Senāts 2026.gada 17.jūnija spriedumā lietā SKA-105/2026 vērtēja, vai autoratlīdzības saņēmējs bija uzskatāms par pašnodarbināto, kā rezultātā viņš zaudēja bezdarbnieka statusu. Spriedumā skaidri nodalīta ienākuma aplikšanas un sociālās apdrošināšanas tehniskā kārtība no personas juridiskā statusa.
Lietas būtība
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) personai bija piešķīrusi bezdarbnieka statusu no 2022.gada 28.februāra. Vēlāk aģentūra atzina, ka šis statuss ir zaudēts ar 2022.gada 1.augustu, jo minētajā periodā persona bija saņēmusi ienākumus no vairāku autoratlīdzības līgumu izpildes. Autoratlīdzības izmaksātāji par personu bija veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemērojot pašnodarbinātajiem noteikto likmi. NVA ieskatā personai bija radies pašnodarbinātā statuss, par ko tai vienas darba dienas laikā bija jāpaziņo aģentūrai.
Persona autoratlīdzības līgumu ietvaros nodrošināja mutvārdu tulkošanu tiesās un policijā. Tā norādīja, ka tie bija atsevišķi gadījuma darbi, nevis pastāvīga saimnieciskā darbība, un persona nebija reģistrējusies ne kā pašnodarbinātais, ne kā saimnieciskās darbības veicējs. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesa uzskatīja, ka par tulkošanas darbu saņemtais ienākums bija uzskatāms par ienākumu no intelektuālā īpašuma un ka sociālās iemaksas veiktas pēc pašnodarbinātajiem noteiktās likmes. Tādēļ persona tika atzīta par pašnodarbināto, bet bezdarbnieka statusa zaudēšana – par pamatotu.
