Darba samaksa VID atskaitēs, degvielas čeku nepieciešamība un pavadzīmes bez paraksta

Lai arī liela daļa no darbiniekiem jau plāno vasaras atvaļinājumu un ir tā gaidās, grāmatvežiem darba netrūkst. To pierāda "iFinanses" aprīlī lasītāko rakstu TOP3.

1.vieta – darba samaksa VID atskaitēs

Absolūta līdere starp publikācijām šajā mēnesī ir Līgas Alberliņas publikācija “Kā darba samaksas sastāvdaļas norādīt VID atskaitēs?" (iFinanses.lv, 25.03.2024.), kas palīdz saprast, kuras darba samaksas summas, kad un kurā atskaitē ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

“Darba devējs paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām sniedz par mēnesi (līdz nākamā mēneša 15.datumam), ja ir apliekams ienākums, no kura iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ietur izmaksas vietā – ienākumi, kuriem ienākuma veida kods sākas ar 10, un par gadu par neapliekamu ienākumu un par apliekamu ienākumu, no kura IIN neietur izmaksas vietā – ienākumi, kuriem ienākuma veida kods sākas ar 20, 30 un 40. Par gadu paziņojumu sniedz arī par darbiniekiem, kuri gada beigās ir darba tiesiskajās attiecībās, norādot ienākuma veida kodu 1001. Vispārējā gadījumā šis kods ir informatīvs, jo IIN aprēķins ir norādīts ikmēneša darba devēja ziņojumā”, atgādina L. Alberliņa.

Ja darbiniekam aprēķināta tikai darba alga, tad ar atskaišu iesniegšanu viss ir salīdzinoši vienkārši. Pārdomas rodas, ja darba devējs saviem darbiniekiem piešķir papildu bonusus, piemēram, apmaksā pusdienas, sporta nodarbības, transporta izdevumus, sedz mācību maksu. Šādos gadījumos rodas jautājumi, kuras summas, kad un kurā atskaitē ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. “No visa, kas ietilpst darba samaksā (darba alga, piemaksas un prēmijas, atvaļinājuma nauda, slimības nauda, papildu labumi darbiniekiem), no kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī no atlaišanas pabalsta ir jāmaksā gan IIN, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tātad par šiem ienākumiem atskaites jāsniedz katru mēnesi.

Cita veida atlīdzība par darbu, pabalsti un kompensācijas atskaitē jānorāda par to mēnesi, kad ir bijusi šāda veida izmaksa, vai atskaitē par gadu. Lai saprastu, vai summa jādeklarē mēneša vai gada atskaitē, jāsaprot, kāds ir ienākuma veids (apliekams vai neapliekams) un vai nodoklis ieturēts izmaksas vietā”, skaidro autore.

“Tomēr ir gadījumi, kad gada paziņojumu par ar nodokli neapliekamiem ienākumiem var neiesniegt. Piemēram, ja personai izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro taksācijas gadā. Izņēmums ir darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumi, kas nepārsniedz 480 eiro gadā, par tiem paziņojums jāsniedz arī tad, ja summa ir mazāka par 300 eiro”, piebilst I. Alberliņa.

“Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām drīkst precizēt, ja atklājas, ka ieviesusies kļūda vai kāda no summām nav iekļauta atskaitē. Gan mēneša, gan gada paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām drīkst precizēt trīs gadu laikā pēc nodokļu maksāšanas termiņa”, atgādina grāmatvede.

Ja vēlies sīkāk iepazīties ar konkrētiem piemēriem par darba devēja aprēķinātajām un izmaksātajām summām darbiniekiem un to norādīšanu atskaitēs, noteikti izlasi šo publikāciju.

2.vieta – degvielas čeku nepieciešamība

Topa otrajā vietā šoreiz lasītāja jautājums, kas aktualizējas laiku pa laikam: “Uzņēmums degvielu iegādājas ar degvielas kartēm un mēneša beigās saņem rēķinu par veiktajiem pirkumiem. Vai papildus nepieciešams vākt un saglabāt degvielas čekus vai arī pietiek ar nodokļa rēķinu, ko piegādātājs izraksta mēneša beigās?”. Atbildi uz to sniedz Aļona Irmeja publikācijā “Vai jāsaglabā degvielas čeki?” (iFinanses.lv, 09.04.2024.).

A. Irmeja norāda: “Visi ieraksti grāmatvedības reģistros izdarāmi, balstoties uz attaisnojuma dokumentiem – čekiem, stingrās uzskaites kvītīm, pavadzīmēm, rēķiniem. Ja degvielas uzpildes stacija izsniegtais rēķins satur visus nepieciešamos rekvizītus, kas noteikti Grāmatvedības likumā un Pievienotās vērtības nodokļa likumā, tad to var grāmatot grāmatvedības reģistros”.

“Situācijas, kurās ir jāuzglabā saņemtie čeki, nosaka uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumenti, konkrēti – avansa norēķini. Ja saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikto kārtību gan darbiniekam izsniegto skaidro naudu, gan tiesības rīkoties ar uzņēmuma bankas norēķinu karti vai degvielas karti norāda kā darbiniekam izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, tad degvielas čeki uzglabājami un iesniedzami kopā ar pārskatiem par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja noteikts, ka degvielas rēķins tiek grāmatots uz kreditoru kontu Norēķini ar piegādātājiem, tad čeki nav jāsaglabā. Tas nozīmē, ka nav iesaistītas avansu norēķinu personas”, paskaidro autore.

Tātad jautājums par degvielas čeku uzglabāšanu ir atkarīgs no tā, kas noteikts grāmatvedības organizācijas dokumentos.

3.vieta – pavadzīmes bez paraksta

Šoreiz topu noslēdz, mūsuprāt, ļoti aktuāla un joprojām ar neskaidrības plīvuru pārklāta tēma par pavadzīmju noformēšanu, konkrēti – kuros gadījumos ir nepieciešami abu pušu paraksti un kā var organizēt ērtu pavadzīmju apriti elektroniskā formātā. Atbildi uz šo jautājumu meklēja Oto Kristiāns Abrams un Ivita Faituša publikācijā "Kādos gadījumos pavadzīmes drīkst neparakstīt?" (iFinanses.lv, 11.03.2024.).

Autori norāda: “Preču piegādes dokumentu jāparaksta gan preču nosūtītājam to izsniegšanas vietā, gan preču saņēmējam to saņemšanas vietā. Tomēr preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses to apliecinājušas, pamatojoties uz preču nosūtītāja vienošanos ar preču saņēmēju par preču piegādi. Vienošanās par šādu apliecināšanas kārtību ir darījuma partneru ziņā, bet tai jāizpaužas, piemēram, interneta veikala lietošanas un preču piegādes noteikumos, līgumā noteiktajā kārtībā, u.tml”.

“Savukārt, ja piegādātājs ir izvēlējies par preču piegādi sagatavot attaisnojuma dokumentu, kas vienlaicīgi kalpo arī kā preču piegādes dokuments (pavadzīme-rēķins), tad pavadzīmi-rēķinu var neparakstīt, ja izpildās kāds no šiem nosacījumiem: ir cits dokuments, kas apliecina darījuma esību un kam ir juridisks spēks, piemēram, līgums vai pieņemšanas-nodošanas akts vai preču saņēmēja atbildīgā persona apliecina informācijas pareizību. Kārtību, kādā atbildīgā persona apliecina informācijas pareizību, nosaka uzņēmuma vadītājs iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, grāmatvedības organizācijas dokumentos”, norāda autori.

Jautājumu par pavadzīmju elektronisko apriti un apstiprināšanas kārtību uzdevām arī Valsts ieņēmumu dienestam, bet atbildi – joprojām pacietīgi gaidām. Sekojiet jaunākajai informācijai “iFinanses” publikācijās!