Kas man jādara, lai saņemtu elektronisko algas nodokļa grāmatiņu? Savu papīra algas nodokļa grāmatiņu es pirms dažiem gadiem pazaudēju. Kā man tagad rīkoties?

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs pārdod automašīnu citas Eiropas Savienības (ES) valsts PVN maksātājam. Automašīna netiks reģistrēta ES, bet tiks tālāk pārdota uz trešajām valstīm. Automašīnu noņem no uzskaites Latvijā, izraksta rēķinu ar PVN likmi 0% un noformē CMR. Vai ar to pietiek? Vai pārdevējam, pārdodot auto, jāzina, vai pircējs to lietos savām vajadzībām vai arī pārdos tālāk uz trešajām valstīm?

Darbinieks, kas strādā uz darba līguma pamata, ar darba devēja rīkojumu ir nosūtīts komandējumā. Organizācijas iekšējās darba kārtības noteikumi paredz, ka šādos gadījumos darbiniekam ir tiesības izmantot savu personīgo automašīnu un prasīt darba devējam segt degvielas izdevumus. Vai šajā gadījumā čekā par degvielu ir jābūt darbinieka vai uzņēmuma rekvizītiem?

Līdz šim elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izmantošana nav bijusi diez ko ērta - lai iesniegtu dokumentus, bija nepieciešams tos parakstīt ar drošu elektronisko parakstu vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirto paraksta datni. Diezgan bieži VID konsultantiem nācās bloķēt piešķirto parakstu un ļaut iegūt jaunu paraksta datni, kas nodokļu maksātājiem nebija ērti, jo, piemēram, ierobežoja iespējas iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas nedēļas nogalēs, kad nebija iespējams sazināties ar VID, lai bloķētu pazaudēto paraksta datni un pieprasītu jaunu. No 1.jūnija šī sistēma ir kļuvusi ērtāka.

1.jūnijs ir datums, kad ierastās papīra formāta algas nodokļa grāmatiņas nomainīs elektroniskās. Papīra formāta nomaiņa uz elektronisko formātu kārtējo reizi tiek pabāzta zem administratīvā sloga samazināšanas karoga, bet vai tas tā maz ir? Vai tas ir labi, vai slikti? Kāds administratīvā sloga samazinājums būs vērojams Valsts ieņēmumu dienestam (VID), uzņēmējiem, grāmatvežiem un darbiniekiem, proti – parastiem cilvēkiem?

Vēlos uzdot jautājumu par taras iepirkšanu taras pieņemšanas punktā. Taras pieņemšanas punktā ienāk pat līdz 30 cilvēkiem dienā, un nav noslēpums, ka lielākoties taras pārdevēji ir bezpajumtnieki vai alkoholiķi, kas vienā reizē nodod 2 - 3 pudeles. Mūsu taras pieņemšanas punktā nav elektroniskā kases aparāta. Vai tiešām katram bezpajumtniekam, kuri bieži pat neatceras savu personas kodu, ir jāizsniedz kases izdevumu orderis ar visiem prasītajiem rekvizītiem? Vai orderī jābūt norādītam saņemto pudeļu skaitam un vienas vienības cenai? Varbūt ir vēl kādi varianti, kā atvieglot šo kases uzskaiti?

Katram cilvēkam ir savs unikāls personas kods, ar kura palīdzību viņu var identificēt, tomēr nelabvēļi to var izmantot arī ļaunprātīgos nolūkos. Līdz ar to ir skaidrs, ka katrs cilvēks vēlas pasargāt sevi un izvairās no personas koda iekļaušanas attaisnojuma dokumentu rekvizītos, kas gan tādējādi var tikt uzskatīti par nepilnīgi sastādītiem, un par to var tikt piemērots līdz pat 430 EUR liels sods.

Labdien! Man ir jautājums par AS Prisma Latvija čekiem. Šajos čekos nav norādīta preces mērvienība un vienas vienības cena (kg vai l). Vai šādu čeku var reģistrēt tāpat kā pārējos lielveikalu čekus, kuros ir norādītas šīs pozīcijas? Varbūt pie AS Prisma Latvija čekiem ir atsevišķi jāraksta klāt kvīts?

Vai ir nepieciešams grāmatvedības uzskaitē saglabāt bankas termināla čekus par norēķiniem ar bankas maksājumu kartēm? Dienas kopējā realizācijas summa ir pieejama arī Z pārskatā. Vai ir nepieciešams saglabāt bankomāta izsniegtās kvītis par naudas iemaksu? Šī informācija ir pieejama bankas konta izrakstā. Ja grāmatvedības organizācijas dokumentā atrunājam, kur ir iegūstama šī informācija, vai varam iepriekš nosauktās kvītis neuzglabāt?

Pēdējā laikā - kur vien lasām, tur kaut ko valdība un Valsts ieņēmumu dienests (VID) dara administratīvā sloga samazināšanai. Diemžēl, manuprāt, ne vieni, ne otri tā arī nesaprot vai arī izliekas nesaprotam, ko gan tas īsti nozīmē. Varbūt domā, ka jebkuras izmaiņas likumdošanā var ietērpt maģiskajos vārdos un uzņēmēji laimē sitīs plaukstas, metīs kūleņus un skaļi sauks: ak, kā mūs tagad ciena un atslogo? Pēdējais hīts — Labklājības ministrijas (LM) plānotais vienkāršotais darbnespējas lapu (DNL) aprites process.

Latvijas ražošanas uzņēmuma, kurš ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, darījuma partneris ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts juridiska persona ar derīgu PVN numuru. Latvijas uzņēmums piegādā ES uzņēmumam pašražotas preces (piegādes nosacījumi - uzņēmuma teritorijā - EXW). Darījumam piemēro PVN 0% likmi. Vai šajā gadījumā ir nepieciešami dokumenti (CMR), lai pierādītu preces saņemšanu darījuma partnera valstī (t.i. preces izvešanu no Latvijas). Ja ir nepieciešami, tad kādi?

Kā grāmatot tos rēķinus, kas saņemti janvārī (ar janvāra datumu), bet attiecas uz decembra izdevumiem un ieņēmumiem? Arī, ņemot vērā valūtas maiņu? Piemēram, telekomunikāciju u.tml. rēķinus?

Uzņēmums iegādājas kokmateriālus – apaļkokus, no kuriem tiek ražoti virpoti koka mieti. No MK noteikumiem Nr.744 Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti(MK noteikumi Nr.744) saprotu, ka uzskaite jāveic pagaidu uzglabāšanas vietā, kurā jāuzrāda iegūto apaļkoku apjoms un tas, cik kokmateriālu no pagaidu uzglabāšanas vietas ir izvests, piemēram, uz pastāvīgās uzglabāšanas vietu. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, pastāvīgās uzglabāšanas vietā tiek aizpildīts žurnāls, kurā parādās informācija, cik daudz kokmateriālu ir ievests.

01.06.2014. stāsies spēkā MK noteikumi Nr.304 Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļu grāmatiņa (MK noteikumi Nr.304), kas paredz, ka no 01.06.2014. algas nodokļa grāmatiņa būs elektroniskā dokumenta formā (turpmāk – elektroniskā grāmatiņa) un nodokļu maksātājiem tā būs pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Labdien! Patlaban savos pārdošanas rēķinu rekvizītos nenorādām reģistrācijas numuru, bet norādām tikai savu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numuru. Rēķini tiek rakstīti gan par precēm, gan pakalpojumiem. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 125.pants nosaka, ka jānorāda PVN reģistrācijas numurs, bet nemin reģistrācijas numuru. Savukārt likuma Par grāmatvedību 7.pants kā obligāti norādāmos rekvizītus min reģistrācijas numuru, bet neko nesaka par PVN reģistrācijas numuru. Vai pārdošanas rēķinos obligāti ir jānorāda arī reģistrācijas numurs, vai tomēr bez tā var iztikt (jo jebkurš grāmatvedis saprot, ka reģistrācijas numurs ir tas pats PVN reģistrācijas numurs bez LV)?