Vai, izbeidzot darba attiecības pēc Darba likuma 100.panta 1.daļas, papildus jāsagatavo vienošanās pie darba līguma?

Nodibināta ir jauna sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas nodarbojas ar autoservisa pakalpojumiem. Es kārtoju visus lietvedības dokumentus, un man radās jautājums par darba līgumiem, amata aprakstiem, iekšējiem kārtības noteikumiem. SIA īpašnieks strādā kā darbinieks par autoatslēdznieku, un ir vēl viens darbinieks, kas arī strādā šajā amatā. Rakstot amata aprakstu, pēc profesijas standarta ir jābūt vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenim. Vai tas nozīmē, ja tāda nav, tad nedrīkst strādāt? Kārtojot personas lietu šiem darbiniekiem, vai ir vajadzīgs uzrādīt arī izglītības dokumentus?

Uzņēmumu darba praksē nereti ir jautājums – kādos gadījumos jānoslēdz papildu vienošanās pie darba līguma, bet kādos noformējami rīkojumi? Kad rīkojums ir obligāts, un kad – izvēles dokuments?

Jautājums par personāla dokumentiem – kādiem tiem jābūt, cik eksemplāros, kur tiem jāatrodas, cik ilgi jāglabājas, un tamlīdzīgi, ir bijis aktuāls visos laikos, un nezaudē savu aktualitāti joprojām. Mēģināsim apskatīt vispārpieņemtos nosacījumus, paturot prātā, ka dzīvojam un strādājam 21. gadsimtā, kad ikdienā arvien vairāk lietojam elektroniskos dokumentus, tai skaitā elektroniskās grāmatvedības un finanšu uzskaites programmas, personāla uzskaites programmas un lietvedības sistēmas.

Darba koplīgumu nozīme darba tiesiskajās attiecībās nav pietiekami novērtēta mazajos un vidējos uzņēmumos, tie ir vairāk raksturīgi lielajiem uzņēmumiem. Iespējams, ka tā pamatā ir nepietiekamas ziņas un izpratne par darba koplīgumu būtību un nozīmi sociālajā dialogā. Darbinieki atturas ierosināt darba koplīguma noslēgšanu, baidoties pasliktināt attiecības ar darba devēju vai pat zaudēt darbu, darba devēji atturas ekonomisku apsvērumu dēļ, norādot uz nespēju nodrošināt darbiniekiem plašākas sociālās garantijas, turklāt vairums sociālo partneru - darbinieku un darba devēju, to uzskata tikai par lieku formalitāti.

Amatu apraksts ir tas formālais amatu raksturojošais dokuments, kuru darba devējs un darba ņēmējs visbiežāk atceras negatīvas saskarsmes, dažādu problēmu situāciju vai darba strīdu gadījumos, bet bieži vien tiek aizmirsts, ka šī dokumenta (amata paraksta / instrukcijas) veidošanas sākotnējaismērķis ir noteikt veicamā darba saturu.

Personālsastāva dokumenti jebkurā organizācijā pēc būtības ir svarīgākie – uzskatāmi, saudzējami un glabājami tikpat rūpīgi kā pamatdarbības dokumenti. No to precizitātes, saglabājamības un pieejamības atkarīga informācija, kas bijušajiem un esošajiem darbiniekiem var nodrošināt nepieciešamās izziņas dažādām dzīves situācijām – darba stāža aprēķināšanai, kvalifikācijas noteikšanai, dažādām sociālajām garantijām, piemēram, pensijas aprēķināšanai u.tml.