Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku. Bet vai Darba likumā vispār ir paredzēts šāds darba laika veids?

Vai, aprēķinot virsstundas summēto darba laiku strādājošajiem, ir jāņem vērā tikai Darba likuma 140.panta 4.daļas ierobežojums – aizliegums nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā –, vai arī 136.panta 5.daļas ierobežojums – virsstundas nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz 4 mēnešus?

Darbiniekam ir jāapmeklē ārsts, bet ārsta pieņemšanas laiks sakrīt ar darba laiku. Kā darbiniekam pareizi rīkoties šādā situācijā?

Valdes loceklim ir Latvijas pilsonība, deklarētā dzīvesvieta atrodas Latvijā, bet nesen nācās pārcelties uz Vāciju, kur ir viņa faktiskā dzīvesvieta. Valdes loceklis turpina strādāt Latvijas uzņēmumā attālināti. Lai satiktos ar sadarbības partneriem Latvijā, uzņēmums valdes loceklim iegādājās avio biļetes. Vai šādas izmaksas var attiecināt uz komandējuma izdevumiem? Kā arī vai šādā gadījumā jāformē komandējums un jārēķina dienas nauda?

Izaicinājums, ar kuru jau tagad ir jāsastopas darba devējiem un kas tuvākajā nākotnē kļūs tikai aktuālāks, ir darbaspēka trūkums. Šādos apstākļos darba devējam jo svarīgāk ir racionāli plānot darbinieku darba laiku un izvērtēt viņu funkcijas.

Nesen medijos plašu ievērību izpelnījās kāda restorāna slēgšana uz laiku, kontrolējošām iestādēm rodoties aizdomām par nelikumībām tajā. Tā daudzi darbinieki pāris nedēļu palika bez darba. Kas šādā gadījumā notiek ar viņu atalgojumu? Vai par dīkstāvi viņiem ir tiesības saņemt atalgojumu?

Akorda algas gadījumā ir jāveic darba laika uzskaite, jo nakts darbā akorda algas piemaksa ir 50%, virsstundu darbā – piemaksa 100%, kā arī, ja nostrādā visas stundas mēnesī un no paveiktā gabaldarba nesanāk minimālā alga, darba devējam ir pienākums piemaksāt starpību līdz minimālajai algai. Kā šīs prasības tiek izpildītas praksē?

21.06.2018. Saeima pieņēma grozījumu likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kuru valsts prezidents izsludināja š.g. 28.jūnijā. Ar šo grozījumu šī gada24.septembris ir noteikts par svētku dienu - Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā dienu. Līdz ar to ir jāveic atbilstošas izmaiņas darba laika kalendārā 2018.gadam, un tas ir jākoriģē.

Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā uz Vāciju, un viņam tiek atmaksāti gan dzīvošanas izdevumi, gan transports un ēšana. Vai šādā gadījumā ir jāmaksā arī dienas nauda? No noteikumiem izprotu, ka ir jāizmaksā vismaz 30% no paredzētās dienas naudas, kas Vācijā ir 46 EUR, attiecīgi 30% būtu 13,80 EUR. Papildus, protams, jāmaksā darba alga. Vai esmu pareizi izpratis šos noteikumus? Dienas naudai nav nepieciešami nekādi attaisnojuma dokumenti. Kā notiek darba laika uzskaite šādā gadījumā ārzemēs?

"Virsstundas" – šis vārds darbinieku ausīm skan tīkami, jo nozīmē papildu ieņēmumus, taču grāmatvežiem nereti rada jautājumus. Piemēram, kā pareizi aprēķināt virsstundas, cik par tām maksāt un – kā aprēķināt pieļaujamo virsstundu skaitu pārskata periodā?

Uzņēmumā daļai darbinieku noteikts summētais darba laiks un no 2017.gada oktobra ieviests 2 mēnešu pārskata periods. Tādējādi virsstundas darbiniekiem aprēķina pārskata perioda beigās, kas ir konkrētajā gadījumā ir novembra beigas. Kā noteikt virsstundas, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības pirms pārskata perioda beigām, piemēram, 10.novembrī? Vai šajā gadījumā kā pārskata periods jāpiemēro laiks no 1.oktobra līdz 10.novembrim un attiecīgi visas darba stundas, kas pārsniedz 240 stundas, jāuzskata par virsstundām?

Lai atvieglotu dažādu speciālistu, tostarp grāmatvežu, darbu, piedāvājam Darba laika kalendāru 2018.gadam, kuru var uzskatīt par metodisko materiālu.

Mūsu uzņēmumā daļa darbinieku strādā summēto darba laiku. Tā kā darbs norit ārvalstīs, darbinieki savu darba grafiku nosaka paši. Nereti darbinieki vēlas strādāt 3 kalendārās nedēļas pēc kārtas (t.i., darbs katru dienu, izņemot svētdienas, un apmēram 6 līdz 8 vai 10 stundas dienā). Pēc šī perioda, t.i., 3 kalendārajām nedēļām, darbinieks atgriežas mītnes zemē (Latvijā) un dodas brīvdienās. Parasti brīvdienas ir 1 vai pat 2 kalendārās nedēļas. Tādējādi darbiniekam tiek nodrošināts atpūtas laiks. Vai šī 1 - 2 kalendārās nedēļas darba devējs drīkst piešķirt kā brīvdienas saskaņā ar darba laika uzskaites grafiku? Vai tomēr katru reizi darbiniekam jāpiešķir apmaksāts vai bezalgas atvaļinājums? Ja tas uzskatāms par apmaksātu atvaļinājumu, darbinieka atvaļinājums gadā būtu ilgāks nekā 4 kalendārās nedēļas jeb 28 dienas. Vai šāda situācija ir pieļaujama?

Ar darbinieku ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku līdz 30.06.2017. Nedēļu pirms termiņa beigām darbinieks saslimst. Vai darba līgums "automātiski" tiek pārtraukts dienā, kas norādīta līgumā? Vai arī līgums beidzas tad, kad darbinieks atgriežas no slimības perioda? Kā tas būtu jānoformē?

Cik stundu pēc kārtas (ar pārtraukumiem darbā) var nodarbināt normālā dienas darba laika (8 stundas) darbinieku kopā ar virsstundām, kas rodas Darba likuma (DL) 136.panta 3.daļā noteiktajos gadījumos? Cik ilgam minimāli jābūt diennakts atpūtas laikam pēc tam?