VID informatīvais materiāls par darbaspēka nodokļiem: uzņēmuma līgums

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 2.daļu – par uzņēmuma līgumu ar juridisku personu!

Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums. Uzņēmuma līguma puses ir pasūtītājs un uzņēmējs, un uzņēmējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona.

Ar juridisku personu – Latvijas rezidentu

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp diviem Latvijas komersantiem, tad komersants, kurš ar saviem darbiniekiem ir noslēdzis darba līgumu, ir atbildīgs par nodokļu aprēķināšanu un samaksu, kā arī informācijas sniegšanu VID (skat. VID informatīvais materiāls par darbaspēka nodokļiem: darba līgums).

Ar juridisku personu – nerezidentu

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu un komersantu, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, un šis komersants uzņēmuma līguma izpildei nosūta savus darbiniekus komandējumā ne ilgāk kā uz 183 dienām uz Latviju un nav konstatētas personāla nomas pazīmes, tad ārvalstu komersants nodokļus par darbiniekiem maksā savā valstī. Darbinieki ir no valsts, ar kuru ir noslēgta nodokļu konvencija. 

Ja līgumiskajās attiecībās starp Latvijas komersantu un ārvalsts komersantu konstatējamas personāla nomas pazīmes, tad Latvijas komersants ir darba devējs un tam ir pienākums:

• darbiniekus reģistrēt VID, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem;
• no ārvalstu komersantam izmaksātās atlīdzības tiktāl, ciktāl izmaksājamā atlīdzība sevī ietver darba samaksu, aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā no iznomātā personāla ienākuma;
• par iznomātā personāla ienākumu un no tā aprēķinātajiem nodokļiem iesniegt pārskatus;
• veikt nodokļu samaksu budžetā.

Personāla nomas gadījumā darbinieku ienākums ir apliekams ar IIN Latvijā neatkarīgi no tā, vai nodokli no darba algas ir samaksājis arī tā darba devējs – ārvalsts komersants – savā valstī.

Personāla noma ir iznomātāja darbinieku nosūtīšana apmaiņā pret atlīdzību personāla nomniekam, lai darītu darbu saistībā ar nomnieka saimniecisko darbību Latvijā. Personāla iznomātājs ir Latvijas nerezidents, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Iznomātais personāls ir jebkura fiziska persona – gan Latvijas rezidents, gan nerezidents. Iznomātais personāls ir darba ņēmēji. Personāla nomnieks ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Personāla nomnieks ir darba devējs.

Personāla nomas pazīmes:

• personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;
• personāla nomnieks nosaka iznomātā personāla skaitu un kvalifikāciju;
• personāla integrācija personāla nomnieka uzņēmumā. Integrācija uzņēmumā ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus;
• atlīdzību par personāla nomu aprēķina atkarībā no iznomātā personāla darba laika, paveiktā darba;
• personāla nomnieks nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

Personāla nomas pazīmes izvērtē kontekstā ar personāla nomas definīciju. Personāla noma pastāv, ja ir izpildīta vismaz viena pazīme.

Ar Latvijas juridisku personu – MUN maksātāju

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp diviem Latvijas komersantiem, nav konstatētas personāla nomas pazīmes un uzņēmējs ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, tad tas:

• atbild par darbinieku reģistrāciju, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, kā arī pārskatu iesniegšanu VID;
• atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj mikrouzņēmuma apgrozījumā un samaksā MUN, kas ietver arī IIN, VSAOI un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem;
• iesniedz mikrouzņēmuma ceturkšņa deklarāciju, kur 7.ailē kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu norāda aprēķināto darba algu par katru ceturkšņa mēnesi (neatkarīgi no tā, vai katrā konkrētajā mēnesī ir vai nav izmaksāta pilna darba alga).

MUN maksātājs iesniedz šādus pārskatus:

*Maksimāli pieļaujamās algas lieluma ierobežojums 720 eiro mēnesī attiecas arī uz būvniecības nozarē nodarbinātā MUN maksātāja darbiniekiem.

Par algu, ko darbinieks saņem no MUN maksātāja, "Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām" nav jāsniedz.

Ja līgumiskajās attiecībās starp diviem Latvijas komersantiem, no kuriem viens uzņēmējs ir MUN maksātājs, ir konstatējamas pazīmes, kas liecina, ka MUN maksātājs sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus otram komersantam, tad mikrouzņēmuma darbinieks ir uzskatāms arī par otra komersanta darba ņēmēju un komersantam (pasūtītājam), kas nav MUN maksātājs, ir pienākums:

• mikrouzņēmuma darbiniekus reģistrēt kā savus darba ņēmējus, iesniedzot VID ziņas par darba ņēmējiem; 
• no mikrouzņēmuma izmaksātās atlīdzības tiktāl, ciktāl izmaksājamā atlīdzība sevī ietver darba samaksu, aprēķināt IIN un VSAOI kā no iznomātā personāla ienākuma;
• par iznomātā personāla ienākumu un no tā aprēķinātajiem nodokļiem iesniegt pārskatus;
• veikt nodokļu nomaksu budžetā.

Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana ir tādas tiesiskās attiecības, kurās MUN maksātājs slēdz darba līgumu ar darbinieku, lai to norīkotu veikt darbu citai personai tās labā un vadībā. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana ir arī attiecības, kurās izpildās vismaz viena pazīme:

• mikrouzņēmuma darbinieku vai īpašnieku pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu;
• persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju;
• atlīdzību MUN maksātājam aprēķina atkarībā no nostrādātā darba laika;
• persona, kuras labā veic darbu, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu;
• darījuma mērķis ir aizstāt darba tiesiskās attiecības ar cita veida tiesiskajām attiecībām, lai samazinātu nodokļu maksājumus par darbiniekiem.

Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, ko sniedz MUN maksātājs, pielīdzina personāla nomai. Ja izpildās darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanas pazīmes un atlīdzība tiek aplikta ar IIN un VSAOI kā iznomātā personāla ienākums, tad to neuzskata par MUN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un MUN no tā nav jāmaksā.

Piemērs

SIA “Ceļ un būvē” ir MUN maksātājs (uzņēmējs), kas noslēdz uzņēmuma līgumu ar SIA “Labi Nami” (pasūtītājs) par būvniecības darbu veikšanu. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma pazīmju nav. SIA “Ceļ un būvē” 20XX.gada septembrī izraksta pasūtītājam rēķinu par paveiktajiem darbiem 2000 EUR apmērā. Aprēķinot darba algu par septembri, SIA “Ceļ un būvē” piemēro būvniecībā nodarbinātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi. Darbiniekiem aprēķinātā alga septembrī ir 700 EUR. SIA “Ceļ un būvē” līdz 15.oktobrim iesniedz MUN III ceturkšņa deklarāciju, aprēķina un samaksā 15% MUN no ceturkšņa apgrozījuma (apgrozījumā iekļaujot arī rēķina summu – 2000 EUR), kā arī deklarācijā norāda darbiniekiem aprēķināto darba algu par katru III ceturkšņa mēnesi. Ja SIA “Ceļ un būvē” darbiniekiem aprēķinātā mēneša darba alga, ņemot vērā nostrādātās stundas un būvniecībā nodarbinātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi, kādā mēnesī pārsniedz 720 EUR, tad MUN ceturkšņa deklarācijā algas pārsnieguma daļai papildus piemēro 20% likmi un SIA ar nākamo gadu zaudē MUN maksātāja statusu.