Darba drošības jautājumi uzņēmumu vadītājiem bijuši aktuāli vienmēr. Vispirms jau par visu jebkurā uzņēmumā vai strukturālā organizācijā atbild vadītājs. Otrkārt, tieši darba drošība un darba vides risku novērtējums, darbinieku instruktāžas un apmācība darba aizsardzības un drošības jautājumos ir lietas, kas interesē pārbaudītājus no Valsts darba inspekcijas, un katram vadītājam ir svarīgi, lai darbs noritētu atbilstoši prasībām un neveidotos konflikti ne ar pārbaudītājiem, ne darbiniekiem. Ir dzirdēti darba devēju stāsti pēc kāda starpgadījuma par to, cik labi, ka visi paraksti kārtībā, ka pieņemts labs darba aizsardzības speciālists. Kam tad īsti tās instruktāžas vajadzīgas, cik lielu nozīmi tam piešķiram, un, visbeidzot – ko no mums prasa normatīvie akti?

Uzsākot darbu jaunā darba vietā, vai pievienojoties reorganizācijas rezultātā citai, darbinieki nereti paši jautā pēc darba kārtības noteikumiem. Kam tad tie īsti vajadzīgi vairāk – darba devējam vai darbiniekam? Un kādas ir sekas, ja darba devējam to nav, vai aizmirsis ar tiem iepazīstināt personālu? No pieredzes varu teikt, ka žurnālus ar darbinieku parakstiem par iepazīšanos darba drošības instrukciju, ievadinstruktāžu un darba kārtības noteikumiem, Valsts darba inspekcijas darbinieki pārbaudes laikā grib redzēt vienmēr.

Motivēti un iesaistīti darbinieki šobrīd ir ļoti svarīgi katram uzņēmumam, kad esam saskārušies ar neskaidru ekonomikas nākotni. Tieši darbinieki ar savu no konkurentiem atšķirīgo domāšanas veidu var ietekmēt biznesa veiksmes un neveiksmes.

Uzņēmumi vairs nevar atļauties maksāt vienkārši par amata pienākumu izpildi, šodien ir svarīgi, ka amatu pienākumu izpilde vainagojas ar noteiktiem, sagaidāmiem rezultātiem. Gan vadītāji, gan personāla vadītāji ir nonākuši pie secinājuma, ka jāmeklē risinājumi, kas saista katra darbinieka darba izpildes rādītājus ar viņa atalgojumu. Gada otrajā pusē no uzņēmumu vadītājiem ir parādījusies pastiprināta interese par darba izpildes novērtēšanas sistēmu ieviešanu uzņēmumos un mainīgās atalgojuma daļas piesaisti darba rezultātiem. Šāda sistēma ļaus uzņēmumiem dalīt atbildību par sasniegtajiem rezultātiem.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā viena no tendencēm ir darba tiesisko attiecību izbeigšana. Nepareiza dokumentu sagatavošana pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas var būt cēlonis tam, ka vēlāk darbinieks ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā un darba devējam jāizmaksā darbiniekam vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt nepilnīgu atlīdzību izmaksa darbiniekam var radīt darba devējam nevēlamus tiesas procesus un vēlāk arī attiecīgo maksājumu, kā arī tiesāšanās izdevumu piedziņu. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt darba devējus un darbiniekus ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, kā arī ar atlīdzībām un naudas summām, kas pienākas darbiniekam pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

Uzņēmējdarbības pamatnosacījums ir risks, kas rada iespējas, – jebkurš sekmīgs uzņēmējs nopietni riskē un uzņemas par to atbildību. Veiksmīga šo risku vadība nozīmē samazināt līdz minimumam iespējamos riskus un paaugstināt līdz maksimumam iespēju īstenošanos.

Kopš Latviju un pasauli ir pāršalkusi ekonomiskā dižķibele, notikumu un uzmanības krustugunīs ir nonācis darba devējs un viņa prioritātes kā izdzīvot, kā noturēt un atrast klientus, kā samazināt izmaksas, noturēt pozitīvu naudas plūsmu un saglabāt vismaz daļu esošo darba vietu.

Šis gads daudziem uzņēmējiem iezīmējas ar jaunu pieredzi. Uzņēmuma izdzīvošanas vārdā ir jāveic darbības optimizācija, tai skaitā darbinieku skaita samazināšana.

Samazinoties daudzu uzņēmumu apgrozījumam un tirgus pieprasījumam, to izdzīvošana ir atkarīga no spējas atrast izmaksu pozīcijas, kuras būtu iespējams optimizēt. Jautājums – kuras izmaksas samazināt vispirms un cik tālu var iet?

“Ja cilvēka darba sniegums nav tāds, kāds tika gaidīts, tad, iespējams, tas ir tāpēc, ka viņš nav piemērots šim darbam.”