Tēma: gada pārskats
Zaudējumu atlīdzība zemnieku saimniecības grāmatvedībā
Zemnieku saimniecība nodarbojas ar graudkopību, kārto grāmatvedību divkāršajā ierakstā. Sējumu platības ir apdrošinātas. 2025.gada rudenī tika iesēti ziemāji – rapsis 80 hektāru platībā. Sakarā ar lietainajiem laika apstākļiem daļa no ziemājiem gāja bojā. Saskaņā ar apdrošinātāju aprēķiniem tika aprēķināta izmaksājamā atlīdzība 25 000 eiro, kas 2026.gada martā tika ieskaistīta saimniecības bankas kontā. Kā šo darījumu norādīt grāmatvedībā un gada pārskatā par 2025.gadu?
•
27.05.2026
Skaidrojumi gada pārskatā par apturētu saimniecisko darbību
Kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatu par 2025.gadu, ja uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests šajā periodā bija apturējis saimniecisko darbību? Vai vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumā jāsniedz kāda papildu informācija un paskaidrojumi?
•
25.05.2026
Nedrošie un zaudētie debitoru parādi
Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.
•
15.05.2026
Kā aprēķina vidējo darbinieku skaitu
Strauji tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību informācijai, kas jānorāda gada pārskata pielikumā. Visām sabiedrībām, arī no pielikuma sagatavošanas atbrīvotajām, ir pienākums finanšu pārskata pielikumā piezīmju veidā norādīt vidējo darbinieku skaitu. Kā to aprēķina gada pārskata vajadzībām, un kādas kļūdas rodas praksē?
•
08.05.2026
Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropu
Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
•
20.04.2026
Mākslīgais intelekts gada pārskata sagatavošanai
Mākslīgais intelekts un tā rīki pēdējos gados kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un sabiedroto daudzās nozarēs. Tas vairs nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu instruments – šos rīkus arvien biežāk izmanto arī grāmatveži, finansisti, juristi un uzņēmumu vadītāji. Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas termiņiem, rodas jautājums, vai un kā mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt to sagatavošanā.
•
17.04.2026
Pētniecības un attīstības izmaksas gada pārskatā
Veicot ikdienas grāmatvedības uzskaiti, pētniecības un attīstības izmaksas ir pozīcijas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība. To uzskaite ietver noteiktus ierobežojumus un papildu prasības vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatos. Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas termiņam, atgādinām būtiskāko.
•
14.04.2026
Investīciju stratēģija un grāmatvedības politikas izvēle
Finanšu instrumentu uzskaite nesākas ar grāmatvedības ierakstu. Tā sākas ar uzņēmuma vadības plānu, stratēģiju, lēmumu par to, kāds ir ieguldījumu mērķis un sagaidāmā investīciju ietekme uz finanšu pārskatiem un uzņēmuma darbību ilgtermiņā. Turpinot rakstu sēriju par vērtspapīriem uzņēmuma grāmatvedībā, šajā reizē skaidrojam, kā sakārtot iekšējo dokumentāciju.
•
31.03.2026
Ārkārtas dividendes – no aprēķina līdz izmaksai
Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību aprēķinātas ārkārtas dividendes 7000 eiro apmērā, no kuriem 5600 eiro izmaksāti īpašniekam, bet 1400 eiro – uzņēmumu ienākuma nodoklis. Bijis ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai, par kuru var samazināt nodokļa maksājumu par 300 eiro. Kā šo darījumu pareizi norādīt grāmatvedībā, ja sabiedrības pārskata gads ir 01.09.2025.– 31.12.2026.? Dividendes izmaksātas 2026.gada janvārī.
•
25.03.2026
Revīzija – formāls pienākums vai attīstības instruments?
Revīziju Latvijā joprojām bieži uztver kā formālu prasību – kā nepieciešamu soli, lai izpildītu likuma prasības, iesniegtu gada pārskatu un virzītos tālāk bez liekiem jautājumiem. Šāda pieeja pati par sevi nav pārsteidzoša, jo uzņēmējdarbības vidē revīzija nereti tiek asociēta ar izmaksām, stingriem termiņiem un papildu administratīvo slogu. Taču šāda uztvere pakāpeniski ierobežo revīzijas potenciālu, jo neatkarīga revidenta darbs pēc būtības sniedzas tālāk par formālu normatīvo prasību izpildi.
•
23.03.2026
Biežākās kļūdas, sagatavojot gada pārskata norakstu VID EDS
Lielākā daļa grāmatvežu ar nepacietību gaida brīdi, kad gada pārskats ir sagatavots, parakstīts, apstiprināts dalībnieku vai akcionāru kopsapulcē un tā norakstu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ja sabiedrībai nepieciešama arī revīzija vai ierobežotā pārbaude, sagatavotais gada pārskata noraksts jāapstiprina arī zvērinātam revidentam, kurš ir sagatavojis un parakstījis atzinumu vai pārbaudes ziņojumu. Tomēr praksē, pārskatot jau sagatavotu, bet vēl neapstiprinātu norakstu, nereti tiek konstatētas nepilnības. Kādas kļūdas visbiežāk tiek pieļautas?
•
02.03.2026
Vai saņemto avansu var norādīt ārpusbilances kontos?
Vai Latvijā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir atļauts veikt operācijas ārpusbilances kontos saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr.15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”? Sabiedrība nodarbojas ar kuģu apsaimniekošanu, ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kuģa īpašnieks pārskaita naudu sabiedrībai, lai tā varētu segt kuģa kārtējos izdevumus. Šī nauda nav sabiedrības ieņēmumi vai izdevumi, un tā tiek norādīta tikai gada pārskata piezīmēs kā naudas atlikums, ja tāds ir.
•
27.02.2026
Jauna kārtība importētājiem no 2026.gada
2026.gada 1.janvārī noslēdzās regulas 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, pārejas periods, kura laikā uzņēmumiem bija noteikts tikai ziņošanas pienākums. Sākas jauna realitāte – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kļūst par praktiski piemērojamu muitas, finanšu un juridiskās atbilstības instrumentu. Lai gan oglekļa ievedkorekcijas mehānisms bieži tiek uztverts kā vides politikas pasākums, praksē tas būtiski ietekmē importa izmaksas, līgumiskās attiecības un uzņēmumu atbildību. Šīs izmaiņas skar ne tikai importētājus, bet arī netiešos muitas pārstāvjus, kuri piedalās preču laišanā brīvā apgrozībā.
•
25.02.2026
Projektu līdzfinansējums gada pārskatā
Saņemot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vai “Altum”, uzņēmumam rodas pienākums to korekti atspoguļot grāmatvedībā un gada pārskatā. Kā dokumentēt un sadalīt izmaksas starp projektu un uzņēmuma pamatdarbību? Kā rīkoties ar priekšfinansējumu, atmaksām un līdzfinansējuma daļas uzskaiti ilgtermiņā? Skaidrojam!
•
23.02.2026
Ko darīt ar pamatlīdzekli nulles vērtībā?
Uzņēmumā aktīvi vērtībā virs 400 eiro tiek atzīti par pamatlīdzekli. No 2023.gada viena šāda pamatlīdzekļa vērtība ir 0 eiro, bet tas vēl tiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Šogad šis pamatlīdzeklis tika pārkrāsots, pielabots, darbi izmaksāja 166 eiro. Vai pamatlīdzeklis jāņem uzskaitē 166 eiro vērtībā? Vai jāaprēķina amortizētās aizstāšanas izmaksas?
•
13.02.2026
Atbild eksperts
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Linda Puriņa
Atbild
Kristīne Skrastiņa
Atbild
Modrīte Johansone
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
_1779984153-rectangle_small.webp)
