Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatdarbība ir būvniecība, brīvos naudas līdzekļus plāno ieguldīt finanšu instrumentos (akcijās, biržā tirgotos fondos), neveicot profesionālu ieguldījumu darbību. Vai šāda rīcība var ietekmēt uzņēmuma saimnieciskās darbības kvalifikāciju, radīt papildu pienākumus (piemēram, licences nepieciešamību)? Kā šādus ieguldījumus atspoguļot grāmatvedībā? Vai ir jāiesniedz papildu atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Vai ienākumi no dividendēm (ārvalstu akcijām) tiek aplikti ar nodokļiem un pastāv dubultās aplikšanas riski?

Vai grāmatvežu kompetence ir atkarīga no tā, kurā Latvijas reģionā viņi strādā? Kādos gadījumos uzņēmumam noteikti ir nepieciešama revīzija? Cik gatavi esam darbam ar dažādām tehnoloģijām? Par to intervijā stāsta uzņēmuma “SZ Audit & Tax” vadītāja, zvērināta revidente Santa Zvejniece.

Gada pārskata revīzija bieži vien uzņēmuma vadībai un grāmatvežiem rada satraukumu, jo tā prasa papildu laiku, resursus un var radīt neziņu par to, cik daudz var un vajag stāstīt un ko  revidents ir tiesīgs prasīt revīzijas procesa ietvaros. Šoreiz pētām, kāda ir zvērināta revidenta loma – kontrolēt vai konsultēt –, kādu informāciju un/vai paskaidrojumus var prasīt zvērinātais revidents un kā uzņēmums var sagatavoties gada pārskata revīzijai.

Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana – pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu vai finanšu ieguldījumu pārdošana vai likvidēšana – grāmatvedībā nereti tiek uztverta kā tehnisks darījums. Sākotnēji var šķist, ka neatkarīgi no tā, kā tiek klasificētas ar darījumu saistītās izmaksas, kopējā ietekme uz uzņēmuma rezultātu – peļņu vai zaudējumiem – nemainās. Tomēr finanšu pārskata sagatavošanā nozīme ir ne tikai gala rezultātam, bet arī tam, kā šis rezultāts ir veidojies.

Zemnieku saimniecība nodarbojas ar graudkopību, kārto grāmatvedību divkāršajā ierakstā. Sējumu platības ir apdrošinātas. 2025.gada rudenī tika iesēti ziemāji – rapsis 80 hektāru platībā. Sakarā ar lietainajiem laika apstākļiem daļa no ziemājiem gāja bojā. Saskaņā ar apdrošinātāju aprēķiniem tika aprēķināta izmaksājamā atlīdzība 25 000 eiro, kas 2026.gada martā tika ieskaistīta saimniecības bankas kontā. Kā šo darījumu norādīt grāmatvedībā un gada pārskatā par 2025.gadu?

Kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatu par 2025.gadu, ja uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests šajā periodā bija apturējis saimniecisko darbību? Vai vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumā jāsniedz kāda papildu informācija un paskaidrojumi?

Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.

Strauji tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību informācijai, kas jānorāda gada pārskata pielikumā. Visām sabiedrībām, arī no pielikuma sagatavošanas atbrīvotajām, ir pienākums finanšu pārskata pielikumā piezīmju veidā norādīt vidējo darbinieku skaitu. Kā to aprēķina gada pārskata vajadzībām, un kādas kļūdas rodas praksē?