No 2026.gada 1.jūlija sūtījumiem no trešajām valstīm, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, tiek piemērots vienkāršots muitas nodoklis – 3 eiro par katru atšķirīgo preču kategoriju. Šis ir muitas reformas pirmais solis, un šāda kārtība būs spēkā līdz 2028.gada 1.jūlijam, kad paredzēts ieviest pilnu Eiropas Savienības muitas reformas modeli.

Latvijas kravu pārvadātājs SIA “A” saņem pasūtījumu no loģistikas kompānijas SIA “B” – transportēt kravu no Zviedrijas uz Norvēģiju. Muitas dokumenti šai kravai tiek nosūtīti elektroniski. Muitas procedūras netiek veiktas, jo pārvadājums notiek pa “zaļo koridoru”. SIA “A” par šo pakalpojumu izraksta rēķinu SIA “B”, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa likmi 21% apmērā. Savukārt SIA “B” uzstāj, ka transporta pakalpojuma rēķinam piemērojama nodokļa likme 0% apmērā, atsaucoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46.panta 1.daļu. Kuram taisnība?  

Turpinām apskatīt Senāta 2025.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šajā rakstā – 3 gadu termiņš atkārtota nodokļu pārkapuma konstatēšanai, nodokļu maksājumu izvērtēšana nerezidenta uzturēšanās atļaujas iegūšanai, muitas nodokļa piemērošana beramai kravai un priekšnodokļa atskaitīšana par darījumu ar fiktīvu uzņēmumu. Izskatām Senāta atziņas, kas ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.

Kā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina nokavējuma naudu par laikā nenomaksātiem nodokļiem? Vai ir atšķirība, ja kļūdu konstatē un deklarāciju labo pats uzņēmums vai to atklāj Valsts ieņēmumu dienests nodokļu pārbaudes laikā? Vai ir maksimālie griesti nokavējuma naudas kopsummai?

2025.gadā pieņemtie nolēmumi izgaismoja virkni būtisku jautājumu – sākot ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcības robežām un pierādīšanas pienākuma sadali līdz pat jaunai pieejai sarežģītu darījumu ekonomiskās būtības izvērtēšanā. Izskatām svarīgākās 2025.gada atziņas nodokļu strīdos.

2026.gada 1.janvārī noslēdzās regulas 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, pārejas periods, kura laikā uzņēmumiem bija noteikts tikai ziņošanas pienākums. Sākas jauna realitāte – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kļūst par praktiski piemērojamu muitas, finanšu un juridiskās atbilstības instrumentu. Lai gan oglekļa ievedkorekcijas mehānisms bieži tiek uztverts kā vides politikas pasākums, praksē tas būtiski ietekmē importa izmaksas, līgumiskās attiecības un uzņēmumu atbildību. Šīs izmaiņas skar ne tikai importētājus, bet arī netiešos muitas pārstāvjus, kuri piedalās preču laišanā brīvā apgrozībā.