspusējā darījumā?

Kafija, tēja un nelielas uzkodas birojā sen vairs nav greznība. Daudzos uzņēmumos tā ir ikdienas darba vides sastāvdaļa. Taču, tā kā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā precīzi nav atrunāta nodokļa piemērošanas kārtība šādiem izdevumiem, pēdējā laikā šis jautājums raisa diskusijas. Mēģinām rast atbildes, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta 2025.gada 30.decembra uzziņu P005-17/8.7/79228.

Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir birojs Lietuvā, kurā strādā daži darbinieki. Uzņēmums pārdod Lietuvas birojā esošo monitoru Latvijas uzņēmuma māsas sabiedrībai Lietuvā. Kā Latvijas uzņēmumam, izrakstot rēķinu Lietuvas uzņēmumam, piemērot pievienotās vērtības nodokli, ja prece netiek izvesta no Latvijas?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir akreditēta laboratorija, kas sniedz medicīnisko izmeklējumu pakalpojumus Latvijā, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu audu histoloģisko izmeklēšanu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” laboratorijas sniegtie pakalpojumi ir ar pievienotās vērtības nodokli  neapliekami darījumi. Uzņēmums šādu pakalpojumu ir sācis sniegt Zviedrijas medicīnas iestādei, kura nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Materiāls izmeklējumiem tiek saņemts no Zviedrijas, savukārt pakalpojums tiek nodrošināts Latvijā. Vai šāds pakalpojums Eiropas Savienībā ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekams darījums? Vai darījumi, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam, ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekami darījumi, arī sniedzot pakalpojumus klientiem citās Eiropas Savienības valstīs?

Šobrīd daudzi veido uzkrājumus 3.pensiju līmenī, iegulda fondos vai akcijās un meklē alternatīvus ienākumu avotus – zeltu, kriptoaktīvus un citus instrumentus. Vērtspapīru tirgus kļūst arvien pieejamāks, tomēr finanšu pratības dati liecina, ka interese ne vienmēr nozīmē pietiekamas zināšanas par finanšu riskiem, nodokļiem un ilgtermiņa sekām. Tāpēc ir svarīgi runāt ne tikai par to, kā nopelnīt, bet arī par to, kā pareizi izpildīt ar ieguldījumiem saistītās nodokļu saistības, tostarp saņemot dividendes.

Regulāri no saviem klientiem saņemam pievienotās vērtības nodokļa rēķinus par darījumiem iekšzemē, saskaņā ar kuriem būtu jāatskaita priekšnodoklis, ar lielu kavējumu. Piemēram, par martā notikušo darījumu rēķinu saņemam jūlijā. Mans viedoklis: jālabo iepriekšējo periodu pievienotās vērtības nodokļa deklarācija, jo vēlākais, kad var uzrādīt martā notikušo darījumu, ir deklarācija par maiju (pie nosacījuma, ja rēķins izrakstīts aprīlī, bet fiziski saņemts maijā).

No 2028.gada 1.jūlija mainīsies kārtība, kā tiek maksāts pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kas importētas no trešajām valstīm un kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. Primārā atbildība par pievienotās vērtības nodokļa samaksu pāries no pircēja uz pārdevēju vai tiešsaistes platformu.