Kas tiek uzskatīti par sociālās infrastruktūras objektiem? Kādus izdevumus darbiniekiem var segt? Kādi nosacījumi jāievēro, lai šos izdevumus varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Kādos gadījumos rodas nodokļu riski, izdevumi tiek personificēti vai tiek uzskatīti par nesaistītiem ar saimniecisko darbību?

Šobrīd Saeimā iesniegti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem plānots paaugstināt jau stipri novecojušo apdrošināšanas prēmiju slieksni, un pārskatīti arī citi darbiniekiem piemērojamie labumi. Apskatīsim šos un citus darbinieku motivācijas rīkus - kādi attaisnojuma dokumenti nepieciešami izdevumu pamatošanai un kuros gadījumos iestājas nodokļu sekas?

Tuvojoties gada beigām, uzņēmumi vairāk domā par dažādiem kolektīviem pasākumiem un svinībām. Ja iepriekš darbinieku izklaides pasākumi un kopīgas svinības sev līdzi nesa papildu nodokļa sekas, tad kopš 2018.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, ir ieviesti labvēlīgāki nosacījumi, kas šādus izklaides izdevumus atļauj uzskatīt par saimnieciskiem, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot cilvēkiem, kuri vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, papildu atvieglojumus, informē MK.

Šī gada vasarā Saeima beidzot pieņēma ilgi (jau no 2018.gada rudens) gatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ir laiks noskaidrot, kas ir mainīts, kāda tam nozīme un ko šie likuma grozījumi ietekmēs!

Jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) projekts, kas apspriests, rakstīts un vairākkārt mainīts, ir pieņemts un stāsies spēkā no 01.01.2018. Šobrīd tajā iestrādātie pamatprincipi vairs nemainīsies, un, lai arī notiek darbs pie piemērošanas noteikumu sagatavošanas, kas paskaidrotu jauno normu lietošanu praksē, uzņēmumi var jau pavisam konkrēti sākt izvērtēt, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) jomā būs citādi jau pēc dažiem mēnešiem.

Ņemot vērā darbinieku mobilitāti un arvien biežāk izplatīto darbinieku nosūtīšanu darba veikšanai ārpus ierastās darba vietas, aktuāls ir jautājums, kā pareizi noformēt darbinieku nosūtīšanu darbā uz ārvalstīm un kādas ir darbinieku tiesības un darba devēja pienākumi pret darbinieku, kā arī darba devēja saistības valstī, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts.

01.01.2016. stājas spēkā jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Kāpēc šāds likumprojekts tika izstrādāts, un pēc kādiem principiem turpmāk sagatavosim katra grāmatveža ikgadējo "diplomdarbu"?

No nākamā gada 1.janvāra spēkā stājas ilgi tapušais un gaidītais Brīvprātīgā darba likums. Noskaidrosim, vai komersants drīkstēs izmantot brīvprātīgā darbu, kā nodibināmas tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju un vai jāpiemēro nodokļi brīvprātīgā izdevumiem.