Finanšu tehnoloģiju un digitālo aktīvu nozare pasaulē attīstās nepieredzētā ātrumā. Kriptoekonomika jau sen vairs nav nišas eksperiments vai šaura entuziastu loka nodarbe – globālo darījumu apjomi sasniedz desmitiem triljonu eiro, un Eiropas Savienībā, ieviešot vienoto MiCA regulējumu, ir sperts izšķirošs solis drošas un skaidras vides izveidē.
Šajā pasaules kartē Latvija pēdējos gados ir spējusi pieteikt sevi kā ambiciozu un spēcīgu spēlētāju. Mēs bijām viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas savlaicīgi sakārtoja vidi MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulas ieviešanai, padarot mūsu valsti par vienu no pievilcīgākajām un piemērotākajām vietām Eiropas Savienībā (ES), kur finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu uzņēmumiem iegūt tirgus licenci un uzsākt darbību.
Sasniegumi, kas jau dod rezultātus
Atskatoties uz Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) un valsts partneru pēdējo gadu darbu, varam lepoties ar nozīmīgiem pavērsieniem. Sadarbībā ar valsts institūcijām esam panākuši, ka Latvijas Banka aktīvi izsniedz pirmās MiCA licences atzītiem tirgus spēlētājiem, savukārt vairāki desmiti citu ārvalstu un vietējo uzņēmumu šobrīd atrodas licencēšanas vai pirmslicencēšanas konsultāciju fāzē.
Tas nav tikai prestiža jautājums. Finanšu tehnoloģijas un kriptoaktīvu sektors rada augsti kvalificētas darba vietas, atalgojumu, kas būtiski pārsniedz vidējo rādītāju valstī, kā arī ievērojamu pienesumu pakalpojumu eksportam un nodokļu ieņēmumiem. Pirms dažiem gadiem ieliktie pamati un izveidotā pievilcīgā vide pierādīja: ja mums ir drosme un vīzija, Latvija spēj būt reģiona līdere.
Inovācijas jāuztur un jāatjauno
Tomēr ar vienreizēju izrāvienu un labiem pamatiem neatkarīgi no sasniegtā nepietiek. Pasaules un reģiona konkurence par inovācijām un kapitālu ir nežēlīga. Lai saglabātu un palielinātu konkurētspēju, regulējums un likumdošana ir regulāri jāatjauno un jāpielāgo tirgus reālijām. Inovāciju vide nevar pastāvēt sastingumā.
Spilgts piemērs tam, ka valsts spēj reaģēt operatīvi un mūsdienīgi, ir tikko Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šo grozījumu izstrādāšanā piedalījās LBAA un juristu biroja “Walless” partnere Inguna Ābele. Šis lēmums principiāli maina un sakārto noteikumus privātajiem investoriem un nozarei kopumā.
Jaunie likuma grozījumi atrisina divas līdz šim lielākās problēmas:
- Ieguldījumu konta režīms kriptoaktīviem: Līdz šim nodokļu aprēķināšana par katru atsevišķu kriptodarījumu un apmaiņu radīja milzīgu administratīvo un grāmatvedības slogu. Tagad ieguldījumu konta princips tiek attiecināts arī uz kriptoaktīviem. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nodoklis būs jāmaksā tikai brīdī, kad no konta izņemtā summa pārsniegs tajā faktiski ieguldīto, nevis par katru starpniecības vai maiņas darījumu. Ieguldījumu konta pakalpojumus varēs nodrošināt ES licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.
- Vienreizējs deklarēšanas mehānisms ar 10% likmi: Iedzīvotājiem tiek dota unikāla iespēja sakārtot savas vēsturiskās nodokļu saistības. Deklarējot savus kriptoaktīvus, kas atrodas ES licencētu pakalpojumu sniedzēju kontos vai pašu kontrolētās kriptoadresēs, tiks piemērota samazinātā 10% nodokļa likme no to tirgus vērtības (noteikta uz 2026. gada 31. decembri). Personas, kas deklarēs aktīvus un samaksās šo nodokli, tiks uzskatītas par pilnībā izpildījušām savas nodokļu saistības par visu iepriekšējo periodu. Kā alternatīva paliek 25% IIN nodoklis no kriptoaktīvu kapitāla pieauguma, ja šis risinājums ir izdevīgāks kriptoaktīvu turētājam. 10% variants tiek uzsvērts kā vienkāršots amnestijas/legalizācijas mehānisms, savukārt 25% variants tiek piemērots kā faktiskās peļņas nodoklis un ir izdevīgs mazu peļņas maržu gadījumā.
Kādi būs ekonomiskie ieguvumi?
Šis solis nav tikai atvieglojums atsevišķiem investoriem – tam ir tālejoša ietekme uz visu valsts tautsaimniecību:
- Finanšu kapitāla legalizācija un ienākšana ekonomikā: Milzīgi privātie līdzekļi, kas līdz šim "karājās gaisā" nenoteiktā un juridiski neskaidrā statusā, tagad kļūs pilnībā legalizēti. Cilvēki šo kapitālu varēs droši novirzīt reālajā ekonomikā – investēt nekustamajā īpašumā, vietējos uzņēmumos vai izmantot patēriņam, radot tiešu pienesumu Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP).
- Tieši ieņēmumi valsts budžetā: Vienreizējais deklarēšanas mehānisms nodrošinās būtisku un tūlītēju nodokļu ieņēmumu pieplūdumu valsts budžetā.
- Ēnu ekonomikas mazināšana un caurskatāmība: Skaidrs, prognozējams un taisnīgs nodokļu režīms motivē iedzīvotājus strādāt legalizētā vidē, nevis meklēt "pelēkās" alternatīvas ārvalstu jurisdikcijās.
- Magnēts ārvalstu investīcijām un uzņēmumiem: Skaidrs nodokļu režīms investoriem un fiziskām personām ir tikpat svarīgs kā licencēšanas vide uzņēmumiem. Tas padara Latviju par kompleksi pievilcīgu mājvietu gan blokķēdes uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem un investoriem.
Atzinīgi vērtējami Ekonomikas ministrijas, Saeimas un valdības centieni sakārtot kriptoaktīvu regulējumu un deklarēšanas mehānismu. Šāda politiskā griba un spēja ātri pieņemt lēmumus ir tieši tas, kas nepieciešams uzņēmējiem un investoriem, lai viņi izvēlētos Latviju kā savu mājvietu.
Inovāciju un jaunuzņēmumu ekosistēmu nevar uzbūvēt vienpusēji – nedz nozare pati par sevi, nedz tikai likumdevējs no augšas. Vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu izaugsmi ir nepārtraukta un atvērta sadarbība starp nozares ekspertiem, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Banku, LIAA un Saeimas deputātiem.
Tikai kopīgi strādājot pie dinamiskas, elastīgas un mūsdienīgas likumdošanas, mēs spēsim nodrošināt, ka Latvija ne vien saglabā savas līderpozīcijas Baltijas un Eiropas kartē, bet arī kļūst par vienu no atpazīstamākajiem un pievilcīgākajiem pasaules Web3 un finanšu tehnoloģiju centriem.
