Kā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina nokavējuma naudu par laikā nenomaksātiem nodokļiem? Vai ir atšķirība, ja kļūdu konstatē un deklarāciju labo pats uzņēmums vai to atklāj Valsts ieņēmumu dienests nodokļu pārbaudes laikā? Vai ir maksimālie griesti nokavējuma naudas kopsummai?

Šī gada janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN), ar kuriem tika mainīta kārtība, kādā tiek aprēķināta nokavējuma nauda nodokļu maksājumiem, kas ieskaitīti vienotajā nodokļu kontā.

Nokavējuma naudas būtība

Nokavējuma naudas jēdziens skaidrots likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 1.panta 22.punktā: nokavējuma nauda ir procentu maksājums par nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu. Tātad pēc savas juridiskās dabas nokavējuma nauda nav identiska soda naudai, kas ir sodoša rakstura maksājums par nodokļu likumu pārkāpumiem, kuru dēļ nodokļu maksājumi nav aprēķināti pilnā apmērā.

Atšķirībā no soda naudas, ko papildus nodokļa pamatparāda (vai deklarētās nodokļa pārmaksas) korekcijas summai aprēķina tikai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā, nokavējuma naudu par nodokļa samaksas termiņa kavējumu aprēķina vienmēr. Tas attiecas gan uz situācijām, kad nodokļa maksājumu deklarējis pats uzņēmums, gan gadījumiem, kad nepilnīgu nodokļa nomaksu pārbaudēs – auditā vai nodokļu kontrolē – konstatējis Valsts ieņēmumu dienests (VID).