Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē uz datiem balstīta lēmumu pieņemšana nav iespēja, bet gan nepieciešamība – tā intervijā pauž viena no pasaules vadošajiem datu analīzes uzņēmumiem “Dun & Bradstreet” (D&B) Ziemeļeiropas ģenerāldirektors, D&B Latvija padomes priekšsēdētājs Stefans Alariksons (Stefan Alariksson).

Šobrīd drukātie dokumenti tiek aizstāti ar elektroniskiem, kā arī dažāda veida aprēķini un atskaites tiek sagatavotas ar sistēmu atbalstu. Lai arī grāmatvedības un citas sistēmas nodrošina galveno funkcionalitāti, ne vienmēr to iespējas tiek izmantotas pilnā kapacitātē un joprojām atsevišķas darbības tiek veiktas ārpus tās. Ko mainīt, lai pilnībā izmantotu automatizācijas potenciālu?

Mūsdienu tehnoloģijas vairs nav tikai vienkāršs instruments, kas palīdz veikt ikdienas darbus, bet gan spēcīgs sabiedrotais, kas spēj mainīt pašu profesijas būtību. Grāmatvedība, kas agrāk tika uztverta kā statiska un rutīnas piepildīta nozare, pašlaik piedzīvo revolūciju, kuru sāk pārvaldīt mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas. MI spēj ne tikai automatizēt rutīnas uzdevumus, bet piedāvā arī dziļāku ieskatu finanšu datu okeānā, ļaujot grāmatvežiem pieņemt informētākus lēmumus un kļūt par pilnvērtīgākiem partneriem uzņēmumos un organizācijās. Iepazīsimies ar MI risinājumiem, ko var efektīvi izmantot finanšu uzskaitē un analīzē.

2023.gada pirmajos mēnešos ir aktualizēti jautājumi par kreditēšanu Latvijā, banku lomu ekonomikas veicināšanā, kā arī banku peļņu. Ņemot vērā, ka “SEB bankā” ar kreditēšanas jautājumiem esmu cieši saistīts jau 20 gadu garumā, tostarp arī strādājot kredītkomitejā Baltijas līmenī, gribu kliedēt dažus mītus, kas kultivē greizu priekšstatu par bankām, kuras it kā teju vai bremzē ekonomikas attīstību. Tas jau pašā saknē ir neloģisks pieņēmums, jo bankas var attīstīties vien tad, ja tiek dibināti jauni uzņēmumi vai paplašināta to darbība un ja cilvēki uzticas valstij un ir gatavi ieguldīt savas labklājības vairošanā.

Darbs no mājām vai ofisa telpu pārkārtošana - šis laiks visiem uzņēmumiem ir licis pamatīgi pielāgoties un rast jaunus risinājumus, kas atbilstu drošības pasākumu ievērošanai, vienlaikus nezaudējot darbinieku veiktspēju un efektivitāti. Neatkarīgi, vai nākotnes komandu darbs tiks veikts attālināti vai no ofisa, uzņēmumiem jau tagad ir pastiprināti jādomā par produktīvas vides veidošanu saviem darbiniekiem, ko būtiski atvieglo mūsdienu viedās ierīces.

Bieži uzņēmējiem nākas saskarties ar sarežģītām situācijām, kad operatīvi jāspēj novērtēt apstākļus un pieņemt pareizus lēmumus. Ir jāvar pielāgoties, ražojot un pārdodot tikai tās preces, kuras nesīs vislielākos augļus. No šādiem lēmumiem bieži ir atkarīga arī uzņēmuma attīstība un izaugsme virzībā uz tā galveno mērķi - peļņu.

Dalīšana pamatpiedāvājumā un papildmaksājumos ir vispārpieņemta cenu stratēģija automašīnu tirdzniecībā, aviopakalpojumos un vairākās citās nozarēs. Kāpēc to dara, kādas ir šādas politikas veidošanas nopietnākās problēmas un to iespējamie risinājumi?

Pirmajā brīdī šķiet, ka pilnas pašizmaksas noteikšanai nevajadzētu sagādāt grūtības. Dati par to ir pieejami gan iepriekšējo gadu finanšu pārskatos, gan finanšu plānošanas dokumentos. Taču, raugoties no ekonomikas viedokļa, ir daži "āķi", ko vajadzētu ņemt vērā aprēķinos.

22.05.2015. publikācijā "Veiktspējas analīze - savu priekšrocību apzināšana" sākām analizēt uzņēmuma veiktspēju. Kā jebkurā analīzē, vispirms bija nepieciešams atskatīties uz saviem resursiem un spēju tos optimāli apvienot. Tiem, kuru rezultāti nav iepriecinoši (un tādu, visticamāk, ir vairākums), parasti rodas vēlme savas neveiksmes pamatot ar vairākiem no paša neatkarīgiem faktoriem. Cik lielā mērā ārējā vide un saistītās nozares ietekmē jūsu uzņēmuma darbību?

Aizsākot rakstu sēriju par cenu veidošanos, diferenciāciju un piemērošanu, šoreiz par cenas noteikšanas filozofiju jeb politiku. Bez pārdomātas cenu politikas uzņēmuma plāni būs kā smilšu pilis jūrmalā – sagrūs pie pirmajiem viļņiem un vējiem.

Lai attīstītu uzņēmumu, vienmēr pastāv vairākas alternatīvas. Pirms projekta iesniegšanas kapitāla turētājam ir nepieciešams novērtēt šos alternatīvos ieguvumus un iznākumus. Tāpat arī kapitāla turētājs, lemjot par kapitāla izvietošanu, reti izskata tikai 1 alternatīvu.