Darbiniekam jāizvērtē apjomīgs līgums, jāapkopo sadarbības vēsture ar klientu vai jāatrod kļūda programmas kodā. Viņš zina, ka mākslīgais intelekts ar to tiktu galā ātrāk. Pāris klikšķu, un dokuments vai koda fragments jau ir kādā pazīstamā mākslīgā intelekta rīkā, darbs rit tālāk. Taču uzņēmumā, visticamāk, neviens nezina, kāda informācija tikko aizceļoja pie ārēja pakalpojuma sniedzēja un ar kādiem noteikumiem tā tur tiks apstrādāta.
Tā uzņēmumā ienāk tā sauktais ēnu mākslīgais intelekts (MI): rīki, ko uzņēmums nav apstiprinājis un kuru lietošanu tas nepārvalda. Darbiniekam tas ir ērts palīgs, bet vadībai trūkst skaidras ainas par to, kur nonāk uzņēmuma dati.
Darbinieki MI izmanto ātrāk, nekā uzņēmumi spēj to sakārtot
“Microsoft” pēc pasūtījuma 2025.gada oktobrī “Censuswide” aptaujāja 2003 Lielbritānijas darbiniekus. 71% atzina, ka darbā ir izmantojuši darba devēja neapstiprinātus, patērētājiem domātus MI rīkus, un 51% to dara katru nedēļu. Šie skaitļi neraksturo Latviju, taču labi parāda, cik plaši var izplatīties prakse, ko uzņēmums īsti nekontrolē.
Ēnu MI nav tikai darbinieku neuzmanības jautājums. Cilvēki meklē veidu, kā paveikt darbu ātrāk un labāk, un ņem to, kas ir pa rokai. Tajā pašā aptaujā 41% atzina, ka izmanto rīkus, pie kuriem pieraduši ikdienā, bet 28% norādīja, ka darba devējs vienkārši nepiedāvā apstiprinātu alternatīvu.
Vadībai tas ir signāls paskatīties, kādus darba rīkus uzņēmums patiesībā nodrošina. Ja līguma analīze aizņem pusi dienas, bet darbinieks zina rīku, kas pārskatu sagatavo dažās minūtēs, ar aizliegumu vien šo vajadzību neatrisināt. Uzņēmumam jāpiedāvā saprotams ceļš, kā MI lietot atbildīgi, un skaidri jānovelk robežas.
Līdzīgi domā arī Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC). Tā 2026.gada septembrī publicētajos ieteikumos par ēnu MI uzsvērts, ka organizācijām jāsaprot, kāpēc darbinieki šos rīkus izmanto, jānodrošina drošas alternatīvas un jāveido kultūra, kurā par šiem jautājumiem var runāt atklāti. Centrs atzīst, ka pilnībā izskaust ēnu MI, visticamāk, neizdosies, taču riskus mazināt var katra organizācija.
Kuriem datiem der mākonis
Lēmumu par MI uzņēmumā vērts sākt ar vienkāršu jautājumu: kuriem uzdevumiem un datiem piemērota kura vide? “Dativa” izmanto gan mākoņa rīkus, gan savu MI, un katram ir sava vieta. Mākoņpakalpojumi labi noder daudzos ikdienas darbos, bet informācijai, kurai saskaņā ar mūsu iekšējām prasībām jāpaliek mūsu kontrolētā vidē, izmantojam savu risinājumu. Tā darbiniekiem ir skaidrs, kur ar kādiem datiem drīkst strādāt.
Izvēli nosaka konkrētā pakalpojuma noteikumi, datu konfidencialitāte un uzņēmuma saistības pret klientiem un partneriem. Uzņēmumiem paredzēts mākoņpakalpojums un darbinieka personīgais konts publiskā rīkā var būtiski atšķirties tajā, kā tiek apstrādāti ievadītie dati, piemēram, vai tos drīkst izmantot modeļu apmācībai. Tas jāizvērtē, pirms tur tiek ievadīta darba informācija.
Un te ir būtiska pretruna. Lielākā MI praktiskā vērtība bieži slēpjas tieši tajos datos, kuriem nepieciešama visrūpīgākā kontrole: līgumos, klientu informācijā, iekšējā dokumentācijā un pirmkodā. Tajos glabājas uzņēmuma pieredze, zināšanas un konkurences priekšrocības. Ja šos datus izvēlētajā ārējā pakalpojumā ievadīt nedrīkst, bet citas iespējas nav, darbinieki turpina strādāt manuāli vai meklē apkārtceļus.
Kā uzņēmuma zināšanas padarīt izmantojamas
Uzņēmumi un iestādes ikdienā ēnu MI redz kā problēmu, un savs MI var būt viens no veidiem, kā to risināt. Privāta MI platforma var dot piekļuvi uzņēmuma informācijai, palīdzēt to analizēt un sasaistīt datus no vairākiem avotiem. Darbiniekam tas nozīmē iespēju uzdot jautājumu par konkrētu darba situāciju un saņemt atbildes uzmetumu, kas balstīts uzņēmuma informācijā, nevis tērēt laiku meklēšanai un apkopošanai.
Paši saskārāmies ar šo vajadzību, tāpēc izstrādājām pielāgojamu privātu MI platformu “Ome”, kas savieno uzņēmuma dokumentus, datubāzes un citas sistēmas. Ikdienā to izmantojam informācijas meklēšanai, kopsavilkumu un pārskatu sagatavošanai un datu apkopošanai no vairākiem avotiem. Jā, “Ome” par mums zina daudz, tāpēc piekļuve ir stingri nodalīta: sistēma atbild, balstoties tikai uz tiem datiem, kurus konkrētajam lietotājam ir tiesības redzēt. Projekta vadītājs saņems atbildes par savu projektu, bet ne par citu komandu projektiem, kuros viņš nav iesaistīts. Arī ikdienišķos gadījumos, piemēram, apstrādājot sapulču protokolus, kuros grūti uzreiz pateikt, kas tajos ir konfidenciāls, dati paliek mūsu pašu vidē. “Dativa” strādā vairāk nekā 220 cilvēku, tāpēc katra ietaupītā darba stunda mums ir jūtama.
Īpaši labi to parāda klientu atbalsts. Klients atsūta ekrānšāviņu ar kļūdas paziņojumu un jautā, kas noticis. Taču attēlā bez kļūdas paziņojuma var būt redzams daudz kas cits: citu cilvēku vārdi un personas kodi sarakstā fonā, atvērts e-pasts, iekšējās sistēmas adrese, lietotājvārds vai pat parole. Klients to bieži nepamana, jo domā par savu problēmu, nevis par to, kas vēl redzams ekrānā.
Ekrānšāviņu ir daudz grūtāk pārbaudīt nekā tekstu. Lai saprastu, kas tajā redzams, attēls vispirms jāapstrādā, un tieši to dara MI. Mēs nevaram ietekmēt, ko klients iesūta, un nevaram katru attēlu iepriekš izvērtēt. Tāpēc pieņemam, ka jebkurā ekrānšāviņā var būt konfidenciāla informācija, un klientu atbalstā izmantojam lokālus MI resursus. Klientu jautājumi un ekrānšāviņi paliek mūsu kontrolētā vidē.
Vēl viena “Ome” priekšrocība ir tā, ka platformu var izvietot paša uzņēmuma infrastruktūrā un vajadzības gadījumā darbināt bez interneta savienojuma. Konkrēto uzbūvi katrā gadījumā noteiktu uzņēmuma infrastruktūra, darba uzdevumi un drošības prasības. Pašvaldību, valsts iestādēm ēnu MI risks ir pat lielāks, jo iegādāties mākslīgā intelekta abonementus ir sarežģītāk un birokrātiskāk.
Sava MI iespējas
Savs MI gan prasa godīgu izmaksu un iespēju novērtējumu. Vajag skaitļošanas resursus, ieviešanas darbu, uzturēšanu un cilvēkus, kas par šo vidi atbild. Lokāli darbināms modelis sarežģītos uzdevumos var atpalikt no vadošajiem mākoņa modeļiem. Tāpēc tā lietderību jāvērtē konkrētajā darbā: cik precīzi tas atrod informāciju, cik kvalitatīvs ir rezultāts un cik daudz laika darbinieks patiešām ietaupa.
Arī lokāla izvietošana pati par sevi neatrisina visus drošības jautājumus. Joprojām jānosaka piekļuves tiesības, jāuztur sistēmas un jāpārbauda MI sagatavotais rezultāts, jo arī privāts MI mēdz kļūdīties. Ja darbiniekam nav tiesību lasīt noteiktus dokumentus, MI palīgs nedrīkst kļūt par sētas durvīm, pa kurām tiem piekļūt. Un, ja uzņēmuma sistēmās ir novecojusi vai pretrunīga informācija, tā atspoguļosies arī atbildēs.
Ekonomisko pamatojumu var sākt ar vienkāršu aprēķinu, kas kalpo kā pirmais orientieris. Pieņemsim, ka lokālam MI nepieciešamo skaitļošanas resursu noma maksā 3000 eiro mēnesī. Ja 30 darbinieki katrs ietaupa vienu stundu nedēļā, mēnesī tās ir aptuveni 130 stundas. Ja pilnās darbaspēka izmaksas ir ap 23 eiro stundā, ietaupītā laika vērtība apmēram sedz resursu nomu. Katra papildu stunda vai papildu lietotājs jau ir ieguvums.
Pilnā aprēķinā jāiekļauj arī ieviešana, integrācijas un uzturēšana, un pieņēmums par ietaupīto laiku jāpārbauda praksē. Tikpat svarīgi ir saprast, kā uzņēmums šo laiku izmantos, piemēram, lai ātrāk apkalpotu klientus vai beidzot paveiktu darbu, kuram līdz šim nepietika rokas.
Savs MI ir viens no veidiem, kā strādāt ar konfidenciāliem datiem. Lai saprastu, kas der tieši jums, palīdz trīs jautājumi:
- vai uzņēmumā ir dati, kurus nedrīkst nodot jūsu izmantotajiem mākoņpakalpojumiem;
- cik cilvēku ar šiem datiem strādā un kuros uzdevumos MI varētu palīdzēt;
- vai šos datus drīkst glabāt un apstrādāt ārpus uzņēmuma infrastruktūras.
Atbildes palīdzēs saprast, vai pietiek ar uzņēmumiem paredzētu mākoņpakalpojumu, vajadzīga privāta nomāta vide vai ir pamats ieguldīt savā infrastruktūrā.
Ne katram uzņēmumam vajag savu MI, taču katram šis jautājums jāizlemj apzināti. “Dativa” izmanto abus: mākoņa rīkus ikdienas uzdevumiem un savu MI darbam ar informāciju, kurai jāpaliek mūsu kontrolētā vidē. Tā MI varam izmantot arī tur, kur atrodas mūsu vērtīgākās zināšanas, un joprojām paši lemjam, kam un kā tās ir pieejamas.