Mēs esam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Uzņēmumā darbojas divas nodaļas. Vienai no tām ir tiesības neaplikt savus sniegtos pakalpojumus ar PVN. Uzņēmums iegādājas izejvielas un materiālus no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un šīs izejvielas un materiālus izmanto nodaļa, kura savus pakalpojumus ir tiesīga neaplikt ar PVN. Vai šajā gadījumā uzņēmumam ir tiesības aprēķināto nodokli atskaitīt priekšnodoklī?

Sakarā ar jaunā Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) stāšanos spēkā no š.g. 1.janvāra radušās vairākas neskaidrības ar likuma piemērošanu tūrisma aģentūru pakalpojumiem, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests ir sniedzis skaidrojumus par PVN likuma piemērošanu šādās situācijās:

Uzņēmumam pieder lauksaimniecības zemes. Par zemes apstrādi Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksā kompencāciju 1800 Ls apmērā. Šī kompensācija jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā? Ja jā, tad kurā rindā?

Kurā Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums), kas spēkā no 01.01.2013., pantā ir norādīts, ka likuma normas nepiemēro līgumsodiem un pārējiem darījumiem, kas bija minēti MK noteikumu Nr.933 Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr.933), kas bija spēkā līdz 01.01.2013., 2.punktā?

Vai pareizi saprotu, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gada proporcija jāaprēķina jebkurā gadījumā, ja ir bijis kaut viens ar PVN neapliekamais darījums, neskatoties uz summu un darījuma raksturu, jo atskaitīt priekšnodokli 100% apmērā var tikai gada laikā (ja neapliekamais darījums nepārsniedz 95% no kopējās darījumu vērtības), bet, pēc gada beigām vienalga jāaprēķina tā priekšnodokļa daļa, kas nav atskaitāma gada griezumā?

Uzņēmuma saimnieciskās darbības veids ir kongresu organizēšana. Rīkotais kongress notiks Rīgā, uzaicināti pārstāvji gan no Eiropas Savienības dalībvalstu organizācijām, gan arī no trešajām valstīm. Vai, izrakstot rēķinu par dalībnieku reģistrāciju, šis pakalpojuma veids ir apliekams ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) pēc Latvijas likmes?

Uzņēmums saņem rēķinu no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzņēmuma par izklaidējoša rakstura pasākuma rīkošanu. Uz rēķina ir atsauce par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu apgrieztajā kārtībā. Izmaksas tiek iegrāmatotas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas un par tām tiek palielināts ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais ienākums (piemērojot koeficientu 1,5). Bet kā ir ar PVN – vai par šādu pakalpojumu nepieciešams aprēķināt PVN, un kā tas jāuzrāda nodokļa deklarācijā un pielikumos?

Uzņēmums rīko reprezentācijas pasākumu citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts klientiem, un šis pasākums faktiski notiek Somijā. Par telpu izmantošanu un ēdināšanas pakalpojumiem Somijas uzņēmums izraksta rēķinu, piemērojot vietējo pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vai, iesniedzot PVN atmaksas pieteikumu par citā ES valstī samaksāto nodokli, jāpiemēro Latvijas normatīvajos aktos noteiktā proporcija (40% no PVN summas), vai atgūt iespējams tādu PVN daļu, kāda paredzēta reprezentācijas izdevumiem attiecīgās valsts (šajā gadījumā – Somijas) normatīvajos aktos?

Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) A, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz pakalpojumus kuģu tehniskā menedžmentā Igaunijas uzņēmumam. Rēķinus Latvijas SIA izraksta bez PVN, un rēķinā tiek norādīts likuma Par pievienotās vērtības nodokli 4.1 pants (2012.gadā). PVN deklarācija ar pielikumu PVN2 tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam katru mēnesi. PVN deklarācijā darījuma summa tiek norādītā 48.2 rindā. Vai pareizi tiek lietotas likuma par PVN normas? Un otrs jautājums ir par komandējumu - uzņēmuma darbinieks (valdes loceklis) katru nedēļu 2 reizes brauc uz Igauniju komandējumā. Vai drīkst izmaksāt komandējuma dienas naudu? Vai arī šis skaitās darba brauciens?

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums), kurā, cita starpā, tiek mainītas normas attiecībā uz tirgus vērtības piemērošanu darījumos starp saistītām personām. Jaunās normas attiecībā uz darījumu tirgus vērtības piemērošanu ir balstītas uz ES padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Direktīva) 72., 77. un 80.pantiem.

Vai Latvijas apliekamā persona – pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izrakstot nodokļa rēķinu Vācijas apliekamai personai, var rēķinu izrakstīt vācu valodā? Vai šajā gadījumā ir ievērotas (nav pārkāptas) Latvijas normatīvo aktu prasības?

Mūsu uzņēmums sniedz gan ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekamus, gan apliekamus izglītības pakalpojumus un PVN deklarācijā rēķinām proporciju. Mēs saņemam rēķinus par sniegtajiem izglītības pakalpojumiem (par lekcijām) no ārvalstu (Eiropas Savienības) pasniedzējiem. Kā šādos rēķinos jānorāda PVN? Kur skaitās pakalpojuma sniegšanas vieta, ja: a) rēķinu izraksta kompānija un norāda savu PVN numuru; b) rēķinu izraksta kompānija, bet rēķinā nav norādīts PVN numurs; c) rēķinu izraksta lektors – fiziska persona?

Vēlētos jautāt par atsaucēm, izrakstot nodokļa rēķinus no 2013.gada 1.janvāra šādos gadījumos: 1. Kāda atsauce/likuma pants jāpiemēro nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai (līdz 2013.gadam bija - pamatojoties uz 7.panta 1.daļas 2.punktu)? 2. Ja par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu atbildīgs kravas saņēmējs saskaņā ar likuma par PVN 13.2panta 2.daļu, tad no 2013.gada nodokļa rēķinā jāieraksta tikai nodokļa apgrieztā maksāšana?

Ar 2013.gada 1.janvāri ir stājies spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums). Jāsaka, ka pēc būtības jaunais likums radikālas izmaiņas PVN piemērošanā neparedz. Pārsvarā ir veikti redakcionāli labojumi, precizēti termini, definīcijas u.tml., kā arī pilnībā izmainīta likuma struktūra, padarot to pārskatāmāku un līdzīgu Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu struktūrai. Šajā publikācijā tiks apskatīta darījuma vietas noteikšana Eiropas Savienības (ES) darījumus, kā tas atspoguļots jaunajā likumā, kādas izmaiņas u.tml.

No sadarbības partnera - ES dalībvalsts tehnikas ražotāja iepērkam jaunu tehniku. Tehnikas ražotājs dod savai precei garantiju. Vispirms tehnikas ražotājs dod apstiprinājumu, ko uzskata par garantijas gadījumu un par kādu summu šo garantijas rēķinu mums izrakstīt. Sakiet, lūdzu, kā būtu pareizi jānoformē rēķins? Kāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme būtu piemērojama, mūsu ES dalībvalsts sadarbības partnerim izrakstot rēķinu par izmantotajām rezerves daļām un sniegtajiem pakalpojumiem? Tehnika tālāk tiek pārdota Latvijā, un garantijas gadījumā remonti (mainītas rezerves daļas un mehāniķu pakalpojumi) tiek veikti Latvijā.