Tēma: nodokļa rēķins

Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, nopirka māju no fiziskās personas ar mērķi veikt saimniecisko darbību – iznomāt. Pēc 4 mēnešiem uzņēmums nolēma to pārdot Lietuvas uzņēmumam, kas ir Lietuvas PVN maksātājs. Māja, kurā iepriekš 20 gadus dzīvoja fiziskā persona, nebija nodota ekspluatācijā. Kā uzņēmumam izrakstīt rēķinu Lietuvas uzņēmumam – ar PVN 21% vai 0% likmi?  

2025.gadā saņemts avanss par būvniecības pakalpojumiem, pievienotās vērtības nodoklis piemērots reversā kārtībā. Darījums nenotika pilnā apjomā, un 2026.gadā daļa avansa tiek atmaksāta pasūtītājam. Kāds dokuments jāsagatavo par saņemtā avansa atmaksu? Kā tas jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā un pielikumos?

Atbilstoši likumam – ja čekā nav visu nepieciešamo rekvizītu / informācijas, uzņēmums iztrūkstošo var ierakstīt ar roku. Vai šādu kārtību var piemērot arī rēķiniem? Piemēram, ārvalstī izsniegts rēķins var nebūt noformēts pilnīgi. Vai arī Latvijā izdotā rēķinā, piemēram, nav norādīts pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs vai citi rekvizīti.

Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā izšķiroša nozīme var būt pircēja pievienotās vērtības nodokļa  numuram. Pēc tā nosaka, kurā dalībvalstī jāmaksā nodoklis par preču iegādi un vai pircējam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. To uzskatāmi demonstrē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā T-638/24 “D GmbH” – pircēja izmantotais nepareizais pievienotās vērtības nodokļa numurs radīja papildu nodokļa maksājumus un liegumu atskaitīt priekšnodokli.

Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.

Kā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams barterdarījumos starp diviem uzņēmumiem Latvijā, piemēram, ja uzņēmums sniedz pakalpojumus apmaiņā pret precēm? Uzņēmums “X” vienojas ar uzņēmumu “Y”, ka apmaiņā pret mēbelēm 5000 eiro vērtībā tiks nodrošināti reklāmas pakalpojumi tādā pašā vērtībā. Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

Vai apdrošināšanas atlīdzībai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis kā samaksai par pakalpojumu? Vai nodoklis jāpiemēro atlīdzības lietā papildu sniegtajiem pakalpojumiem? Atbildi uz šiem jautājumiem sniedzis Valsts ieņēmumu dienests pagājušā gada oktobra uzziņā P005-17/8.6.1/64649.

Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.