Tā kā grāmatveži ikdienā saskaras ar ļoti daudzām neskaidrībām saistībā ar to, kā ir jāaizpilda kļūdu labojums par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un kādos gadījumos šīs ziņas vispār drīkst labot, Maija Grebenko ir sagatavojusi praktisku skaidrojumu – to lasiet šajā publikācijā.

Uzņēmums nolemj pāriet uz elektroniskajiem rēķiniem. Kā uz šādiem rēķiniem var norādīt grāmatojumu numurus un kontējumus saskaņā ar MK noteikumiem Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585)? Sanāk, ka grāmatojuma numurs un kontējums ir uzrakstāms tikai uz kopijas vai uz elektroniskā rēķina izdrukas, līdz ar to visās grāmatvedības mapēs būs tikai kopijas ar grāmatojumiem un visi oriģināli būs pieejami tikai un vienīgi elektroniski. Vai esmu sapratusi pareizi?

Uzņēmums (parādnieks) apmaksāja parādu, pamatojoties uz e-pastā saņemto informāciju par parāda piedziņu. Kad palūdzām izrakstīt rēķinu (jo pamatparādam nāca klāt arī parāda piedziņas izdevumi), inkaso kompānija paziņoja, ka grāmatvedībā pietiek tikai ar e-pasta vēstuli un rēķinu izrakstīt nevar. Vai drīkst veikt grāmatojumus, pamatojoties uz e-pasta vēstuli?

Turpinām š.g. 4.septembra publikāciju Eiro ieviešana – sagatavošanās darbi grāmatvedim. Šajā daļā lasiet par sagatavošanās darbiem pavadzīmju noformēšanā, pamatlīdzekļu uzskaitē, gada pārskatu sagatavošanā un citiem praktiskiem sagatavošanās darbiem.

Sakiet, lūdzu,vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atļauts mainīt noliktavas uzskaites metodi pārskata perioda vidū?

Šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka eiro būs, un tāpēc pēdējais laiks sākt (ja vien tas jau nav izdarīts) gatavoties datu konvertācijai uz eiro. Eiro ieviešanas datums 2014. gada 1. janvāris vairs nav aiz kalniem.

Pārdodot preces, ir jānoformē preču piegādes dokuments un MK noteikumos Nr. 585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585) ir noteikts, ka:

Mums kā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam ilgā laika posmā ir uzkrājušies ļoti daudz klientu dokumentu, ko klienti, aizbildinoties ar vietas trūkumu, atsakās ņemt pie sevis. Vai to dokumentāciju, kas ir līdz 01.01.2008. (kas pārsniedz 5 gadu glabāšanas termiņu), rakstiski vienojoties ar klientu, varam iznīcināt?

Ja uzņēmums ir noslēdzis līgumu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, vai šīs personas, kuras strādā grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumā, drīkst parakstīt kases dokumentus, iesniegt uzņēmumam avansa norēķinus, parakstīt pavadzīmes? Kādi dokumenti tam ir nepieciešami?

Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par telpas nomu ar vairākiem iznomātājiem. Lielākā daļa iznomātāju rēķinus par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem atsūta skenētā veidā vai pa faksu. Katru reizi nākas rakstīt e-pastu iznomātājiem, lai atsūta pa pastu oriģinālus parakstītus rēķinus. Sakiet, lūdzu, ja ir noslēgts līgums ar iznomātajiem, vai pietiek ar to, ka atsūta rēķinus skenētā veidā vai pa faksu, vai tomēr ir jāprasa, lai atsūta oriģinālus rēķinus pa pastu? Rēķiniem, kas tiek atsūtīti pa faksu vai skenētā veidā (kopijas), nav juridiska spēka? Mums kārtība ir tāda - līgums ir noslēgts, vadība akceptē ar savu parakstu skenēto vai pa faksu sūtīto rēķinu, kā arī grāmatvede akceptē ar savu parakstu rēķinu saņemšanu. Bet ar šādu rēķinu kopiju jau nevar iet uz tiesu un izmantot kā pierādījumu?

Pēc sertificētas nodokļu konsultantes Jadvigas Neilandes publikācijas Vai par izmaksāto komandējuma dienas naudu ir jāiesniedz VID paziņojums? (iFinanses.lv, 21.06.2013.) redakcijā ir saņemti lasītāju jautājumi, kurā pausta neizpratne par publikācijā pausto viedokli, tāpēc lūdzām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu jautājumā: Vai par izmaksāto komandējuma dienas naudu jāiesniedz paziņojums VID? Vai tiešām kompensācija ir ienākums nodokļu likumu izpratnē? Provinces VID jau pirms gadiem 5 centās iegalvot, ka ir. Galvaspilsētas semināros - gluži pretējo. Kā tad ir patiesībā?

Nodokļa rēķinā vairs netiek noteikta obligātā prasība norādīt piegādes transportu un pārvadātāju. Bet vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības to prasīt saskaņā ar Autopārvadājumu likumu? VID tematiskajās pārbaudēs tas ir aktuāli, jo pēc VID uzskata, ja nav informācijas par pārvadātāju, tad var apstrīdēt darījumu.

Tuvojoties eiro ieviešanas dienai (01.01.2014.), kā arī eiro un latu paralēlās atspoguļošanas periodam (no 01.10.2013. līdz 30.06.2014.), medijos ir informācija, kas vairāk skaidro, kā jāatspoguļo cenas eiro un latos veikalos, bet kā un kas šajā sakarā jānorāda rēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem - abās valūtās jānorāda tikai rēķina summas, tikai pakalpojuma cena, tikai kopējā summa apmaksai, vai visas iepriekš nosauktās vērtības? Kas jādara ar līgumsodiem vai pārmaksām (avansiem), ko norāda rēķinā?

Saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) 7.pantu maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Tas nozīmē, ka jebkura izmaksātā nauda tiek uzskatīta par ienākumu.

Vai darījumos ar kokmateriāliem ir atļauts veikt savstarpējos ieskaitus? Ja nē, tad pamatojoties uz kuriem normatīvajiem aktiem?