No šāgada 1. janvāra spēkā ir jaunais Grāmatvedības likums, tāpēc nav nekāds brīnums, ka mēneša lasītāko rakstu virsotnē ir iekļuvuši vairākas tēmas par izmaiņām grāmatvedībā, kādas ienesis jaunais likums.

1.vieta – grāmatojumi uz attaisnojuma dokumentiem

iFinanses.lv lasītāju februārī lasītāko rakstu topa pirmajā vietā ir iekļuvusi pavisam ikdienišķa un praktiska tēma – “Vai uz dokumenta jānorāda grāmatojums?”, kurā kāds lasītājs vaicā: “Vai pareizi saprotu, ka atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (21. punktam) – ja grāmatojumus veic datorprogrammā, tad pietiek ar grāmatojuma numuru attaisnojuma dokumentā, kas kalpos kā iegrāmatojuma atšifrējums? Vairs nav prasības obligāti rakstiski atšifrēt visu grāmatojumu uz dokumenta?”

Domājams, ka grāmatvedības noteikumu modernizēšanu gaidīja katrs grāmatvedis, kuram ir vēlme arī turpmāk strādāt šajā jomā, un šī prasība – norādīt kontējumu uz attaisnojuma dokumenta – ir viena no tām, kas manā skatījumā novecoja jau tajā brīdī, kad grāmatvedību sākām kārtot datorprogrammās un dokumentus sagatavot e-vidē. Lūk, ko šajā sakarā skaidro grāmatvedības un nodokļu eksperts Igors Kukjans:

“MK noteikumu Nr. 877 21. punktā ir teikts, ka norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (turpmāk – iegrāmatojums), var izdarīt rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta, kas sagatavots, pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem, vai nodrošinot šā iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski, un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdarot ierakstus attiecīgajos kontos.

Jānorāda, ka punkts ar nelielām izmaiņām pastāvēja jau iepriekšējos MK noteikumos Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", kuri ar 2022. gada 1. janvāri zaudēja spēku. Šis punkts nosaka to, ka tad, ja iegrāmatojumus veic elektroniski, uz attaisnojuma dokumenta nevajag norādīt, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa. Bet ir viens galvenais nosacījums, ka jānodrošina iegrāmatojuma atšifrējums. Kā to var izdarīt? Tas jau ir jautājums par grāmatvedības programmas iespējām.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 877 uzņēmums var iekārtot vienu žurnālu, kurā visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā. Ja grāmatvedības reģistrus kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu, MK noteikumu Nr. 877 5.3. apakšpunktā minētās informācijas vietā var norādīt unikālu attiecīgā attaisnojuma dokumenta pazīmi (piemēram, numuru, ar kādu attaisnojuma dokuments reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā), kas ļauj šo attaisnojuma dokumentu viennozīmīgi identificēt.

Tātad, norādot uz attaisnojuma dokumenta unikālo reģistrācijas numuru, to var sasaistīt ar iegrāmatojumu grāmatvedības reģistros un redzēt kontus, kuros iegrāmatots attaisnojuma dokuments.

Ja uzņēmuma vadība pieņem lēmumu, ka uz dokumentiem vairs nevajag rakstīt iegrāmatojumus, tad jāpārbauda, kas ir norādīts uzņēmuma organizācijas dokumentos. Ja nav veiktas izmaiņas un ir noteikts, ka uz attaisnojuma dokumenta jānorāda, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa, tad uz dokumenta jāturpina norādīt kontējumus.”

2.vieta – šaubīgie debitori

Lasītāko rakstu topa otrajā vietā ir tēma “Izmaiņas šaubīgo debitoru parādu uzskaitē” – Ildze Alksnīte, SIA "Grant Thornton Baltic Audit" vecākā revidente aplūko sagatavotos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā saistībā ar uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem, kas sagatavoti gan lai novērstu šobrīd likumā esošās neprecizitātes, gan lai nedaudz atvieglotu nodokļu radīto slogu uzņēmējiem.

“2022. gada 20. janvārī Saeimas sēdē 1. lasījumā apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Galvenie panti, kuros plānotas izmaiņas, – 9. un 10. pants. Iemesls izmaiņām ir tas, ka šobrīd uzkrājumu veidošana nedrošajiem debitoru parādiem atšķiras tiem nodokļu maksātājiem, kuri gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, un tiem, kas to sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, vai kuri, pamatojoties uz GPL 13. pantu, izvēlas atsevišķus finanšu pārskata posteņus novērtēt un atspoguļot saskaņā ar SFPS.

Vēl viens iemesls izmaiņām, protams, ir arī Covid-19 radītā situācija ekonomikā. Ir vairāki piemēri, kuros redzams, ka sabiedrībām ir radušās grūtības darbā ar debitoru parādiem, jo tie vai nu ilgstoši nemaksā, neievērojot apmaksas termiņus un cenšoties saglabāt pozitīvu naudas plūsmu, vai arī vairs nav spējīgi samaksāt.

No 36 uz 60 mēnešiem

Saskaņā ar UIN likuma pašreizējo redakciju 2021. gada decembra UIN deklarācijā daudziem uzņēmumiem radīsies pienākums pirmo reizi UIN apliekamajā bāzē iekļaut debitoru parādus, kuru uzkrājumu izveidošana notikusi 36 mēnešus iepriekš. UIN likuma grozījumi paredz izteikt 9. panta 1. daļu jaunā redakcijā: Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, un tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un parāds nav atgūts 36 (60, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta 3. daļā minētais atbrīvojums.

1. daļas 1. punktā tiek noteikts: ja debitoram ir aktuāla maksātnespējas procedūra, tiek plānots pagarināt periodu no 36 uz 60 mēnešiem (no trim uz pieciem gadiem), kurā debitoru parāda summa nav jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Papildus tam pārejas noteikumu 47. punktā noteikts: Piemērojot šā likuma 9. panta 1. daļas 1. punktu, parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas.

Interesanti ir tas, ka pārejas punkts ir izteikts tādā redakcijā, kurā saprotams, ka šāds termiņa pagarinājums attiektos uz uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 2021. gada 31. decembrim. Tomēr anotācijā minēts arī 2022. gads – "pārejas noteikumos ietverts punkts, kas paredz, ka 2021. un 2022. gadā likuma 9. panta 1. daļas 1. apakšpunktā noteiktais 36 mēnešu periods tiek pagarināts līdz 60 mēnešiem".

Laika periods, kas aptvertu uzkrājumu veidošanas termiņu arī 2022. gadā, šķiet diezgan loģisks, ņemot vērā, ka izmaiņas citos pantos un MK noteikumos saistībā ar Covid-19 seku izplatības mazināšanu ietver arī 2022. gadu.”

Diemžēl grozījumi vēl šodien Saeimā galīgajā lasījumā nav apstiprināti. Turpinām gaidīt, jo, ņemot vērā patreizējo ģeopolitisko situāciju, šī tēma ar katru dienu kļūst arvien aktuālāka.

3.vieta – attaisnojuma dokumentu izmaiņas

Arī nākamā lasītākā tēma ir saistīta ar jauno Grāmatvedības likumu – “Attaisnojuma dokumentu jaunās prasības”. Skrupulozi izpētot un salīdzinot Grāmatvedības likumā ietvertās attaisnojuma dokumentu prasības ar vecajām prasībām, mani pārņēma prieks, jo beidzot, beidzot tika atrisināta vismaz mūsu uzņēmumā ieilgusī problēma saistībā ar personas datiem attaisnojuma dokumentos, konkrēti, personas kodu (fiziskām personām). Otrs rekvizīts, kas pazuda no obligāto rekvizītu saraksta, ir juridiskā (deklarētā) adrese. Jau sākām pielāgot uzņēmuma sistēmas jaunajām prasībām, tomēr prieks nebija ilgs. Lai arī no šī likuma pāris rekvizīti ir izņemti, tomēr nodokļu likumos viss bez izmaiņām.

Ilze Palmbaha, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle publikācijā skaidro izmaiņas attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtībā:

“Mainītas prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā. Atbilstoši Grāmatvedības likuma 11. pantam:

• nav jānorāda juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors ir fiziska persona);
• nav jānorāda saimnieciskā darījuma pamatojums. Šo prasību nejaukt ar saimnieciskā darījuma aprakstu, šī prasība jāievēro tāpat, kā tas ir bijis saskaņā ar spēkā zaudējušo likumu “Par grāmatvedību”;
• ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, attaisnojuma dokumentā norāda tikai šīs personas vārdu un uzvārdu. Personas kodu (ja personai tāds piešķirts) norāda pēc šīs personas pieprasījuma vai ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem.

Jaunajos MK noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” ir skaidrāk definēts, kā piešķirt numuru un nosaukumu attaisnojuma dokumentiem:

• attaisnojuma dokumenta numurā norāda vismaz attiecīgā attaisnojuma dokumenta veida kārtas numuru, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
• attaisnojuma dokumentu veidus, to nosaukumus un dokumenta numurā lietojamos apzīmējumus nosaka uzņēmums grāmatvedības organizācijas dokumentos;
• attaisnojuma dokumenta veida nosaukumu izvēlas uzņēmums atbilstoši attiecīgā saimnieciskā darījuma būtībai;
• ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja nepieciešams, var izmantot tādus iekšējus attaisnojuma dokumentus, kas sagatavoti, pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem.

Savukārt, sagatavojot strukturētu elektronisko rēķinu atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei.

Iegrāmatošanas termiņš

Saskaņā ar likuma 13. pantu ir mainītas prasības iegrāmatošanas termiņiem. Attaisnojuma dokumenti jāiegrāmato 20 dienu laikā pēc mēneša beigām (iepriekš – 15 dienu laikā). Šis laiks saskaņots ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteikto pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņu.

Dokumentu glabāšana

Grāmatvedības likuma 5. nodaļas 28. pantā par grāmatvedības dokumentu glabāšanu arī daudzas normas pārņemtas no iepriekšējā likuma:

• gada pārskati jāglabā līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai;
• inventarizācijas saraksti, grāmatvedības reģistri un organizācijas dokumenti – 10 gadus;
• attaisnojuma dokumenti par darba samaksu līdz 1999. gadam – 75 gadus, par darba samaksu pēc 1999. gada 1. janvāra – 10 gadus.

Jauna prasība ir par informāciju, kas atspoguļo samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem, – tā jāsaglabā 10 gadus no dienas, kad ar darbinieku izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

Pārējiem attaisnojuma dokumentiem glabāšanas laiks ir līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāks kā pieci gadi.

Gan elektroniskā, gan papīra formāta dokumentiem glabāšanas laiks ir vienāds, taču atšķirīgas ir prasības, kur tos drīkst glabāt.

Tāpat kā līdz šim grāmatvedības dokumenti papīra formā glabājami Latvijas teritorijā. Savukārt grāmatvedības dokumenti elektroniskā formā glabājami Latvijas vai citas ES dalībvalsts teritorijā.

Ar šo normu jābūt uzmanīgiem, jo jaunais likums ierobežo datu uzglabāšanu, nosakot to izvietošanu tikai ES mākoņresursos. Ir jāpārbauda, kur dati glabājas, lai neveidojas situācija, ka, piemēram, mākoņservisu nodrošina trešā valsts, līdz ar to pārkāpjot GL prasības, vai, ja, piemēram, uzņēmumā dokumentu glabāšanai tiek izmantots tikai portatīvais dators, brīdī, kad darbinieks ar šo datoru aizlido uz kādu trešo valsti, būs pārkāpts likums, jo dati vairs netiks uzglabāti ES teritorijā.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka elektroniski glabātajiem dokumentiem ir jānodrošina pilnīga tiešsaistes piekļuve attiecīgajiem datiem.

Dokumentu izmantošana

Jaunajā likumā ir noteikts, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumentus fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju.

Jaunā kārtība ir jāiestrādā uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos, atrunājot, kā personas piekļūst uzņēmuma grāmatvedības gan papīra, gan elektroniskajiem dokumentiem, kā tiek glabāti un arhivēti dokumenti, kādi ir drošības nosacījumi attaisnojumu dokumentu piekļuvei, kā arī citus aspektus, kas ir svarīgi katram uzņēmumam.

Attīstoties jaunām tehnoloģijām, pārsvarā grāmatvedība tiek kārtota elektroniski – tas gan paātrina attaisnojuma dokumentu apstrādes ātrumu, gan veicina darba efektivitāti.

Vienlaikus, lai uzņēmuma vadība būtu pārliecināta, ka attaisnojuma dokumenti ir sagatavoti un glabāti atbilstoši likumdošanas prasībām, jābūt skaidri atrunātiem gan procesiem, gan kontrolēm par attaisnojuma dokumentu apriti. Šāda dokumentu izstrāde un apstiprināšana ne tikai pasargās no Valsts ieņēmumu dienesta viedokļu interpretācijas par labu šai kontrolējošai iestādei, bet arī nodrošinās grāmatvedības kārtošanas principu pēctecību uzņēmumā, ja mainās grāmatveži, un sniegs pārliecību, ka tiek izmantotas vienas un tās pašas metodes.”

Un vēl – gatavojam gada pārskatus!

Un vēl viena aktualitāte grāmatvežu vidū neapšaubāmi ir gada pārskatu termiņa tuvošanās. Lai gan arī šogad Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021. gada pārskata iesniegšanas termiņš pagarināts par trim mēnešiem, priekšdarbu netrūkst. Bet papildus tam – klāt nācis vēl viens lielais nezināmais. Beidzamajā laikā šķita, ka pie nenoteiktības sākam pierast un tā pamazām pat kļuva prognozējama, tomēr notikumi mūsu kaimiņzemēs atgrieza realitātē. Esam situācijā, kurā jelkādas prognozes veikt ir kļuvis vēl sarežģītāk nekā jelkad iepriekš. Tāpēc šajā gada pārskatā visi bilances posteņi jāvērtē būs ar īpaši lielu rūpību un piesardzību.