Tēma: darba likums
Darbinieks aiziet, darbi paliek. Ko darīt?
Darba devējs ar darbinieku noslēdz vienošanos par darba attiecību izbeigšanu. Puses vienojas, ka darbinieks nodos visu dokumentāciju, e-pastus, informāciju, ziņas par nepabeigtajiem darbiem un projektiem, kā arī piedāvās palīdzību darba devējam. Tomēr līdz darba attiecību izbeigšanai darbinieks šo pienākumu neizpilda. Kā rīkoties darba devējam?
•
11.09.2026
Vairāki darba līguma uzteikumi – vai pieļaujami?
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ar vienpusēju uzteikumu ir ierasta prakse, ko Darba likums garantē gan darbiniekam, gan darba devējam. Tomēr praksē mēdz rasties sarežģītākas situācijas. Kā darba devējam rīkoties, ja pēc uzteikuma ir mainījušies apstākļi? Vai darba devējs darbiniekam drīkst izteikt jaunu uzteikumu?
•
08.09.2026
Kad rīcība darbavietā pārkāpj robežas
Kādos gadījumos darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu, ja darbinieka rīcība bijusi pretēja labiem tikumiem? Skaidrojam, ko praksē nozīmē “labie tikumi”, kādos gadījumos šo uzteikuma pamatu piemēro un kad uzskatāms, ka darbinieks ir pilnībā zaudējis darba devēja uzticību.
•
04.09.2026
Par kādu periodu darbiniekam jāpiešķir atvaļinājums?
Darba devēju un personāla speciālistu viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir saistīts ar tā saucamajiem “vēsturiskajiem” jeb gadiem ilgi neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem. Situācijas, kad darbinieks iekrājis vairākas neizmantota atvaļinājuma nedēļas vai pat mēnešus, nav retums. Tas rada virkni neskaidrību gan par to, kā pareizi noformēt dokumentus, piešķirot atpūtu, gan par to, kādas ir finansiālās sekas brīdī, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.
•
28.08.2026
Vai ir jānodrošina stāvvieta darbinieka automašīnai?
Vai darba devējam ir pienākums nodrošināt stāvvietu darbinieka privātajam auto? Vai darba devējam ir jāsedz izmaksas, ja daļai darbinieku tas dienas laikā ir jānovieto par maksu? Cik lielā mērā vispār autostāvvietas jautājums attiecas uz darba devēju?
•
27.08.2026
Uzteikums pārbaudes laikā – jaunākās Senāta atziņas
2026.gada 10.jūnijā Senāts paplašinātā sastāvā pieņēma spriedumu lietā SKC-35/2026, kurā sniegtas vairākas būtiskas atziņas par darba līguma uzteikšanu pārbaudes laikā. Spriedums ir īpaši nozīmīgs ar to, ka Senāts tajā ne vien analizējis pārbaudes laika mērķi un darba devēja rīcības brīvības robežas, bet arī atkāpies no vairākām iepriekš judikatūrā nostiprinātām atziņām par darbiniekam pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
•
24.08.2026
Kā vienoties par grozījumiem darba līgumā
Uzsākot darba tiesiskās attiecības puses vienojas par nosacījumiem un nepieciešamība tos grozīt laika gaitā rodas gan darbiniekam, gan darba devējam. Ja šāda nepieciešamība rodas darbiniekam, viņam ir tikai viena iespēja – uzrunāt darba devēju, cerot, ka viņš piekritīs un noslēgs atbilstošu vienošanos. Ja vienošanās nepieciešama uzņēmumam, tad iespējas ir divas: vienoties ar darbinieku, noslēdzot vienošanos pie darba līguma, vai uzteikt darba līgumu saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem tajā. Šajā rakstā apskatīta pušu vienošanās.
•
20.08.2026
Jaunās darba aizsardzības prasības dronu apdraudējuma gadījumā
2026.gada pieredze Latvijā parādīja, ka gaisa telpas (dronu) apdraudējums vairs nav tikai teorētisks. Ar klasisku ugunsgrēka evakuācijas plānu vien nepietiek, jo gaisa apdraudējuma laikā došanās ārā var palielināt risku. Šūnu apraides brīdinājumi liek uzņēmumiem pārskatīt līdzšinējo pieeju. Vai pienācis laiks papildināt uzņēmuma darba aizsardzības noteikumus?
•
14.08.2026
Ko darīt, ja darbinieks šantažē darba devēju?
Praksē uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar situācijām, kurās darbinieks, nonākot domstarpībās ar darba devēju, kā galveno argumentu un bieži vien arī šantāžas instrumentu izmanto Valsts darba inspekcijas sniegtu konsultāciju. Kā darba devējam vērsties pret nekorektu rīcību un pasargāt sevi?
•
11.08.2026
Vai darba devējs drīkst pārdomāt un neslēgt darba līgumu?
Praksē mēdz būt situācijas, kad atlases process ir noslēdzies, pretendents izvēlēts un puses jau vienojušās par darba samaksu, darba sākšanas datumu un citiem nosacījumiem. Atliek vien parakstīt darba līgumu. Taču darba devējs iegūst jaunu informāciju vai secina, ka pretendents tomēr nav piemērots konkrētajai darba videi vai amatam. Vai darba devējs drīkst pārdomāt? Vai darba devējam ir pienākums paskaidrot savu lēmumu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas ne vien Darba likumā, bet arī jaunajā Senāta spriedumā.
•
06.08.2026
Vai ārkārtas situācijā darbinieku var atsaukt no atvaļinājuma?
Vai darba devējam ir tiesības nekavējoties atsaukt darbinieku no atvaļinājuma, ja uzņēmumā radusies iepriekš neparedzēta ārkārtas situācija un šī speciālista klātbūtne ir steidzami nepieciešama? Piemēram, uzņēmuma informācijas sistēmām ir noticis kiberuzbrukums, bet programmētājs atrodas atvaļinājumā.
•
31.07.2026
Vai darbinieks var pieprasīt algu skaidrā naudā
Mūsdienās darba samaksu visbiežāk pārskaita uz darbinieka bankas kontu, tomēr Darba likums paredz pretēju pamatprincipu: darba algu izmaksā skaidrā naudā, bet pārskaitījums pieļaujams tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Tādēļ, izvērtējot darbinieka prasību algu saņemt skaidrā naudā, vispirms jāpārbauda darba līgums, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.
•
30.07.2026
Praktiski jautājumi, darbinieku nosūtot uz citu valsti
Darbinieku mobilitāte ir mūsdienu globalizācijas neatņemama sastāvdaļa, un uzņēmumi nereti nosūta savus darbiniekus uz citām valstīm. Iemesli šādai rīcībai var būt dažādi – uzņēmuma starptautiskais profils, pieredzes apmaiņa vai infrastruktūras projekti. Pirms nosūtīt darbinieku uz ārvalsti, darba devējam ir jāatbild uz vairākiem praktiskiem jautājumiem.
•
27.07.2026
Izmaiņas Profesiju klasifikatorā - vai jāmaina līgums?
Kādos gadījumos pēc Profesiju klasifikatora noteikumu aktualizēšanas darba devējam ir jāveic grozījumi jau noslēgtajos darba līgumos? Tas nozīmē, ka darba devējam regulāri jāseko līdzi izmaiņām, lai pārliecinātos, vai klasifikatorā nav pievienota darbinieka amatam atbilstošāka profesija un apraksts nekā tas, kas šobrīd ierakstīts darba līgumā?
•
24.07.2026
Sadursme ar skrejriteni - kurš sedz zaudējumus
Darbinieks, braucot ar elektroskrejriteni no darba uz mājām, sadūrās ar pretimbraucošu skrejriteni, kā rezultātā tika bojāts uzņēmuma dators. Vai darba devējam ir tiesības prasīt darbiniekam segt zaudējumus – izdevumus par datora salabošanu?
•
21.07.2026
Atbild eksperts
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Arturs Smirjagins
Atbild
Inese Sūna
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
