Pārdodot pēc iegādes sadalīta nekustamā īpašuma daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam iegādes vērtība nosakāma proporcionāli platībai – Senāts lēma, ka šī metode ir vienkārša un efektīvi administrējama. Bet vai tā ir gana taisnīga? Kāda pieeja ir citās valstīs?  

Lietas būtība

2025.gada 14.aprīlī Senāts pieņēma spriedumu lietā SKA-81/2025. Tajā vērtēta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11.⁹panta 1.daļas pareiza interpretēšana un piemērošana gadījumos, kad tiek pārdota daļa no nekustamā īpašuma, kas kopš iegādes ticis sadalīts.

Lietas apstākļi liecina, ka fiziska persona (pieteicējs) 2006.gadā iegādājās nekustamo īpašumu A, 2007.gadā no tā daļu atdalīja un izveidoja nekustamo īpašumu B, bet 2019.gadā īpašumu A pārdeva. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par šo darījumu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) aprēķināja no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iegādes summas starpības. Iegādes vērtība tika noteikta kā daļa no sākotnēji nesadalītā īpašuma iegādes summas, kas proporcionāla vēlāk nodalītā un atsavinātā īpašuma platībai attiecībā pret nesadalītā īpašuma platību.

Pieteicējs lietā apgalvoja, ka VID pieeja nav taisnīga, jo, atņemot no atdalītā īpašuma daļas pārdošanas cenas sākotnējā īpašuma iegādes vērtību, kas aprēķināta proporcionāli katra sadalītā īpašuma platībai, netiek ņemts vērā, ka konkrētajai īpašuma daļai var būt vērtību paaugstinošas īpatnības, kas būtiski palielinātu tās tirgus vērtību.