No 2026.gada tiek plānotas būtiskas izmaiņas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar e-rēķinu ieviešanu un automātisko rēķinu apmaiņu. Par plānotajām izmaiņām VID plašāku sabiedrību informēja “iFinanses” organizētajā izstādē-forumā “Uzņēmumu elektronizācija 2024”, kas norisinājās š. g. 17.septembrī "ATTA CENTRE".
Kā vēstīts iepriekš, Grāmatvedības likumā sagatavotie grozījumi paredz obligātu rēķinu apmaiņu strukturētā jeb e-rēķinu formātā starp uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra. Savukārt jau no 2025.gada 1.janvāra e-rēķini obligāti kļūst uzņēmēju sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm. Kā forumā skaidroja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova, obligāti e-rēķini sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm būs iepirkumu jomā, tomēr arī ārpus iepirkumiem var būt dažādi pakalpojumi, ko uzņēmēji sniedz publiskajam sektoram, piemēram, ūdens piegāde, abonentmaksa u.c. pakalpojumi, par kuriem rēķini jau no 2025.gada būs jāiesniedz strukturētā formātā. O.Bogdanova uzsver, ka ir jānodala, kas ir un kas nav uzskatāma par “valsts pārvaldes iestādi”, piemēram, pašvaldību ķapitālsabiedrības nav šajā skaitā, līdz ar to maksājumi, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem joprojām notiks līdz šim ierastajā formātā. Tāpat e-rēķini neattieksies uz pašvaldību izsūtītajiem nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumiem, kas attiecas uz daudziem uzņēmumiem, – šie neietilpst kategorijā “rēķini”, bet gan “paziņojumi”, skaidro FM amatpersona.
Bet šīs nav vienīgās izmaiņas – līdz ar obligāto e-rēķinu ieviešanu, izmaiņas plānotas arī sadarbībā ar VID.
Par plānotajām izmaiņām šodien pirmo reizi izstādē-forumā “Uzņēmuma elektronizācija 2024” plašāku auditoriju informēja VID pārstāve Madara Reinika.
Kā norādīja M.Reinika, no 2025.gada izmaiņas sadarbībā ar VID nav plānotas, neskatoties uz to, ka e-rēķini jau būs obligāti uzņēmēju sadarbībā ar budžeta iestādēm. Sadarbība sāksies no 2026.gada 1.janvāra – no šī datuma uzņēmumiem visi e-rēķini būs obligāti jānodod VID. Pie tam, daļa e-rēķinu jau automātiski nonāks VID sistēmās, bet daļa būs jāiesniedz manuāli – šis atkarīgs no sistēmas, kādu uzņēmums izvēlas savā e-rēķinu apritē.
Tā, piemēram, VID saņems datus no pakalpojuma sniedzēja, ja tas būs izveidojis integrāciju datu nodošanai VID; tāpat VID automātiski saņems datus no Latvijas valsts vienotā portāla Latvija.gov.lv. Uzņēmumi paši varēs augšupielādēt e-rēķinu XML formātā datus no grāmatvedības sistēmām, ja tai būs izveidota integrācija ar VID e-rēķinu API. VID API dokumentācija tiks publicēta 2024.gada beigās, līdz ar to uzņēmējiem būs gana laiks sagatavoties šai pārejai uz e-rēķinu sistēmu.
Skaidrojot, kā tiks izmantoti no e-rēķiniem iegūtie dati, VID pārstāve norāda, ka tie, pirmkārt, tiks izmantoti analītikai ar mērķi samazināt darījumus ar krāpnieciskām iezīmēm, lai veicinātu godīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Piemēram, VID salīdzinās darījumu summas, vai tās darījumam nav netipiski augstas, salīdzinot ar tirgus cenām; vai darījumi nav mākslīgi radīti vai saimnieciskajai darbībai neraksturīgi u.tml. Tāpat arī ar šādas sistēmas palīdzību varēs veicināt savlaicīgu reģistrāciju pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā.
Būtisks ieguvums, uz kuru norāda VID, ir atvieglota PVN deklarācijas sagatavošana VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, jo saņemtie dati jau automātiski tiks ievadīti deklarācijas veidlapās, ja uzņēmums šādu iespēju būs izvēlējies. Šie dati būs pieejami arī citām valsts institūcijām, tādējādi veicinot jēgpilnu sadarbību un mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, jo nekādi rēķini pašiem vairs nebūs jāiesniedz. Tomēr jārēķinās, ka grāmatveža darbs, iesniedzot VID PVN deklarāciju, joprojām saglabāsies, jo ārpus sistēmas joprojām paliek vairāki nodokļu rēķini, piemēram, šobrīd netiek plānota automātiskā datu apmaiņa par preču piegādēm un kases čekiem. Šie darījumi pagaidām nav amatpersonu dienas kārtībā. Tāpat arī stingrās uzskaites kvītis un biļetes paliks ārpus VID redzesloka, jo atsevišķās jomās plānota atvieglota kārtība.
Forumā tika pārspriesti arī šobrīd aktuālie jautājumi saistībā ar uzņēmumu procesu elektronizāciju. “Audita akadēmijas” pārstāves Līga Nagle un Laura Indrikova dalījās pieredzē, kā novērtēt un izanalizēt uzņēmumā esošos procesus, jo jebkuras izmaiņas jāsāk ar risku novērtējumu, lai izmaiņas veiktu tieši tajā jomā, kur tās visvairāk nepieciešamas. Vienmēr prātā paturot arī izmaksu efektivitāti – ieguldījumi jāveic tajās jomās un tādā veidā, lai tie dotu atdevi.
Savukārt par finansējuma veiksmīgu piesaisti uzņēmumu digitalizācijas procesiem stāstīja Reinis Sparāns, “ELVA Baltic” valdes loceklis, vienlaicīgi norādot uz bēdīgo statistiku uzņēmumu digitalizācijas jomā mazo un vidējo uzņēmumu sektorā. Kā pārsprieda foruma dalībnieki, viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji nesteidzas apgūt finansējumu, ir obligātā iepirkuma prasības, kas bieži vien izrādās neizpildāmas dažādu apsvērumu dēļ.
Forumā neizpalika arī juridiskie jautājumi – tā, Sandis Bērtaitis, “WALLESS” zvērināts advokāts, norādīja uz pieaugošo tendenci identitātes zādzības jomā – šādi gadījumi, kad darījumi tiek slēgti citu personu vārdā, arvien pieaug, un to pamatā ir neuzmanīga rīcība ar saviem personas identifikācijas datiem, nododot tos labprātīgi, piemēram, saviem uzticamiem sadarbības partneriem vai grāmatvedim. Šajā jomā jau vairākas lietas nonākušas arī tiesās. Par juridiskajiem jautājumiem darba tiesību jomā pieredzē dalījās Irina Rozenšteina, “Ellex Kļaviņš” zvērināta advokāte, bet par jaunā kolēģa – mākslīgā intelekta (MI) – iesaistīšanu uzņēmumu darba procesos skaidroja Ronalds Vītols, “KPMG” jurists. Jurists vērsa uzmanību, ka, izvēloties ieviest kādu no MI sistēmām, tā ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, lai pārliecinātos par tās uzticamību. Jo jebkura pārkāpuma gadījumā atbildīgs būs ne tikai MI sistēmas izstrādātājs, bet arī pats uzņēmums, kurš lieto šo sistēmu. Sevišķa uzmanība jāpievērš autortiesību jautājumiem, par kuriem pēdējā laikā ir vairākas skandalozas tieslietas Eiropas Savienības līmenī.
Izstādi-forumu “Uzņēmumu elektronizācija” jau trešo gadu organizē interneta žurnāls “iFinanses” ar mērķi popularizēt un skaidrot uzņēmumu procesu elektronizācijas jautājumus gan no juridiskās, gan praktiskās puses, ik gadu kopā pulcējot vairāk nekā 500 dalībnieku. Šogad pasākums tapa ar “Directo” atbalstu. Vairāk informācijas par izstādi: e-izstade.lv.
