Ikviena uzņēmuma ikdienā galvenā uzmanība parasti tiek veltīta biznesa procesiem, klientiem un darbiniekiem. Tomēr ir gadījumi, kad nekustamo īpašumu īpašnieki un uzņēmumu vadītāji saskaras ar nepatīkamām situācijām, kad īpašumam bojājumus nodarījusi nepilngadīga persona – bērns. Kā juridiski korekti rīkoties šādā gadījumā? Skaidrojam!

Situācijas, kad nepilngadīgais nodara bojājumus uzņēmuma īpašumam, var būt dažādas, piemēram, inventāra un telpu bojāšana, skrāpējumi uzņēmuma automašīnai stāvvietā, ugunsdrošības aprīkojuma bojāšana. Šādi gadījumi ir juridiski jutīgi, jo tajos savijas īpašuma aizsardzība, civiltiesiskā atbildība un bērnu tiesību aizsardzības standarti.

Lai uzņēmums pasargātu savas intereses, ir jāpārzina gan nepilngadīgās personas atbildība, gan vecāku un aizbildņu pienākumi, gan arī praktiskā rīcība, ko notikuma brīdī ir tiesīgs veikt nekustamā īpašuma īpašnieks.

Atbildības vispārējie principi

Nepilngadīgas personas prettiesiska rīcība, kuras rezultātā uzņēmumam nodarīti zaudējumi, ir klasificējama kā delikts jeb ārpuslīgumisks tiesību pārkāpums, ar kuru personai tiek nodarīts kaitējums un kas rada civiltiesisko atbildību. Šādās situācijās piemērojams Civillikuma (CL) 1635.pants, kas paredz: katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot [..]. Ne tikai līgumisko attiecību, bet arī delikta gadījumā papildus ir piemērojams CL 1775.pants, kas noteic, ka zaudējums, kas nav nejaušs (cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara), ir jāatlīdzina, un CL 1779.pants, kas paredz: katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.