Daļa lielo starptautisko publisko uzņēmumu, sevišķi Amerikas Savienoto Valstu, par “zelta standartu” uzskata dividenžu sadali reizi ceturksnī. Tā kā pienācis kārtējais ceturkšņa noslēgums, atgādinu par nodokļu nomaksas pienākumu par dividendēm no akcijām, kas šajā ceturksnī ieskaitītas kontā. Pie tam, nodokļa nomaksa ir atkarīga no tā, kādā kontā – ieguldījumu vai vērtspapīru – tiek veikti darījumi.

Iegādājoties uzņēmumu akcijas izmantojot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos ieguldījumu instrumentus, nereti ir situācijas, kad dividendes akcionāru kontā ienāk nemanāmi un nepievērš tūlītēju uzmanību.

Ja tiek izmantoti izmantojot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātie investīciju rīki un dividendes no iegādātajām akcijām tiek saņemtas vērtspapīru kontā, un no tām nodoklis nav nomaksāts vai ieturēts pirms dividenžu izmaksas, pienākums deklarēt un nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 25,5% apmērā ir dividenžu saņēmējam, nevis iestādei, kas ir konta turētājs.

Proti, ja šādu dividenžu ienākums pārsniedz 1000 eiro, tad tas jādeklarē un IIN jānomaksā reizi ceturksnī – līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ja dividenžu ienākums nepārsniedz 1000 eiro, tad tas jādeklarē reizi gadā – līdz nākamā gada 15.janvārim.

Turpretī, ja dividendes saņemtas ieguldījumu kontā deklarēšana jāveic un par gūto ienākumu IIN jāmaksā tikai gadījumā, ja izmaksas no ieguldījumu konta pārsniedz ieguldījumu kontā veiktās iemaksas un šī peļņa no ieguldījumu konta tiek izņemta.

Šādā gadījumā IIN personai jāmaksā, iesniedzot gada IIN deklarāciju nākamajā gadā.

Rūdītie ieguldītāji, visticamāk, labi pārzina savus portfeļus un kontu veidus, ko piedāvā ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs (tajā skaitā banka). Tomēr tiem, kuri to nedara regulāri vai izmanto automatizētus ieguldījumu rīkus, iesaku pievērst uzmanību un pārliecinieties, vai ieguldījums, kas plānots kā akciju iegāde no ieguldījumu konta, nav nejauši akciju iegāde no vērtspapīru konta.

Praksē ir novērotas situācijas, kad kredītiestāžu internetbanku konfigurācijas, izmantotie termini un iekšējo kontu nosaukumi ir radījuši neskaidrības. Rezultātā banku klienti kļūdaini veikuši ieguldījumus no kontiem, kuriem nav piemērojama ieguldījumu kontam paredzētā atliktā nodokļu nomaksas priekšrocība. Šādās situācijās, paļaujoties uz to, ka par nodokļu nomaksu no akciju ienākuma parūpēsies ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, veidojušās situācijas, kad nodoklis faktiski nav nomaksāts laikus.

Līdzīga nodokļu nomaksas kārtība un termiņi var būt ienākumiem no citiem ieguldījumiem, kas iegādāti no vērtspapīru kontiem (obligācijas, biržā tirgotie fondi (EFT), ieguldījumu fondi), tomēr, atšķiroties ieguldījumu situācijai, nodokļu piemērošanas kārtība var būt atšķirīga.