Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā izšķiroša nozīme var būt pircēja pievienotās vērtības nodokļa  numuram. Pēc tā nosaka, kurā dalībvalstī jāmaksā nodoklis par preču iegādi un vai pircējam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. To uzskatāmi demonstrē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā T-638/24 “D GmbH” – pircēja izmantotais nepareizais pievienotās vērtības nodokļa numurs radīja papildu nodokļa maksājumus un liegumu atskaitīt priekšnodokli.

Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.

Ik pa laikam uzņēmēji nonāk situācijā, kad ir pienācis brīdis pārdot savu biznesu. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, stratēģiska attīstības izvēle, nozares maiņa vai izdevīgs piedāvājums no potenciāla pircēja. Neatkarīgi no iemesla šāds darījums vienmēr rada jautājumu, vai pievienotās vērtības nodoklis var ietekmēt darījuma vērtību. Citiem vārdiem – vai biznesa pārdošanai ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis.

Kā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams barterdarījumos starp diviem uzņēmumiem Latvijā, piemēram, ja uzņēmums sniedz pakalpojumus apmaiņā pret precēm? Uzņēmums “X” vienojas ar uzņēmumu “Y”, ka apmaiņā pret mēbelēm 5000 eiro vērtībā tiks nodrošināti reklāmas pakalpojumi tādā pašā vērtībā. Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

Turpinām apskatīt Senāta 2025.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šajā rakstā – 3 gadu termiņš atkārtota nodokļu pārkapuma konstatēšanai, nodokļu maksājumu izvērtēšana nerezidenta uzturēšanās atļaujas iegūšanai, muitas nodokļa piemērošana beramai kravai un priekšnodokļa atskaitīšana par darījumu ar fiktīvu uzņēmumu. Izskatām Senāta atziņas, kas ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.

Kā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā norādīt preču iegādi Eiropas Savienības  teritorijā, ja preču piegādātājs neiesniedz (nevar iesniegt) preču transportēšanas dokumentus? Vai šāda preču iegāde ir jādeklarē? Uzņēmuma rīcība ir tikai rēķins par preču pirkšanu, preces piegādā kurjers.

Degvielas izdevumi ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības izdevumu veidiem uzņēmumos, kas savā darbībā izmanto transportlīdzekļus. Vienlaikus tieši šī izdevumu pozīcija bieži vien kļūst par nodokļu riska avotu, jo tiesību akti nosaka skaidrus ierobežojumus tam, kādā apmērā priekšnodoklis ir atskaitāms. Kā pareizi aprēķināt pieļaujamo degvielas patēriņa normu un atskaitāmo priekšnodokli, un kā tas norādāms nodokļu deklarācijās?

Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada nogalē pieņēmusi lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, proti, par pakalpojuma sniegšanas vietu elektroniskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot interneta vietnes jeb digitālās platformas. Šajā lietā ir svarīga atziņa – atkarībā no tā, kā tiek noformēts rēķins gala lietotājiem, platformai var rasties pienākums nomaksāt pievienotās vērtības nodokli.  Izskatām lietu un tiesas secinājumus.