Tagad, kad vasarīgais septembris jau aiz muguras un priekšā drēgnais rudens cēliens, ir laiks ielūkoties “iFinanses” septembra lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – e-rēķinu aprite tikai sākumposmā

Šī mēneša topa virsotni ir iekarojusi tēma par elektroniskajiem rēķiniem, kas šobrīd ir ļoti aktuāla, jo pamazām, bet neatgriezeniski Eiropas Savienība (ES), tostarp arī Latvija, virzās e-rēķinu virzienā. Tomēr joprojām izpratne par to, kas ir un kas nav e-rēķini, ir nepilnīga. Šī iemesla dēļ arī Ilga Robežniece publikācijā “Strukturētie elektroniskie rēķini” sāka no paša sākuma – kas īsti ir e-rēķini, un kā ar to ieviešanu Latvijā veicas publiskā un privātā sektora uzņēmumiem.

“Šobrīd Latvijā strukturēto e-rēķina lietošana nav obligāta. Publiskās personas, komersanti un fiziskās personas var izvēlēties, lietot vai nelietot e-rēķinu. Vienīgais izņēmums ir publiskie iepirkumi, kuros strukturētie e-rēķini ir obligāti. Piegādātājiem ir tiesības arī turpmāk iesniegt rēķinus papīra vai citā formā, ja tāda ir darījuma pušu vienošanās, taču darījuma puses nevar atteikties pieņemt atbilstoši sagatavotus piegādātāju iesniegtus e-rēķinus, lai nepalielinātu administratīvo slogu piegādātājiem, kuriem nav informācijas sistēmas e-rēķinu izrakstīšanai.”

I.Robežniece norāda: “Saskaņā ar Eiropas e-rēķinu standartu, e-rēķinus veido standartizētā strukturētu datu formātā, kas nodrošina automātisku datu nolasīšanu datorsistēmās, ļaujot automātiski apstrādāt e-rēķinu. Viens no visbiežāk izmantotajiem strukturēto e-rēķinu formātiem ir XML — paplašināmā iezīmēšanas valoda. Šajā formātā e-rēķina saturu apraksta tā, lai informācijas tehnoloģiju sistēmas to varētu automatizēti apstrādāt. Vēl var izmantot standartizētu informācijas formātu (EDI) – formāts nodrošina informācijas apmaiņu bez lietotāja iesaistes. EDI izmanto uzņēmumos, kas apstrādā lielu dokumentu apjomu – tā ir iespēja apmainīties ar ierakstiem tieši no savām uzskaites sistēmām.

Savukārt ieskenēts papīra rēķina attēls, “Word” vai PDF formātā veidots rēķins ir digitāls, bet ne mašīnlasāms, tādēļ nav uzskatāms par e-rēķinu, tāpat kā JPG, PNG, GIF, TIF. Lai dokumentus automātiski varētu apstrādāt datorsistēmas, tiem jābūt ar noteiktu un atpazīstamu struktūru. Nestrukturēts rēķins nepieļauj datu automātisku nolasīšanu no elektroniskās dokumenta uzskaites sistēmas. Tieši šā trūkuma dēļ PDF faili, kas tiek sūtīti e-pastos, netiek uzskatīti par e-rēķiniem.”

Eksperte norāda, ka jau šobrīd ir pieejami vairāki e-rēķinu funkcionalitātes nodrošinājumi:

• oficiālā e-adrese portālā Lavija.gov.lv;
• PEPPOL standarts, e-rēķinu apmaiņai ar citām ES dalībvalstīm;
• e-rēķinu integrācija grāmatvedības un uzņēmumu vadības sistēmās - “Jumis”, “Horizon”, “Standard ERP by Hansa World”, “Standart Books by Excellent”;
• e-rēķinu platforma “Unifiedpost”.

No 2025.gada ir plānots ieviest e-rēķinu izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, bet, lai tas būtu iespējams, vēl daudz jāizdara atbildīgajām iestādēm.

2.vieta – avanss grāmatvedībā

Grāmatvedības tēmas vienmēr ir lasītāko rakstu topā, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka arī šī mēneša topā ir iekļuvis jautājums par pamatlīdzekļu avansa maksājuma uzskaiti.

Ildze Alksnīte publikācijā “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem grāmatvedībā” norāda: “Avansa maksājums ir priekšapmaksa par pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma iegādi. Vispirms jāatceras, ka avansa maksājuma kontekstā būtisks ir nevis avansa rēķina datums, bet gan maksājuma veikšanas brīdis. Balstoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likumu standarta gadījumos priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis ir tas, kurā saskaņā ar rēķinu ir samaksāts avanss par pakalpojumu vai preci. Tātad avansa rēķins ir svarīga sastāvdaļa, kas ļauj veikt priekšnodokļa atskaitīšanu.”

“Avansa rēķinā ir iekļaujama summa kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Saņemot gala rēķinu, samaksātā avansa summa tiks piesaistītā gala maksājuma rēķinam, tā atstājot nepiesaistīto rēķinu daļu apmaksai,” skaidro I.Alksnīte.

Saskaņā ar Ministru kabineta Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 70.punktu bilances postenī “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem” norāda attiecīgajām personām par pamatlīdzekļu piegādi veikto avansa maksājumu summu. Turklāt neviens normatīvais akts nenosaka, kāda ir avansa maksājuma galējā procentu no kopējās cenas robeža – avansa maksājumu var piemērot arī 100% apmērā, ko praksē piegādātāji arī nereti dara.

Tomēr autore vērš uzmanību, ka “avansa noteikšana 100% apmērā no līgumcenas var radīt kļūdas, jo ne vienmēr avansa rēķins ir nosaukts “avansa rēķins” – dažreiz piegādātājs rēķina numurā iekļauj saīsinājumus vai pieņem, ka klients jau zina, ka saņemtais dokuments ir avansa rēķins. Tā var rasties situācija, kuras rezultātā sistēmā divreiz tiek ievadīts viens un tas pats darījums. Arī apmaksāts tas tiek dubultā. Tādā gadījumā nākas sazināties ar piegādātāju un, izskaidrojot situāciju, lūgt naudas atgriešanu uz sabiedrības kontu.”

3.vieta – summa, no kuras aprēķina līgumsodu

Topa trešajā vietā ierindojas lasītāja iesūtītais jautājums. Šoreiz tas par summu no kuras jāaprēķina līgumsods.

Lasītāja situācija ir šāda: “Uzņēmums noslēdz pakalpojumu sniegšanas līgumu par summu 3630 eiro, tostarp PVN – 630 eiro. Par termiņā nesamaksātu rēķinu pakalpojuma saņēmējam ir jāmaksā pakalpojuma sniedzējam līgumsods 5% apmērā no līgumsummas. Vai šos 5% aprēķina no summas ar vai bez PVN?” Atbildi sniedz “Sorainen ZAB” ekspertes – Gabriela Mora Petroviča un Agneta Rumpa publikācijā “Vai līgumsods jāaprēķina no summas ar PVN?”.

“Līgumsodus regulē Civillikuma (CL) 1716.pants, kurā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Vispārīgi, ar terminu “pametums” saprotama noteikta naudas summa vai cits mantisks devums.”

Ekspertes publikācijā norāda, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir izskatīta līdzīga lieta, kur, pieprasot līgumsodu par samaksas neveikšanu, piemērotā PVN summa tika iekļauta pamatparāda apmērā, no kuras tika rēķināts līgumsods. Tāpēc arī aprakstītajā situācijā līgumsods jāaprēķina no kopējās summas, ar PVN.

“Noteikti jāņem vērā, ka saskaņā ar CL 1716.panta 3.daļu, līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra,” norāda ekspertes. Tāpēc esam vērīgi un zinoši!