Tēma: audits
SEO pakalpojumi Latvijā: kā saprast, par ko maksā?
Latvijā uzņēmumi bieži saņem ļoti atšķirīgus SEO piedāvājumus - no 200 EUR līdz 5000 EUR mēnesī par šķietami līdzīgu solījumu: uzlabot mājaslapas redzamību Google rezultātos. SIA J Konsult ir digitālā mārketinga aģentūra, kas palīdz uzņēmumiem attīstīt redzamību internetā kopš 2013. gada. Ikdienā strādājam ar Google Ads, SEO, mājaslapu izstrādi, sociālo tīklu reklāmām un citiem digitālā mārketinga risinājumiem, palīdzot uzņēmumiem piesaistīt kvalitatīvāku apmeklējumu un jaunus klientus
•
19.06.2026
Vai zvērināts revidents kontrolē vai konsultē?
Gada pārskata revīzija bieži vien uzņēmuma vadībai un grāmatvežiem rada satraukumu, jo tā prasa papildu laiku, resursus un var radīt neziņu par to, cik daudz var un vajag stāstīt un ko revidents ir tiesīgs prasīt revīzijas procesa ietvaros. Šoreiz pētām, kāda ir zvērināta revidenta loma – kontrolēt vai konsultēt –, kādu informāciju un/vai paskaidrojumus var prasīt zvērinātais revidents un kā uzņēmums var sagatavoties gada pārskata revīzijai.
•
08.06.2026
Kāpēc VID auditā pieprasa uzrādīt avansa rēķinus?
Ja avansa rēķins nav attaisnojuma dokuments, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta auditā to pieprasa kā neatņemamu darījuma sastāvdaļu? Sanāk, ka tas nav attaisnojuma dokuments un tam nav juridiskā spēka, bet vienlaikus tas kalpo kā darījumu pamatojošs dokuments naudas pārskaitījumam. Vai uzņēmumam ir jāspēj uzrādīt avansa rēķins (gan saņemtais, gan izrakstītais)?
•
04.06.2026
Kādu informāciju drīkst pieprasīt VID
Kopš 2023.gada 30.jūnija spēkā ir būtiski grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem agrākie kontroles instrumenti tika pārstrukturēti jaunā pieejā. Valsts ieņēmumu dienests savos skaidrojošajos materiālos šo pieeju raksturo kā trīs posmus: informācijas iegūšana, nodokļu kontrole un nodokļu audits. Tādējādi “informācijas pieprasīšana” nav tikai tehniska sarakste ar nodokļu inspekciju, bet reāls priekšposms formālai nodokļu kontrolei vai auditam. Kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests šajā posmā drīkst pieprasīt, un kāda informācija nodokļu maksātājam ir jāsniedz?
•
26.05.2026
Vai VID ir jāatlīdzina zaudējumi, ja audits tiek nepamatoti novilcināts?
Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība pati par sevi negarantē atlīdzinājumu pilnā apmērā. Atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma un juridisko izdevumu atlīdzināšana prasa pierādīt gan kaitējuma esību, gan tā cēloņsakarību ar iestādes rīcību. Lietā A420177323 Administratīvā apgabaltiesa precizēja, kādos gadījumos šie prasījumi ir pamatoti.
•
13.05.2026
Kā aprēķina vidējo darbinieku skaitu
Strauji tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību informācijai, kas jānorāda gada pārskata pielikumā. Visām sabiedrībām, arī no pielikuma sagatavošanas atbrīvotajām, ir pienākums finanšu pārskata pielikumā piezīmju veidā norādīt vidējo darbinieku skaitu. Kā to aprēķina gada pārskata vajadzībām, un kādas kļūdas rodas praksē?
•
08.05.2026
Avansa rēķins un kredītrēķins PVN deklarācijā
Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.
•
21.04.2026
Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropu
Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
•
20.04.2026
Nokavējuma naudas aprēķini
Kā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina nokavējuma naudu par laikā nenomaksātiem nodokļiem? Vai ir atšķirība, ja kļūdu konstatē un deklarāciju labo pats uzņēmums vai to atklāj Valsts ieņēmumu dienests nodokļu pārbaudes laikā? Vai ir maksimālie griesti nokavējuma naudas kopsummai?
•
13.04.2026
Senāts: soda nauda jāsamazina, ja tiek samazināta parāda summa
Situācija: Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.
•
07.04.2026
Revīzija – formāls pienākums vai attīstības instruments?
Revīziju Latvijā joprojām bieži uztver kā formālu prasību – kā nepieciešamu soli, lai izpildītu likuma prasības, iesniegtu gada pārskatu un virzītos tālāk bez liekiem jautājumiem. Šāda pieeja pati par sevi nav pārsteidzoša, jo uzņēmējdarbības vidē revīzija nereti tiek asociēta ar izmaksām, stingriem termiņiem un papildu administratīvo slogu. Taču šāda uztvere pakāpeniski ierobežo revīzijas potenciālu, jo neatkarīga revidenta darbs pēc būtības sniedzas tālāk par formālu normatīvo prasību izpildi.
•
23.03.2026
Kriptoaktīvu iegādei jābūt pierādāmai
Kriptoaktīvu tirdzniecība daudziem šķiet vienkārša – iegādājies, pārdod un nopelni. Taču nodokļu jomā šāda pieeja var radīt ļoti dārgas sekas, ja nav saglabāti dokumentāri pierādījumi par iegādes vērtību. To spilgti apliecina lieta, kurā Valsts ieņēmumu dienests fiziskai personai par bitkoinu atsavināšanu papildus aprēķināja vairāk nekā 26 tūkst. eiro iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī nokavējuma un soda naudu. Kādi bija apstākļi, un ko lēma tiesa? Skaidrojam!
•
26.02.2026
Vai drīkst iznīcināt preču transportēšanas dokumentus
Kurā starptautiskā regulējuma pantā noteikts, ka starptautiskās kravas pavadzīmes un citi līdzīgi dokumenti nav iznīcināmi? Kura iestāde var prasīt tos uzrādīt?
•
23.01.2026
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā – neērtības, kas bremzē ieviešanu
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā vairs nav eksperiments. Tas jau šobrīd spēj uzticami pārņemt rēķinu apstrādi, pievienotās vērtības nodokļa loģikas pārbaudi, finanšu datu analīzi, cenu kontroli, dokumentu salīdzināšanu un būtisku daļu no iekšējās kontroles funkcijām. Problēma nav tehnoloģijā. Problēma ir tajā, kā nozare organizē savu darbu, kā tiek pieņemti lēmumi un cik zems ir procesu brieduma līmenis lielākajā daļā uzņēmumu. Kādas neērtības šajā jomā valda nozarē, un kā tās pārvarēt?
•
15.01.2026
Grāmatvežu ētikas kodekss
Grāmatveža profesija ir viena no sabiedriski visatbildīgākajām un delikātākajām profesijām, kuras pamatā ir augsta precizitāte un uzticēšanās. Grāmatveži ikdienā apstrādā uzņēmumu, iestāžu un organizāciju finanšu datus, kas būtiski ietekmē lēmumu pieņemšanu, nodokļu aprēķinus, finanšu pārskatus, kā arī investoru, sadarbības partneru un valsts iestāžu attieksmi. Tā kā grāmatveža darbā kļūdām vai ļaunprātīgai rīcībai var būt nopietnas sekas, viņu profesionālā uzvedība tiek regulēta ar grāmatvežu ētikas kodeksu.
•
21.11.2025
Atbild eksperts
Atbild
Kristīne Skrastiņa
Atbild
Anda Ziemele
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dana Muceniece
Atbild
Finanšu ministrija
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
