Pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek aprēķinātas no saimnieciskās darbības ienākuma jeb peļņas. Ja persona pati strādā savā saimnieciskajā darbībā un kādā mēnesī gūst ienākumus, t.i., ieņēmumi ir lielāki par saimnieciskās darbības izdevumiem, tā par sevi veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja ienākuma konkrētajā mēnesī nav, tad iemaksas neaprēķina un nemaksā. Tas izklausās vienkārši, tomēr aprēķinos ir jāņem vērā vairāki būtiski aspekti.
Izdevumi un ienākumi dažādos mēnešos
Pašnodarbināto personu loks ir diezgan plašs, un saimnieciskās darbības nodrošināšanai tās drīkst algot arī darbiniekus. Līdz ar to ienākumu gūšana vai negūšana vairs tik daudz nav atkarīga no tā, cik aktīvi pats pašnodarbinātais iesaistās saimnieciskajā darbībā. Ļoti bieži ienākumi tiek gūti arī tad, ja pašnodarbinātā persona attiecīgajā mēnesī vai mēnešos nav strādājusi (piemēram, slimības laikā).
Līdz brīdim, kad pašnodarbinātajiem tika ieviestas iemaksas pensiju apdrošināšanai (10% likme), bija jākontrolē tikai tas, vai mēneša ienākums (peļņa) nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru. Ja ienākums to pārsniedza, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) bija jāaprēķina vismaz no minimālās mēnešalgas summas. Turklāt nebija būtiski ļoti precīzi izrēķināt mēneša rezultātu – svarīgākais bija noskaidrot, vai mēneša ienākumi ir sasnieguši minimālās algas apmēru.
