Katrs trešais jeb 33% mazo uzņēmumu Latvijā tuvākā gada laikā plāno investēt sava biznesa attīstībā, un vairākums šos ieguldījumus segs no pašu līdzekļiem, liecina jaunākā “Luminor” veiktā mazo uzņēmēju aptauja.
Tuvākā gada laikā 45% uzņēmēju neplāno ieguldīt savā attīstībā un vēl 22% nogaida un nav pieņēmuši konkrētus lēmumus.
Aptaujas dati rāda, ka, plānojot attīstību, 31% mazo uzņēmēju visbiežāk izvēlas ieguldījumus jaunā aprīkojumā, vienlaikus 17% norāda, ka investēs mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumos, un tikpat – jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā. E-komercijas attīstībā plāno ieguldīt vēl 16% uzņēmēju, savukārt jaunu pārdošanas kanālu vai tirgu apguvi un darbinieku skaita palielināšanu un jaunu darba vietu radīšanu – mazāka daļa.
Latvijas mazie uzņēmēji attīstību galvenokārt plāno finansēt no pašu līdzekļiem. Šādu ceļu izvēlas vairākums jeb 74% respondentu. Tikai 12% paredz piesaistīt Eiropas Savienības (ES) vai valsts atbalsta programmu līdzfinansējumu, bet banku aizdevumus vai kredītlīnijas plāno izmantot 7% uzņēmēju. Citi risinājumi, piemēram, investoru piesaiste (4%) vai līzings (2%), ir mazāk populāri. Līdzīgi arī pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā 12% mazo uzņēmēju plāno piesaistīt ES vai valsts atbalsta programmas, un Lietuvā tikai 3%. Taču Lietuvas mazie uzņēmēji ir ievērojami drosmīgāki kredītresursu izmantošanā – tur bankas aizdevumu vai kredītlīniju plāno 14% mazo uzņēmēju, kas ir divreiz vairāk nekā Latvijā (7%) un teju piecreiz vairāk nekā Igaunijā (3%). Citi finanšu instrumenti, piemēram, līzings vai partneru un investoru kapitāls, mazo uzņēmumu vidū visā Baltijā pašlaik tiek izmantoti salīdzinoši reti.
Vienlaikus ir redzams pieaugums kopējos uzņēmumu kreditēšanas rādītājos – 2026.gada aprīlī uzņēmumu kredītportfelis Latvijā bija par teju 15% lielāks nekā pirms gada, kamēr eirozonā vidējais pieaugums attiecīgajā periodā bija ievērojami mērenāks – virs 3%, liecina Eiropas Centrālās bankas dati. Savukārt Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms 2025.gada beigās veidoja teju 9% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas ir par 2,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.
