Grāmatvedībā skaitļi var būt precīzi, bet secinājumi par tiem – kļūdaini. Mākslīgais intelekts šo pretrunu nav atrisinājis. Tas dažās sekundēs spēj apkopot dokumentos ietverto informāciju, salīdzināt finanšu rādītājus un sagatavot pārskata melnrakstu, taču arī nepamatotu secinājumu var izteikt ļoti pārliecinoši. Kā izveidot virtuālo asistentu, kurš grāmatvedim palīdz, nevis rada jaunus riskus un papildu darbu?
Manuprāt, lielākais pārpratums ir pieņēmums, ka pietiek iegādāties mākslīgā intelekta (MI) rīku un tas pats sapratīs uzņēmuma vajadzības. Patiesībā asistenta lietderību nosaka cilvēka spēja definēt uzdevumu, nodrošināt atbilstošu informāciju un izvērtēt rezultātu. Ja mērķis nav skaidrs, tehnoloģija to mūsu vietā nenoteiks. Tehnoloģija maina darbu, bet neatceļ profesionāla sprieduma nepieciešamību.
No sarunbota līdz asistentam
Ģeneratīvais MI veido tekstu un citu saturu, savukārt sarunbots nodrošina saziņu sarunas veidā. Šajā rakstā aplūkoti risinājumi, kuros abas iespējas apvienotas. Vienreizējam jautājumam var pietikt ar atsevišķu sarunu, bet regulārai finanšu informācijas apkopošanai vai skaidrojumu sagatavošanai noder pielāgots asistents ar saglabātām instrukcijām un atlasītiem avotiem. Tā izveide ne vienmēr prasa programmēšanas prasmes.
