Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību sacensību laikā citā Eiropas Savienības dalībvalstī sniedz medicīnas pakalpojumus Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma sportistiem. Latvijas sabiedrība ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kā izrakstāms rēķins – ar vai bez Latvijas pievienotās vērtības nodokļa?

Latvijas uzņēmums sniedz Vācijas uzņēmumam šādus pakalpojumus: tīmekļa vietnes dizaina izstrāde, sociālo tīklu pārvaldība “Facebook” platformā, mārketinga izpēte. Visi pakalpojumi tiek sniegti internetā.  Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji savā valstī. Vai šie ir uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem? Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme ir piemērojama visos trīs gadījumos?

Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada nogalē pieņēmusi lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, proti, par pakalpojuma sniegšanas vietu elektroniskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot interneta vietnes jeb digitālās platformas. Šajā lietā ir svarīga atziņa – atkarībā no tā, kā tiek noformēts rēķins gala lietotājiem, platformai var rasties pienākums nomaksāt pievienotās vērtības nodokli.  Izskatām lietu un tiesas secinājumus.

Kā pareizi piemērot pievienotās vērtības nodokli Latvijas un Turcijas uzņēmuma trīspusējā darījumā?

Eiropas Savienības Tiesā risināti vairāki strīdi par vaučeriem. Tie ieskicējuši nepatīkamu tendenci – nodokļu administrācijas saskatījušas vaučerus uzņēmumu izstrādātajās mārketinga akcijās, klientu lojalitātes programmās u.tml., kuru primārais mērķis atšķiras no tām vajadzībām, kam tiek izmantoti vaučeri. Protams, ar attiecīgām nodokļa sekām. Izskatām jaunākās atziņas, kas ir piemērojamas arī Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma interpretēšanas gadījumos.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, veic jūras kuģu apkopes pakalpojumus (NACE kods 7120). Ar kuģu īpašniekiem noslēgti līgumi par kuģu ekipāžu nodrošinājumu un vadīšanu, nepieciešamo sertifikātu nodrošināšanas kontroli un kuģu ekspluatācijas organizēšanu atbilstoši jūras tehniskajiem noteikumiem. Kuģu īpašnieki pārsvarā ir Libērijā reģistrēti uzņēmumi, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Kuģu īpašniekiem tiek izrakstīti rēķini saistībā ar darbinieku izdevumiem komandējumos uz kuģiem (dienas nauda un citi izdevumi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi”). Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme jānorāda rēķinos par izdevumu kompensāciju? Vai šis darījums ir jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 48.2rindā?