Lai arī šobrīd jau grāmatveži aktīvi ķērušies klāt gada pārskata sagatavošanai, tomēr aicinām atrast nelielu laika sprīdi, lai iepazītos ar februāra “iFinanses” lasītāko rakstu TOP3.
1.vieta – algas grāmatiņa darbavietā
Ņemot vērā, ka no 2025.gada 1.janvāra ir ieviesta vienota neapliekamā minimuma piemērošana darba algām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā vairāk nav pieejama atzīme “nepiemērot neapliekamo minimumu”. Šo izmaiņu sakarā lasītājs jautāja: “Vai darbinieks drīkst darbavietā neiesniegt algas nodokļu grāmatiņu? Darbinieks šādi vēlas rīkoties, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu par neizmantoto neapliekamo minimumu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.”
VID publikācijā “Vai darbinieks drīkst darbavietā neiesniegt algas grāmatiņu?” (iFinanses.lv, 10.02.2025.) norāda: “Darbinieks var darbavietā neiesniegt algas nodokļu grāmatiņu, jo algas nodokļu grāmatiņa nav obligāta. Ar algas nodokļu grāmatiņas ierakstu darbinieks dod tiesības darba devējam piemērot algai nodokļa atvieglojumus, bet darbinieks var arī šīs tiesības nedot un grāmatiņu nelietot. Ja darbinieks nav iesniedzis algas nodokļu grāmatiņu nevienam darba devējam, tad darba algai nepiemēros neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus.”
“Lai tomēr atgūtu gada laikā pārmaksāto IIN daļu par neizmantoto neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumiem, personai jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Pārrēķins atmaksas atgūšanai tiek veikts automātiski no personas deklarētajiem ieņēmumiem.”
2.vieta – biedrību gada pārskata iesniegšana
Straujiem soļiem tuvojoties biedrību un nodibinājumu gada pārskata iesniegšanas termiņam – 31.martam, svarīgi iepazīties ar pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas apkopoti publikācijā “Mainīta biedrību un nodibinājumu gada pārskatu iesniegšanas kārtība” (iFinanses.lv, 29.01.2025.). Būtiski, ka šīs izmaiņas ir jāņem vērā jau sagatavojot gada pārskatu par 2024.gadu.
“Iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā, biedrībām un nodibinājumiem obligāti būs jānorāda sava darbības joma/jomas. Darbības joma vai jomas būs jānorāda atbilstoši MK izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram.”
“Ja organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 eiro, tad gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents. Turklāt tās organizācijas, kurām pārskata gadā nav bijis apgrozījuma (ieņēmumu) vai tas nepārsniedz 1200 eiro, iesniedzot gada pārskatu VID, varēs nepievienot revīzijas ziņojumu.” Līdz ar to šobrīd zvērināta revidenta pieaicināšana gada pārskata revīzijai būs nepieciešama plašākam organizāciju lokam nekā tas bija līdz šim, bet ir arī paredzēti papildu atbrīvojumi mazām organizācijām.
3.vieta – dokuments samaksai e-rēķina formātā
Atbilstoši Grāmatvedības likuma prasībām no 2025.gada 1.janvāra uzņēmumiem sadarbībā ar budžeta iestādēm rēķins par veikto darījumu obligāti jāsagatavo strukturētā jeb e-rēķina formātā, savukārt, no nākamā gada 1.janvāra šī būs obligāta prasība visiem uzņēmumiem. Līdz ar to lasītājiem radies jautājums: “Kas notiek gadījumā, ja šis “dokuments samaksai” nav noformēts strukturētā formātā? Vai šādu rēķinu drīkst pieņemt un uzskaitīt grāmatvedībā? Vai drīkst veikt samaksu par saņemto pakalpojumu/preci uz “nepareizā” formātā sagatavota attaisnojuma dokumenta pamata? Izskanējis viedoklis, ka šos grāmatvedībā nevarēs uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem – vai tas ir tiesa?” Atbildi sniedz Finanšu ministrija (FM) publikācijā “Ja rēķins samaksāšanai nav noformēts kā e-rēķins” (iFinanses.lv, 17.02.2025.).
“Neatkarīgi no tā, kādā formātā būs sagatavots rēķins samaksāšanai, tas neaizliedz šādu darījumu uzrādīt grāmatvedībā un atzīt kā saimnieciskās darbības izdevumus. Tāpat arī konta izraksts var pamatot veikto samaksu par preci vai pakalpojumu, tātad pamatot saimnieciskā darījuma esību. Tātad izmaksu attiecināšana/iegrāmatošana grāmatvedībā neizriet no rēķina formāta, ” skaidro FM.
FM arī norāda: “Ja attaisnojuma dokumenta veids – rēķins samaksāšanai – nebūs sagatavots kā e-rēķins, tad uzskatāms, ka nav izpildītas Grāmatvedības likuma prasības par attaisnojuma dokumenta noformēšanu, un Valsts ieņēmumu dienests var piemērot naudas sodu. Tomēr, kamēr nebūs atrisinātas e-rēķinu ieviešanas tehniskās problēmas, administratīvie sodi netiks piemēroti.”
