Gada pārskata revīzija bieži vien uzņēmuma vadībai un grāmatvežiem rada satraukumu, jo tā prasa papildu laiku, resursus un var radīt neziņu par to, cik daudz var un vajag stāstīt un ko  revidents ir tiesīgs prasīt revīzijas procesa ietvaros. Šoreiz pētām, kāda ir zvērināta revidenta loma – kontrolēt vai konsultēt –, kādu informāciju un/vai paskaidrojumus var prasīt zvērinātais revidents un kā uzņēmums var sagatavoties gada pārskata revīzijai.

Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana – pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu vai finanšu ieguldījumu pārdošana vai likvidēšana – grāmatvedībā nereti tiek uztverta kā tehnisks darījums. Sākotnēji var šķist, ka neatkarīgi no tā, kā tiek klasificētas ar darījumu saistītās izmaksas, kopējā ietekme uz uzņēmuma rezultātu – peļņu vai zaudējumiem – nemainās. Tomēr finanšu pārskata sagatavošanā nozīme ir ne tikai gala rezultātam, bet arī tam, kā šis rezultāts ir veidojies.

Zemnieku saimniecība nodarbojas ar graudkopību, kārto grāmatvedību divkāršajā ierakstā. Sējumu platības ir apdrošinātas. 2025.gada rudenī tika iesēti ziemāji – rapsis 80 hektāru platībā. Sakarā ar lietainajiem laika apstākļiem daļa no ziemājiem gāja bojā. Saskaņā ar apdrošinātāju aprēķiniem tika aprēķināta izmaksājamā atlīdzība 25 000 eiro, kas 2026.gada martā tika ieskaistīta saimniecības bankas kontā. Kā šo darījumu norādīt grāmatvedībā un gada pārskatā par 2025.gadu?

Kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatu par 2025.gadu, ja uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests šajā periodā bija apturējis saimniecisko darbību? Vai vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumā jāsniedz kāda papildu informācija un paskaidrojumi?

Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.

Strauji tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību informācijai, kas jānorāda gada pārskata pielikumā. Visām sabiedrībām, arī no pielikuma sagatavošanas atbrīvotajām, ir pienākums finanšu pārskata pielikumā piezīmju veidā norādīt vidējo darbinieku skaitu. Kā to aprēķina gada pārskata vajadzībām, un kādas kļūdas rodas praksē?

Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?

Mākslīgais intelekts un tā rīki pēdējos gados kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un sabiedroto daudzās nozarēs. Tas vairs nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu instruments – šos rīkus arvien biežāk izmanto arī grāmatveži, finansisti, juristi un uzņēmumu vadītāji. Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas termiņiem, rodas jautājums, vai un kā mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt to sagatavošanā.