No 2020. gada 9. novembra Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā saskaņā ar Ministru kabineta izdoto rīkojumu Nr. 655 “Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darba devējiem noteikts pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Kā nosūtīt darbinieku attālinātajā darbā? Vai pietiek izdot rīkojumu?
Tiesības
20:32, 9. Nov. 2020
Turpinām “iFinanses” oktobra numurā aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
Tiesības
07:00, 23. Okt. 2020
Bieži vien uzņēmumu praksē rodas situācija, kad jāveic kāds projekts un jāpiesaista noteikti speciālisti. Uzņēmējs saskaras ar dilemmu, kādu līgumu slēgt – uzņēmuma vai darba līgumu. Mēģināsim noskaidrot, kādos gadījumos jāslēdz darba, nevis uzņēmuma līgums, un kādi nodokļu riski veidojas, ja darījumu attiecības nav korekti noformētas!
Tiesības
07:00, 2. Okt. 2020
Uzņēmums iegādājās vieglo automašīnu, kuru darbinieks drīkstēs izmantot arī privātām vajadzībām. Tātad uzņēmums maksās uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) un 50% no rēķinos saņemtā un samaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neatskaitīs kā priekšnodokli. Vai drīkst noslēgt vienošanos ar darbinieku, ka no viņa darba algas tiks ieturēts UVTN un 50% PVN kā auto nolietojuma daļa (sadalot pa vairākiem mēnešiem auto līzinga nomaksas termiņā), kuru nevarēja atskaitīt kā priekšnodokli, iegādājoties auto?
Tiesības
07:56, 29. Sep. 2020
Kāpēc slēgt koplīgumu? Kas to var ierosināt un kā to noslēgt? Vai par koplīgumu ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai iestādei? Atbildes atradīsiet šajā rakstā!
Tiesības
07:00, 25. Sep. 2020
Izbeidzot darba attiecības ar darbinieku, darba devējiem ir pienākums ievērot noteiktu procedūru, kā arī šis process darba devējam rada arī noteiktus izdevumus. Kad darba devējam rodas pienākums maksāt atlaišanas pabalstu? Kādā apmērā? Un vai darba devējam ir tiesības šādu atlaišanas pabalstu nemaksāt?
Tiesības
07:00, 18. Sep. 2020
Mikrouzņēmums saviem darbiniekiem iegādājas veselības apdrošināšanas polises uz gadu. Vai un kādi nodokļi par to jāmaksā? Vai tā jāuzrāda mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācijā kā darbinieka algas daļa? Vai katru mēnesi divpadsmito daļu no polises cenas? Vai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Kādas ir nodokļu sekas, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības un polise viņam paliek spēkā, un otrādāk – ja polise tiek pārtraukta? Mikrouzņēmums ir komercsabiedrība, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Tiesības
07:00, 11. Aug. 2020
Izmantojot personīgo datoru darba vajadzībām, piemēram, strādājot no mājām, noder zināt, vai un kādā mērā darba devējs drīkst ietekmēt datora lietošanu. Piemēram, vai darba devējs var noteikt, kādas programmas nepieciešams lejupielādēt datorā, kādām aizsardzības sistēmām jābūt utt. Kā pasargāt uzņēmumu, un kurš ir atbildīgs, lai dati būtu drošībā?
Tiesības
07:00, 24. Jūl. 2020
Darbiniekam ir bruto alga 1400 eiro apmērā. Saņemti tiesu izpildītāja rīkojumi par ieturējumiem – viens par uzturlīdzekļiem (piemēram, 500 eiro mēnesī) un otrs par ceturtās kārtas ieturējumu piedziņu 30% apmērā no darba algas. Kā pareizi veikt šos ieturējumus?
Tiesības
09:33, 23. Jūl. 2020
Jautājums par ieturējumu, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Ir noslēgta ģenerālvienošanās par minimālās algas noteikšanu 780 eiro apmērā būvniecības nozarē strādājošajiem. Vai, izdarot ieturējumu, par pamatu jāņem uz ģenerālvienošanās pamata noteiktā minimālā darba samaksa, proti, 780 eiro vai valstī noteiktā minimālā darba samaksa 430 eiro?
Tiesības
07:00, 25. Jūn. 2020
Cilvēks strādā divās darba vietās un vienā no tām saņem dīkstāves pabalstu. Vai otrā darba vietā viņam drīkst maksāt darba algu?
Tiesības
07:00, 22. Jūn. 2020
Valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa dēļ daudzi biroji savu darbu pārorganizējuši uz darbu no mājām. Kā zināms, esot mājās un no tām strādājot, dzīvokļa komunālie pakalpojumi tiek lietoti vairāk (elektrība, ūdens utt.) nekā tad, ja darbs tiktu veikts birojā, turklāt tie tiek apmaksāti no privātajiem līdzekļiem. Vai var darbiniekam kompensēt šādas papildu izmaksas? Ja ir, vai būtu iespējams saņemt informāciju par to, kas būtu tam pietiekams pamatojums? Kāds būtu pieņemams aprēķins?
Tiesības
10:00, 28. Mai. 2020
Uzņēmuma biroja darbiniekam tika konstatēta Covid-19 saslimšana, rezultātā visi biroja darbinieki uz divām nedēļām nonāca karantīnā. Tas nozīmē, ka darbs tika paralizēts. Darbiniekiem ārsti izrakstīja darbnespējas lapas B, bet ir lietas, kas jāpadara, kaut arī ir slimības lapa. Uzņēmumam nebija iespēju aizstāt darbiniekus. Kā Valsts ieņēmumu dienests skatīsies uz to, ka ir darbi, kas tomēr ir darīti šajā periodā, kad visi ir uz slimības lapas? Vai ārkārtējā stāvokļa dēļ varētu paredzēt izņēmumus?
Tiesības
07:00, 14. Mai. 2020
Mūsdienu ekonomika ir kļuvusi globāla. Uzņēmumi cīnās par darbiniekiem, jo trūkst kvalificēta darbaspēka. Tie ir gatavi investēt darbiniekos, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus, kā arī meklēt darbaspēku ne tikai savā darbības vietā, bet arī algot darbiniekus no attālākām vietām. Kādus izdevumus darba devējs ir tiesīgs kompensēt darbiniekiem? Un kad rodas sekas maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli?
Tiesības
07:00, 29. Apr. 2020
Daudzās nozarēs nodarbinātie jau šobrīd saņem valsts apmaksātu dīkstāves pabalstu, tomēr tikpat daudz ir arī neatbildētu jautājumu un neskaidrību par kvalificēšanos pabalstam, tā apmēru, atteikuma iemesliem un citiem dīkstāves aspektiem. Žurnāls "iTiesības" sadarbībā ar ZAB "BDO Law" apkopojis aktuālos problēmjautājumus par dīkstāves pabalstu piešķiršanu un izmaksu Covid-19 laikā. Piedāvājam to arī saviem lasītājiem!
Tiesības
10:00, 28. Apr. 2020
