Tēma: nekustamais īpašums

Fiziskajai personai, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, aktuāls ir pavisam vienkāršs jautājums – cik būs jāsamaksā nodokļos? No 2025.gada piemērojama augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% salīdzinājumā ar 20% 2024.gadā –, tāpēc jo svarīgāk ir pierādīt izdevumus, kurus var izmantot ar nodokli apliekamo ienākumu samazināšanai. Šajā kontekstā aplūkosim Senāta spriedumu lietā SKA‑87/2025, kurā tiek vērtēti jautājumi par izdevumu dokumentēšanas prasībām, aprēķinu metodes pieļaujamību un pierādījumu iesniegšanas laiku nodokļu strīdos. Senāta atziņas var būt nozīmīgas ikvienam, kas plāno darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.

Nodokļu plānošana ir neatņemama investīciju stratēģijas sastāvdaļa gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, un nekustamā īpašuma nodoklis nav izņēmums. Ņemot vērā plānoto kadastrālo vērtību reformu (sagaidāms kadastrālo vērtību pieaugums) un tās ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokli, rodas pamatots jautājums – kā sagatavoties un izmantot pieejamos atvieglojumus?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs Latvijā, iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja. Kā piemērot un deklarēt pievienotās vērtības nodokli, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu un lietotu nekustamo īpašumu?

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašnieks dāvinājumā saņem dzīvojamo māju. Pēc vērtētāja novērtējuma šo dzīvojamo māju iegulda sabiedrības pamatkapitālā. Tad šo māju pārdod. Šajā darījumā rodas vairāki jautājumi. Sabiedrības īpašnieka īpašumā māja ir bijusi mazāk par gadu. Vai viņam jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis? Ja jā, tad kura būtu bāzes summa? Vai ir jāsamazina sabiedrības pamatkapitāls, pārdodot māju? Ja tiek samazināts pamatkapitāls, vai jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis?

Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradne un ir saņemta licence derīgo izrakteņu ieguvei. Kā pareizi veikt derīgo izrakteņu novērtēšanu un atzīšanu bilancē, un to norakstīšanu? Atradne tika nopirkta kā zeme, un bilancē tā arī tā uzrādīta, bet zemei nolietojumu nerēķina. Attiecīgi iegādātajai zemei vērtība nemainās, kaut gan, iegūstot derīgos izrakteņus, zemes vērtība krītas.

Uzņēmums 2022.gada 1.jūlijā iegādājās jaunu dzīvokli par 170 000 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 29 504 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. Līdz 2022.gada 31.decembrim tika veikts remonts par 50 000 eiro plus PVN 8677,69 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. 2023.gada 1.jūnijā dzīvoklis tika izīrēts līdz 2025.gada 15.augustam. 2025.gada 20.augustā dzīvoklis tika pārdots par 300 000 eiro. Vai pārdošanai vajadzētu piemērot PVN? Kādas korekcijas veikt PVN deklarācijā?

2024.gada martā zemnieku saimniecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, no fiziskas personas iegādājās nekustamo īpašumu – lauksaimniecības zemi ar visām tiesībām un piederumiem, tostarp nekustamajā īpašumā augošu mežu. 2025.gada jūnijā zemnieku saimniecība pārdeva lauksaimniecības zemi, savukārt augustā noslēdza cirsmas pirkuma līgumu. Kā šie darījumi jānorāda grāmatvedībā? Vai darījumi jānorāda PVN deklarācijas 49.ailē “Ar PVN neapliekamie darījumi”? Kurā brīdī tie jānorāda PVN deklarācijā – parakstot nekustamā īpašuma līgumu pie notāra, ierakstot jauno īpašnieku zemesgrāmatā vai kad nauda saņemta bankas kontā?

Praksē rodas daudz jautājumu un neskaidrību par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamajam īpašumam. Viens no tiem – vai jaunizbūvēta infrastruktūra (ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus ūdens novadīšanas tīkli), kas nepieciešama individuālo dzīvojamo māju ekspluatācijai, ir uzskatāma par nelietotu nekustamo īpašumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē. Šo jautājumu ir centies skaidrot Valsts ieņēmumu dienests 2025.gada 6.maija uzziņā P005-17/8.6.2/30064.