Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.

Kā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams barterdarījumos starp diviem uzņēmumiem Latvijā, piemēram, ja uzņēmums sniedz pakalpojumus apmaiņā pret precēm? Uzņēmums “X” vienojas ar uzņēmumu “Y”, ka apmaiņā pret mēbelēm 5000 eiro vērtībā tiks nodrošināti reklāmas pakalpojumi tādā pašā vērtībā. Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

Vai apdrošināšanas atlīdzībai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis kā samaksai par pakalpojumu? Vai nodoklis jāpiemēro atlīdzības lietā papildu sniegtajiem pakalpojumiem? Atbildi uz šiem jautājumiem sniedzis Valsts ieņēmumu dienests pagājušā gada oktobra uzziņā P005-17/8.6.1/64649.

Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.

Kā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā norādīt preču iegādi Eiropas Savienības  teritorijā, ja preču piegādātājs neiesniedz (nevar iesniegt) preču transportēšanas dokumentus? Vai šāda preču iegāde ir jādeklarē? Uzņēmuma rīcība ir tikai rēķins par preču pirkšanu, preces piegādā kurjers.

Kā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina nokavējuma naudu par laikā nenomaksātiem nodokļiem? Vai ir atšķirība, ja kļūdu konstatē un deklarāciju labo pats uzņēmums vai to atklāj Valsts ieņēmumu dienests nodokļu pārbaudes laikā? Vai ir maksimālie griesti nokavējuma naudas kopsummai?

Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada nogalē pieņēmusi lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, proti, par pakalpojuma sniegšanas vietu elektroniskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot interneta vietnes jeb digitālās platformas. Šajā lietā ir svarīga atziņa – atkarībā no tā, kā tiek noformēts rēķins gala lietotājiem, platformai var rasties pienākums nomaksāt pievienotās vērtības nodokli.  Izskatām lietu un tiesas secinājumus.

Kas var būt izdevumus apliecinošie dokumenti, kurus pievienot avansa norēķiniem? Vai avansa norēķinam var pievienot tikai čeku? Kad obligāts ir rēķins? Vai čekā obligāti jābūt uzņēmuma rekvizītiem un pievienotās vērtības nodokļa  numuram? Vai šāds dokuments var būt noformēts uz darbinieka vārda? Šos un citus jautājumus, par ko ikdienā diskutē grāmatveži, izskatām šajā publikācijā.