Turpmāk sociālie uzņēmumi drīkstēs sadalīt līdz pat 50% no peļņas, to paredz 2025.gada 7.oktobrī valdības sēdē pieņemtie grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, informē Labklājības ministrija.

Starptautiskā pieredze attiecībā uz peļņas sadales kritērija piemērošanu sociālajiem uzņēmumiem dažādās valstīs ir atšķirīga – viena daļa valstu neatļauj peļņas sadali, otra daļa atļauj daļēju peļņas sadali un citas valstis neierobežo peļņas sadali vispār.
Starptautiski pieņemts, ka sociālā uzņēmējdarbība apvieno biznesa un sociālos mērķus, kur peļņa nav galvenais mērķis, un peļņas sadale sociālajos uzņēmumos var atšķirties no tradicionālajiem uzņēmumiem, jo peļņa netiek uzkrāta īpašnieku labā, bet tā ir paredzēta, lai atbalstītu uzņēmuma sociālo misiju un investētu to tālākā attīstībā. Tādējādi, peļņa sociālajā uzņēmumā var tikt sadalīta atbilstoši uzņēmuma sociālajiem mērķiem un ieguldījumiem to sasniegšanā, piemēram, daļa no peļņas var tikt novirzīta uzņēmuma sociālo pasākumu finansēšanai, darba ņēmēju apmācībai, kā arī inovatīvu metožu īstenošanai. Līdzīgi kā citos uzņēmējdarbības modeļos, peļņas gūšana sociālajos uzņēmumos atkarīga no uzņēmuma veiktspējas, ieņēmumiem un izdevumiem, bet atšķirībā no tradicionālajiem uzņēmumiem, sociālie mērķi ir galvenā prioritāte.

Kā rāda citu valstu pieredze, daļēja peļņas sadale var motivēt investorus ieguldīt sociālajos uzņēmumos un tādējādi sekmēt to attīstību.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, arī Latvijā būtu jāatļauj daļēja peļņas sadale līdz 50% no pārskata gada peļņas, nosakot stingrus kritērijus. Tas dotu iespēju sociālajiem uzņēmumiem piesaistīt privāto investoru finansējumu un motivētu strādāt produktīvāk, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu. Peļņas sadali varētu atļaut tikai tad, ja uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā nav saņēmis grantu no publiskajiem resursiem, tādējādi novēršot risku, ka publiskais finansējums nonāk īpašnieku rokās.

Vienlaikus pieredze rāda, ka sociālie uzņēmumi praktiski neizmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas orientēti uz darba integrācijas uzņēmumiem. Grozījumi paredz atteikties no lielākās daļas šo atvieglojumu, saglabājot tikai vienu, un vienlaikus paredz grozījumus, kas stāsies spēkā no 2027.gada, dodot pārejas periodu tiem uzņēmumiem, kas jau pieteikušies atbalstam. Tas nozīmē, ka lielāka loma sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā turpmāk būs daļējai peļņas sadalei, nevis nodokļu atvieglojumiem.

Tāpat sociālie uzņēmumi varēs sniegt darbinieku ar invaliditāti darbiekārtošanas pakalpojumus, nepiemērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības par licencēm un Darba likumā noteiktās prasības par darba samaksu dīkstāves laikā. Tas samazinās birokrātiju un sociālo uzņēmumu, kas nodrošina darba integrāciju cilvēkiem ar invaliditāti, izmaksas un administratīvo slogu dokumentu kārtošanā.

Lai mazinātu administratīvo slogu, grozījumi paredz turpmāk sagatavot informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetā reizi trijos gados, nevis divos gados kā līdz šim. Tāpat saskaņā ar Birokrātijas mazināšanas plānu grozījumi paredz veikt Sociālo uzņēmumu komisijas darbības optimizāciju, samazinot izskatāmo dokumentu apjomu komisijā pārstāvēto ministriju un nevalstiskā sektora pārstāvjiem.

Šobrīd Latvijā darbojas 275 sociālie uzņēmumi, kuros nodarbināti vairāk nekā 2400 darbinieku, viņu vidū 240 sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu personas. Jaunajā “Altum” sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā 2024.–2025.gadā piešķirti 88 granti 4,8 miljonu eiro apmērā.

Par grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā vēl jālemj un jānobalso Saeimai.