Situācijā, kad darbu var veikt attālināti, izzūd robežas starp valstīm, jo strādāt var pie darba devēja jebkurā valstī, fiziski atrodoties Latvijā. Bet kurā valstī šādam darbiniekam ir jāmaksā nodokļi? Un kā samaksātie nodokļi jāuzrāda darba devēja ziņojumos? Analizējam lasītāja situāciju!

Kā korekti izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai ne darbiniekam, ne darba devējam nepaliktu rūgtums – tas ir jautājums, kas nereti rodas personāla daļas pārstāvjiem un vadītājiem. Jāatzīmē, ka nereti atvadīties no darbinieka ir daudz grūtāk, nekā pieņemt jaunu.

No nākamā gada 1.janvāra spēkā stājas ilgi tapušais un gaidītais Brīvprātīgā darba likums. Noskaidrosim, vai komersants drīkstēs izmantot brīvprātīgā darbu, kā nodibināmas tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju un vai jāpiemēro nodokļi brīvprātīgā izdevumiem.

Vai brīvprātīgais darbs kaut kādā veidā ir jāuzskaita (stundās vai citās mērvienībās)?

Mācību prakses ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa, īpaši profesionālās izglītības jomā. Latvijā arvien populārāka kļūst arī skolu audzēkņu un studentu mācību prakses veikšana dažādos uzņēmumos, iestādēs un institūcijās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2015.gada decembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām apkopojusi būtiskākos jaunos tiesību aktus un to grozījumus, kas stājas spēkā 01.01.2016. un skar lielu sabiedrības daļu, ieviešot dažādas izmaiņas.

Ceturtdien, 18.jūnijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu, informē Saeimas Preses dienests.

Otrdien, 9.jūnijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", paredzot neaplikt ar ienākuma nodokli izdevumus, kas rodas, organizējot brīvprātīgo darbu, informē Saeimas Preses dienests.

Ceturtdien, 18.jūnijā, Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz ar ienākuma nodokli neaplikt izdevumus, kas radušies, organizējot brīvprātīgo darbu, informē Saeimas Preses dienests.

Biedrība nodarbina personu brīvprātīgā darbā, un persona, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās, veic dažādus darbus, kas ir vērsti uz biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Bezatlīdzības pakalpojumu sniegšana saistīta ar pārbraucieniem, un brīvprātīgā persona vēlas pārvietoties ar sev pieejamu automašīnu, prasot vien kompensēt degvielas izdevumus, jo atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 8.panta 3.daļai persona, kas veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildē, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"(MK noteikumi Nr.969), kas stājās spēkā 27.10.2010., paredz, ka komandējumā var nosūtīt ne tikai darbinieku, bet arī citu fizisko personu, kura nav darba attiecībās ar uzņēmumu, kas šo personu sūta komandējumā. Kādos gadījumos tas ir iespējams, un vai tādā situācijā šai personai ir jāmaksā atlīdzība?

Mēs esam biedrība, kas savu statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai izmanto brīvprātīgo darbu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 8.pants. Likums paredz, ka par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Likuma 8.panta 3.daļa nosaka, ka persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos. Jautājums: ja ar biedrības valdes lēmumu brīvprātīgais tiek norīkots komandējumā uz ārvalstīm, vai biedrībai ir tiesības apmaksāt brīvprātīgās personas izdevumus par ēdināšanu, transportu, uzturēšanos u.tml. saskaņā ar personas iesniegtajiem dokumentiem? Vai šo izdevumu apmaksa (arī ēdināšanas), nerada biedrībai pienākumu ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par personificējamiem izdevumiem un gūto labumu?